Ivanāns pēta KHL ēdienkarti...

Latvietis Raitis Ivanāns savu NHL pensiju ir nopelnījis smagā darbā – vazājies pa zemākajām līgām un slīpējis savu vietu hokeja biznesā. Aizbraucis uz Ameriku kā aizsargs, pārkvalificējies par malējo uzbrucēju, bet, apjautis savus fiziskos dotumus un latviešiem tik raksturīgo krampi – kļuvis par policistu. Hokeja terminoloģijā tas nozīmē kausli uz ledus, kam, pirmkārt, jārūpējas par komandas taktiskajām un stratēģiskajām interesēm. Policistiem NHL ir zīmīga loma – viņi spēj lauzt mača gaitu, viņi neļauj pretiniekam nodarīt pāri komandas līderiem, viņi nekaujas tāpēc, ka neko citu nemāk... NHL kaušļiem tomēr ir zināmas iemaņas arī kā hokejistiem un labākos rupekļus alkst savās komandās redzēt gandrīz katra līgas komanda. Bet labs tu esi tad, ja bez kulaka zem acs, spēj pretiniekam parādīt arī iedegtu sarkano lampiņu aiz vārtiem. Ar to Raitim ir gājis pašvakāk, kas liek domāt un vaicāt – vai pirms 24 stundām viņš aizvadīja savu pēdējo spēli kā kādas NHL komandas hokejists? Formāli. Uz ledus viņš atkal neizgāja, lai gan treneris pirms spēles solīja...

Raitim Ivanānam ir tikai 31 gads, taču maz ticams, ka Losandželosas Kings ar viņu pagarinās līgumu. Daudzas pazīmes liecina, ka Kings mēģinās ap savu talantīgo jaunatni pārgrupēt pieejamākos un lietderīgākos līgas veterānus. Varbūt nodokļu ziņā neviens uz Kaliforniju neraujas, taču strādāt šādos ikdienas laika apstākļos – to gribētu daudzas NHL hokejistu ģimenes, nemaz nerunājot par rūdītākajiem vecpuišiem. Ivanāns par savu likteni zem NHL saules nevar sūdzēties – iekrāt četrās sezonās pie trijiem simtiem spēļu, tas patiešām ir solīds rādītājs. Ja esam gluži precīzi – četras spēles viņam sanāca 2005. gada rudenī vēl kopā ar Monreālas Canadiens, kas bija pirmie, kas uzticējās muskuļotajam latviešu uzbrucējam. Pēc tam neveikls kautiņš, savainojums un sezonas turpinājums fārmklubā. Bet ar šīm četrām spēlēm pietika, lai paspīdētu arī citu klubu menedžeru piezīmju grāmatās. Līgums ar Losandželosu bija tikai loģisks turpinājums Ivanāna uzcītībai un darba ētikai, kas tagad ir izlasāms viņa statistikā: kopā NHL nospēlētas 280 spēles, gūti 12 vārti, izdarītas sešas rezultatīvas piespēles, nopelnītas 564 soda minūtes... Aizvadījis tikai vienu Stenlija kausa izcīņas spēli, kas, starp citu, var izrādīties viņa pēdējais praktiskais iznāciens uz NHL ledus. Tas notika 15. aprīlī sērijā pret Vankūveras Canucks, kad treneri Raitim atļāva uz laukuma nospēlēt 5:48 minūtes. Ja godīgi, daudzos mačos sezonas laikā Ivanānam netika pat puse no šīm minūtēm. Bet, neko darīt, tāda ir policista dzīve – laukumā ej tikai brīžos, kad to prasa komandas vajadzība. Acīmredzot, sērijā pret Canucks, kuru Losandželosa tomēr beigās zaudēja (2:4), neko vairāk no Ivanāna neviens arī negribēja vai nespēja sagaidīt...

Līgums ar Kings latvietim ir beidzies – tas šogad viņam iesvieda makā 600 000 dolārus pirms nodokļu nomaksas. Nodokļus pieminu speciāli, jo Kalifornijā uz rokas viņš labākajā gadījumā saņēma zem 300 000 dolāru. Maz ticams, ka ar savu statistiku, Ivanāns brīvajā tirgū tagad var pretendēt uz kaut ko vairāk. Jo no labiem policistiem gaida arī punktus – pat, ja uz laukuma tiek dots nepieklājīgi mazs laiks. Šosezon Raitim šajā ziņā ir pilnīgs tukšums – ne vārtu, ne piespēļu... Tajā pašā laikā komanda pēc ilgāka pārtraukuma beidzot iekļuva play off izcīņā. Tas faktiski varētu būt viens no retajiem plusiem, jo paturēsim prātā – ar tādiem dabas dotumiem un iemaņām, kādas ir mūsu varenajam puikam, Ziemeļamerikā patiešām ir no kā izvēlēties... Turklāt, Ivanāns ir solīds, bet ne labs un izcils. Šajā karjeras posmā viņam drīzāk jāsāk domāt par pamatu zem kājām jeb – izmantojot esošos iekarojumus un CV ar NHL zīmogu, mēģināt to pārvērst taustāmā materiālā labumā. NHL viņš ir spēlējis, to nevajadzēs nevienam vairāk pierādīt – pats tur gribēja, pats nokļuva. Ja kaut kas mainās apkārt, tad vajadzētu aukstasinīgi novērtēt iespējas. Vai zinājāt, ka šobrīd vismaz divi KHL klubi ir izrādījuši nopietnu interesi par Raita Ivanāna pakalpojumiem?

