No vasaras miega mostoties

Varējums

Vairākas spēles dienā, spēlējot divus 15 minūšu garus puslaikus, starp kuriem bija vien dažu minūšu atpūtas pauzes – tāds bija „Latvian Open” izspēles formāts. Papētot dalībnieku sarakstu vīru konkurencē, uzreiz bija skaidrs, ka cīņas par medaļām notiks Latvijas komandu starpā. Tas piepildījās arī dabā. Jau ceturtdaļfināla fāzē bija palikušas tikai latviešu komandas, kas tad arī savā iekšējā čempionātā izspēlēja „Latvian Open” titulu. Šoreiz spēcīgākie „RTU/Inspecta”, kuriem visnopietnākais duelis izslēgšanas spēlēs bija pret „Ķekavu”, kad tikai vārtsargs Andis Blinds un vārtu konstrukcija glāba komandu no palikšanas ceturtdaļfinālā. Pusfinālā „Rubenei” pretsparu izdevās izrādīt vien pusi spēles, bet finālā „Ulbroka/FS Masters” tika uz dēļiem noguldīta jau ļoti savlaicīgi.

Zīmīgi, ka abām Latvijas čempionāta finālistēm turnīrs beidzās ļoti ātri. Latvijas čempioni „Lekrings” no tā atvadījās jau 1/8 finālā, kad piekāpās saviem niknākajiem sāncenšiem „Pārgaujai”. Savukārt Latvijas vicečempioni „Lielvārde” no turnīra izstājās jau ¼ finālā, kad viņiem nekādas cerības neatstāja „Rubene”. Kopumā pusfinālu pāri bija diezgan negaidīti, jo nez vai pirms turnīra kāds atļautos prognozēt, ka pusfinālā būs trīs komandas, kas iepriekšējā Latvijas čempionātā nemaz nesasniedza izslēgšanas spēles. Protams, protams – turnīram bija specifisks izspēles formāts, taču tas visām komandām bija vienāds. Vairākām nosacītajām favorītu komandām, kam „Latvian Open” nebija sevišķi veiksmīgs, nu būs labs atskaites punkts komandu gatavībai pirms sezonas. Vēl ir laiks.

Migrācija

Lai arī revolucionāru pārkārtojumu virslīgas komandu sastāvos nav, šādas tādas izmaiņas ir, un to pievienoto vērtību ļoti labi varēja novērot „Latvian Open” gaitā. Trešās vietas ieguvēju FK „Valmiera” sastāvā ļoti pamanāms bija Latvijas izlases spēlētājs Aigars Belasovs, kurš ir atgriezies dzimtenē no leģionāra gaitām Somijā un spēlēs Valmierā, kur arī piešaus roku trenera darbā. Ļoti nopietns pastiprinājums, kas ar lielu interesi liks pasekot līdzi pērnās sezonas pastarīšu gaitām. Pagaidām izskatās cerīgi.

„Rubenes” komandā arī labi pamanāms bija Atis Stepāns, kurš ir atgriezies savā dzimtajā komandā no leģionāra gaitām Norvēģijā, kur viņš spēlēja elites līgā. Arī „Rubenes” 4. vieta ļauj uz gaidāmo sezonu raudzīties ar pamatotām cerībām. Cerībām par izslēgšanas spēlēm, par tālāko sezonas gaita rādīs. „RTU/Inspecta” sastāvā vairs neredzēsim Latvijas florbola leģendu Lisovski, kurš spēlēšanai virslīgā ir licis punktu, taču kodolu „Latvian Open” čempioni ir saglabājuši un bija acīm redzami vissakārtotākā komanda trīs nedēļas pirms virslīgas sezonas sākuma. Starp papildinājumiem ir jāizceļ Kārlis Bulāns („Ulbroka/FS Masters”) un Gvido Lauga („Pārgauja”). Stalbes „Pārgaujai” starpsezona ir iecirtusi robus sastāvā, jo ne tikai Lauga, bet arī Anrijs Vents, komandas vārtsargs, ir pametis komandu, turklāt devies uz... Cēsu „Lekrings”. Cēsnieki ir saglabājuši čempionu sastāvu un arī gaidāmajā sezonā būs starp favorītiem.

