TTT un Eirolīga – savienojami vai šķirami jēdzieni?
Visi atceras TTT šī sezonas Eirolīgas sākumu – 38:118 viesos pret „Ros Casares”. Vēlāk divreiz tika pārspētas principiālās sāncenses no Viļņas TEO. Tās gan palika vienīgās uzvaras šosezon. Vai Eirolīgas organizatoru dotā iespēja jāturpina izmantot arī nākamajā gadā?
38:118.
Kaut arī viesos. Zaudēja nevis „TTT Juniores” „lielajam” TTTLSBL mačā vai LAMMKK pret „Cēsīm” LMKL ietvaros. Piekāpās pats „lielais” TTT... Tas nekas, ka potenciālajam Eirolīgas finālčetrinieka dalībniekam. Visticamāk, sekojot turnīra neloģiskajai formulai, pat fināla dalībniecei. Mīnus piecdesmit pirmajā spēlē izbraukumā pret tik stipru komandu, pirms tās spēles domāju, būtu maksimālais iespējamais zaudējums. Kļūdījos. Visticamāk, arī treneru maiņai TTT sezonas vidū vislielākais piliens kluba saimnieku pacietības kausā bija tieši pirmā spēle Eirolīgā Spānijā.
Rezultāts – šoks. Spēlētājām, treneriem, kluba vadībai, basketbola speciālistiem, līdzjutējiem. Lielisks veids, lai sāktu zākāt Latvijas sieviešu basketbolu un nejēgas, kas nespēj izvēlēties savām spējām atbilstošu turnīru vai attiecīgi nokomplektēt konkurētspējīgu komandas sastāvu (vismaz pirms sezonas sākuma). Vai pesimistiem taisnība?
Iemeslus, lai iztrenkātu „nespējīgu sieviešu basketbolistu” bariņu, var uzskaitīt labi daudz. Šeit daži no tiem:
1) 38:118. Vienalga, kādos apstākļos, kādā līgā, godu klubam šāds rezultāts nesagādā.
2) Nespēja piesaistīt Latvijas izlases sākuma piecinieka spēlētājas (šosezon tāda ir tikai Kristīne Kārkliņa). Iemesli – kluba ierobežotās finanses, niecīgais augsta līmeņa spēļu skaits sezonā.
3) Otrajā pēc spēka Eiropas kausu turnīrā (Eiropas kausā) rezultāti ar pašreizējo sastāvu noteikti būtu labāki.
4) Kluba vadībai, nestartējot Eirolīgā, būtu iespējams ietaupīt līdzekļus, kurus varētu novirzīt jauniešu basketbolam vai lieku reizi aizbraukt atpūsties uz Austrāliju, piemēram.
5) Pastāvīgi zaudējot, pārliecību par saviem spēkiem basketbolistēm attīstīt ir pagrūti.
6) Daža laba basketboliste, uzskatot, ka viņa ir Eirolīgas līmeņa spēlētāja, ja startē Eirolīgas komandas sastāvā, var palaisties slinkumā un pazemināt prasības pret sevi (ja tā tiešām ir, viņa vai viņas pašas zinās, par kuru(-ām) tiek runāts).
7) Nebūtu TTT spēlējusi šosezon Eirolīgā, droši vien arī komandas bijušais galvenais treneris Ainārs Čukste joprojām būtu savā vietā.
Ir arī plusi:
1) Nosacītās Latvijas izlases rezervistes (Anda Eibele, Aija Brumermane, Dita Krūmberga) laukumā dabū krietnu spēles laiku un sajūtas, ko nozīmē spēlēt pret pasaules un Eiropas labākajām spēlētājām.
2) Latvijas izlases tālākās rezervistes un jaunās spēlētājas saņem iespēju salīdzināt, kādā līmenī viņas ir „karalienes” (LSBL) un kāds ir līmenis, uz kuru jātiecas, lai sevi varētu uzskatīt par labu basketbolisti (Eirolīga).