Tas varbūt ir mazs pārsteigums, taču to apliecina hokejista pārstāvis, sarunās ar KHL un Eiropas klubiem Dmitrijs Jerjomins: „Jā, tā ir taisnība... Šobrīd manā rīcībā ir divi labi piedāvājumi no KHL klubiem, kuri vidēji sezonā Ivanānam ir gatavi maksāt ap 400 000 dolāru. Uz rokas! Kas ir apmēram par 150 000 dolāru vairāk, nekā viņš saņēma pēc nodokļu nomaksas Lonsandželosā. Vēl notiek sarunas un tad jau redzēs – kas beigās sanāks...” Skaidra runa, NHL viņam tādu naudu nedabūt. Cita lieta, vai KHL komandas apzinās, kādu kaķi tās pērk? Policistu funkcijas līdz šim šajā līgā mērķtiecīgi mēģināja uzpotēt vien Čehovas Vitjaz – viņu sastāvam Ivanāns patiešam piestāvētu. Taču neaizmirsīsim, ka arī citu KHL komandu komplektācija ik gadus arvien izteiktāk tuvinās Ziemeļamerikas principiem. Visi par ripu metējiem vārtos nestrādās, bet – vai tieši Ivanāna personā viņi sagaidīs palīgu priekš citiem priekšdarbiem, par to vēl varētu padiskutēt. Neviens tā īsti Raiti uz lielajiem laukumiem nav darbībā redzējis: pat viņa debija Latvijas pieaugušo izlasē notika pirms diviem gadiem Kanādā uz mazajiem pleķiem, kur nevarēja saprast – cik vērts ir Ivanāna svars šī vārda visās nozīmēs? Saprotams, no vienas puses varam teikt, ka treneris Oļegs Znaroks nespēja viņā saskatīt vai izmantot apslēpto potenciālu. Tajā pašā laikā - ne jau pateicoties tikai kulakiem Raitis spēlēja NHL... Bet, atkal pārdomas - pēdējā sezona parādīja, ka neko vairāk par kulakiem viņš priekš statistikas neizspieda... Ja Ivanāna pārstāvis meklējas KHL aplokos, tad agrāk vai vēlāk viņš uzrunās (ja vien to nav darījis) arī Rīgas Dinamo.

Vai mums vajadzētu tādu spēlētāju kā Raitis Ivanāns? Godīgi sakot, dažos gadījumos agresivitāte no dinamiešiem prasās lielāka, taču – paturēsim prātā, ka KHL noteikumos tie paši kautiņi tiek sodīti gana bargāk nekā NHL. Kur Ivanāns vēl noderētu? Vairākumā vārtu priekšā? Iespējams, bet tad ir nepieciešama pārliecība, ka viņš tur nebūs tikai dauzāms maiss. Aizsardzībā? Iespējams, ka NHL treniņu rutīnā viņš ir apguvis kādus derīgus manevrus, taču dabā tos nav iespējams bijis novērtēt. Uzbrukums? Ja nu vienīgi ceturtā maiņa. Bet par tādu naudu? Saku – labāk nevajag. Šie cipari velk uz produktīva Latvijas izlases uzbrucēja kvalitātēm a’la Vasiļjevs, Ņiživijs vai Dārziņš. Ja būtu jāizvēlas starp Ivanānu, vai kādu no nosauktajiem, viennozīmīgi – Raitim būtu jāpastāv pie ratiem... Vēl jau paturēsim prātā komandas trenera spēju variēt ar savā rīcībā esošo resursu. Šajā ziņā Šuplers nav mans mīļākais aktieris, kurš pārliecina... Priekš mārketinga, cita runa – tas būtu svaigs grūdiens. Tikai – vai pēc piektās vai sestās spēles gaidītais nepārvērtīsies lielā neapmierinātībā, ko negribētu novēlēt ne klubam, ne pašam hokejistam. Sējējs pagaidām par savu un Šuplera jaunās sezonas sastāva mozaīku publiski izsakās ne visai labprāt – atbilstoša ir viņa reakcija attiecībā uz Ivanāna iespējamo ieģērbšanu Dinamo kreklā. Savukārt, šis ir tas laiks, kad vajadzēs pieņemt lēmumus. Arī tādus, ja uz galda tiek nolikts Ivanāna CV...