Vēl atzīmēšanas vērti ir spēlētāji, kas devušies spēlēt uz ārzemēm. „Lielvārdes” motors Mihails Kostusevs ir pārcēlies uz Šveici, un šāds manevrs noteikti nerunā par labu lielvārdiešu izredzēm gaidāmajā sezonā. Cita starpā par „Lielvārdes” galveno treneri ir kļuvis Sergejs Aleksandrovs. Tikmēr uz Somiju pie Latvijas izlases galvenā trenera Īro Pārviainena ir devušies divi viņa padotie Latvijas izlasē – vārtsargs Indriķis Siliņš („Ulbroka/FS „Masters”) un „Talsi/Triobet” kapteinis Artis Raitums. Klāt vēl pieliekot citu Latvijas izlases spēlētāju Moricu Krūmiņu, kurš jau iepriekš spēlēja Somijā, pie Pārviainena 1. divīzijas (pēc spēka otrā līga) klubā PSS spēlēs trīs Latvijas izlases florbolisti. Pārviainens aizvadītajā sezonā strādāja Zviedrijas elitē un savu komandu aizveda līdz finālam, par ko izpelnījās Somijas labākā speciālista atzinību aizvadītajā sezonā. Tomēr rīvēšanās ar kluba vadību un vēlme pēc vairāk brīvā laika ir Latvijas izlases treneri atvedusi atpakaļ uz dzimteni, kaut arī tikai otro augstāko plauktu. Talsiem un Ulbrokai tikmēr jādomā, kā atstātos caurumus aizlāpīt.

Skatītāju interese

Neskatoties uz to, ka mājinieku komandas „Latvian Open” bija starp pirmrindniecēm, cilvēku pūļi tribīnes riņķī negāza. Visaktīvākie tribīnēs bija līdzjutēji no Krievijas, kas atrādīja sevi pilnā godībā: ar karogiem, saukļiem, treniņbiksēm, dejām ar striptīza elementiem un kādu grādīgo azotē. Krievi par visu bija sajūsmā un vēl pieteicās uz papildus krekliņiem ar turnīra simboliku. Tikmēr simboliski uzliktā biļešu maksa būs organizatoriem atnesusi arī ļoti simboliskus ienākumus – skatītāju nebija daudz, taču nebija arī tā, ka par „Latvian Open” nebūtu nekādas tautas intereses. Galu galā vasaras pārbaudes turnīrs, ko citu varēja gaidīt.

Komandu skaits virslīgā

Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka nākamsezon virslīgā plāno startēt 14 komandas. Lietosim vārdu „plāno” tāpēc, ka pērn arī Daugavpils „Latgale” it kā plānoja...Palikušas ir visas 12, kas spēlēja aizvadītajā sezonā, un klāt ir nākušas vēl divas sekmīgākās 1. līgas komandas – čempioni FK „Madona” un 3. vietas ieguvēji FK „Rīga”. Otrajā vietā 1. līgā aizvadītajā sezonā palika „Rubenes” fārmklubs. Madonas komandas iesaistīšanās virslīgu noteikti padarīs košāku un ģeogrāfiski bagātāku, savukārt FK „Rīga” klātbūtne mazliet ļaus iztaisnoties Rīgas augumam Latvijas florbola virtuvē.

Gaidāmajā sezonā divām vājākajām komandām virslīgu tomēr nāksies pamest, nebūs tā kā šogad, kad, neatkarīgi no rezultāta, palika visas 12. Kā skaidro LFS, šādus soļus nereti nākas spert, lai atsevišķās pašvaldībās vispār saglabātu laba līmeņa florbola apriti, jo pagastveči mēdz pateikt, ka naudu dos tikai virslīgas veidojumam. Nav jau liela māksla nospiest sarkano podziņu un divas komandas nolaist stāvu zemāk, bet tad rodas nākamais jautājums – kas nāks vietā? LFS ir pārliecināti, ka divas ambiciozas komandas 1. līgas apstākļos varētu uzplaukt, bet dzīve mēdz būt maita – ne viss vienmēr notiek tā, kā ir plānots.

Katrā ziņā, virslīgas čempionāts 14 komandu izpildījumā būs vēl interesantāks, cīņa par izslēgšanas spēlēm būs vēl asāka un spēles būs vēl vairāk. Pagaidām doma esot turēties pie 14 komandu formāta. Runājot par laicīgām lietām, varētu vēlēties sastādītu un publiski apskatāmu spēļu kalendāru. Arī šosezon vēl ir paredzēts labākos noskaidrot izslēgšanas spēlēs līdz trim un četrām uzvarām, nevis vienā finālspēlē, kā tas notiek citviet pasaulē. Vienas fināldienas rīkošana vēl aizvien tiek apsvērta un, ļoti iespējams, ka tiks izmantota „Arēnas Rīga” piepildīšanas pilotprojekta nolūkos 2015. gadā. Proti, 2016. gadā Latvijā divās pilsētās – Rīgā un pilsētā X – notiks pasaules čempionāts florbolā, tāpēc vajadzētu mēģināt saprast, kas tas ir – florbols Latvijā lielākajā arēnā, ko tāds ziemā ēd.