3) Bagāts (kluba vadība) dara, kā grib, un, ja nedotu naudu TTT kā Eirolīgas komandai, varbūt sieviešu basketbolam vispār staigātu ar lielu līkumu...
4) Uz Rīgu šosezon atvestas divas „pasaules izlases” UGMK un „Ros Casares” izskatā, kā arī daudzas citas labas un teicamas basketbolistes, kuras bija iespējams vērot ja ne klātienē, tad TV ekrānos noteikti.
5) Jaunajām TTT un visas Latvijas basketbolistēm ir mērķis, uz ko tiekties (piramīdas smaile).
6) Nav zināms, kā Kristīnei Kārkliņai ies ar groza apdraudēšanu Latvijas izlasē, tomēr šogad klubu līmenī šajā ziņā sperts uz priekšu ne tikai solis, bet divi.
7) Spēles TTT rindās lieliski izvēta basketbolistu varēšanu (būtu tikai zināms izlases treneris, kam to vērot).
8) Spēles aizvadot tikai Latvijas vai topošās (ilgi topošās) Baltijas līgas līmenī, nez vai būtu jēga piesaistīt tādas spēlētājas kā Vilisa, Vīvere, Lima, cīņa pret kurām treniņos vien paaugstina latviešu meiteņu meistarību.
9) Startēšana Eirlolīgā noteikti ir iemesls, lai par sadarbību ar klubu izlemtu kāds no potenciālajiem sponsoriem.
10) Tas var būt nozīmīgs trumpis arī Baltijas Sieviešu basketbola līgas rokās, potenciālos atbalstītājus meklējot.
10) Starts Eirolīgā ir teicams ieraksts katras no latviešu meiteņu CV, kā arī papildus arguments spējīgu ārzemnieču piesaistīšanai par saprātīgu cenu.
11) Katru gadu (jau trešo pēc kārtas) Eirolīgas grupā atrodas vēl kāda vājāka komanda par TTT, kas pamanās palikt tabulā aiz mūsējām. Tātad TTT nav vājākās šajā kompānijā (arī citās grupās noteikti ir „ņemamas” komandas).
12) Ar vīru centieniem šā gada Eirokausos labāk būtu nesalīdzināt vispār... – „Ventspilij” prestiža un līmeņa ziņā pakāpi zemākā ULEB kausā un VEF – divas pakāpes zemākajā Eiropas Izaicinājuma kausā pa abām tikpat uzvaru (divas), cik TTT vienai pašai.
13) Neteikšu, ka Olimpiskajā sporta centrā VEF ULEB kausa spēlēs skatītāju bija vairāk kā TTT...
Pēdējais, bet ne mazsvarīgākais) Ej, nu, sazini, kad nākamreiz Latvijai atkal tiktu piedāvāta vieta Eirolīgā (varbūt uz TTT 100 gadu jubileju?), ja klubs no tās tagad atteiktos.
Tad "jā" vai "nē"?
Subjektīvi plusu sanāca vairāk kā mīnusu, kaut gan šeit minētie argumenti ne tuvu nav vienīgie par vai pret TTT spēlēšanu Eiropas spēcīgākajā turnīrā. Basketbolistēm jābūt pateicīgām, ka šajā laikā kāds viņām vispār gatavs atvēlēt kādu latu (salīdzinājumam – kas notiek individuālajos sporta veidos vai tādos tradīcijām bagātos kā, piemēram, bobslejā vai biatlonā olimpiskajā sezonā). Tas attiecināms arī uz „Cēsu” klubu. Vai komandas īpašnieki izlemj par Eirolīgu, Eiropas kausu vai nestartēšanu tādos vispār, tā ir viņu teikšana. Ja kāds mums kaut ko dod par velti (Eirolīgu) un kāds cits ir spējīgs šo vezumu pavilkt, nevajag kautrēties to ņemt pretī. Ne jau tikai mums Eirolīga ir vajadzīga, arī Eirolīgai ir vajadzīgs TTT, jo šis trīs burtu salikums joprojām ir leģenda, ko ir ērti piespraust pie Eirolīgas uzvalka atloka.
[+] [-]
[+] [-]