Vai Karlsonam aizbraucis...jumts?
Rīgas Dinamo sastāva komplektācijas aprises tuvojas lielajam starpfinišam. Menedžeris ir devies pelnītā atvaļinājumā, kas nozīmē – viņam viss ir skaidrs. Gandrīz viss, jo vēl jau paliek neprognozējamais – tādi brīnumi kā, piemēram, gadījums ar vārtsargu no Zviedrijas...
Lai gan Dinamo oficiālā interneta mājas lapa arvien biežāk patiešām publisko salīdzinoši ticamas ziņas, situācijā ar zviedru vārtsargu Henriku Karlsonu arī viņi palikuši mazajos jaņos. Viņdien vārtsarga aģents paziņoja, ka patiesībā viņa klients nebūt vēl nav vienojies ar Rīgas klubu. Interesanti, ka šīs ziņas sakrita ar brīdi, kad Sanhosē Sharks atklāja, ka viņi nevēlas piedāvāt jaunu līgumu savam līdzšinējam pirmajam numuram Nabokovam. Kas Karlsonam šajā situācijā par daļu? Visai liela – ja atceramies, ka pērnsezon tieši divdesmit sešus gadus vecais zviedrs bija Sharks sistēmas dalībnieks. Nenāk par ļaunu atgādināt, ka līgums ar Karlsonu bija noslēgts uz vienu gadu, par kopējo summu 800 000 dolāru. Tā kā kontrakts bija divvirziena, tad Karlsons lielo naudu saņēma tikai par dienām, kad pavadīja Shraks organizācijā – proti, tas bija rudens pusē un vēl Stenlija kausa izcīņas laikā. Pa vidu viņš tika izīrēts Zviedrijas Elites līgas komandai Farjestad, kas viņam maksāja daudz pieticīgāk. Taču Karlsons īpaši negaudās – Sanhosē par līguma parakstīšanu viņam bija iedevuši 90 000 kā prēmiju un vēl viņam atleca savi 200 000 par fragmentāro piedalīšanos NHL kluba treniņu darbā. Arī priekš CV tas neizskatījās slikti, jo varēja stabili ierakstīt – Sanhosē Sharks trešais vārtsargs, aiz Nabokova un Greisa. Patiesībā, tikai apstākļu sakritība Karlsonam piespēlēja šādu statusu – klubs viņu sauca palīgā treniņu procesa kvalitatīvai nodrošināšanai, bet pavasarī šī vajadzība bija saistīta ar fārmklubā iesaistīto vārtsargu spēlēm AHL izslēgšanas turnīrā. Tā kā tobrīd Vorčestera diezgan labi spēlēja, Sanhosē galvenie hokeja shēmu bīdītāji neredzēja iemeslus, kāpēc viņiem vajadzētu izvandīt rezerves komandas sportisko noskaņu un garu. Savukārt, speciāli kādu izraut no zemākās līgas, tikai tāpēc, lai viņš piedalītos treniņos un atslogotu Nabokovu – tas nebija prāta darbs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Sharks bija līgums ar slaido Karlsonu, kas vienkārši nevarēja atteikt.
Ja Sharks būtu saskatījuši savā jaunajā zviedru censonī kaut mazāko cerību, viņi noteikti Karlsonam to būtu pateikuši. Taču pēc izgāšanās Stenlija kausa izcīņā, Henriks mājās atgriezās ar visai nolaistu galvu un secinājumu – komanda ar mani nerēķinās, viņi vēlas paturēt Nabokovu un Greisu. Ja šādi bija vārtsarga secinājumi, ko viņš izmeta zviedru žurnālistiem, tad tie daudznozīmīgi pasvītro Sharks menedžmenta komunikācijas taktiku. Proti – acīs viņi Karlsonam neko nepateica, bet lika saprast, ka divi citi būs lielā darba darītāji. Henriks ir apķērīgs puisis un parēķinājis, ka par katru cenu uzprasīties pie haizivīm viņam tāpat nebūs lemts – priekšā divi jau nosauktie vārtsargi, plus vēl pārītis no fārmkluba – viņš lika aģentam pastrādāt citā virzienā. KHL bija pareizā puse, no kurienes Karlsona nolēma sevi pieteikt uz lielākas skatuves. Rīgas Dinamo piedāvājumā viņu interesēja spēles laiks un nauda. Pirmo viņam it kā varēja garantēt godīgā sportiskā cīņā ar otru vārtsargu (tobrīd viņš vēl nezināja, ka otrais būs amerikānis Holts), bet nauda bija lielāka, nekā viņš pelnīja Farjestad. Tiktāl viss bija skaidri un loģiski, līdz šai nedēļai, kad Sharks atklāja savus patiesos nolūkus vārtsargu sakarā. Tad nu Karlsona saprata, ka viņš nav bijis īstajā dienā uz jumta...
Katrai komandai ir sava specifika, kā tā kārto lietas ar saviem brīvajiem aģentiem jeb hokejistiem, kurus tā ļoti vēlas redzēt savā sastāvā. Vienošanās ar Karlsonu bija, arī nodomu protokols parakstīts, taču pašam līgumam vēl paraksta tinte nebija sagatavota. Ziņas, kas šobrīd pienāk no Zviedrijas – proti, Karlsons patiesībā vēl nesot atmetis cerību ierakstīties NHL – drīzāk ir uzskatāmas par vārtsarga un viņa pārstāvju taktiku. Arī tas, ka spēlētāja aģents ļoti principiāli apgalvo, ka līgums ar Rīgas Dinamo viņa klientam vēl nav – spilgti norāda uz konkrētiem mājieniem. Pirmais: zviedrs tagad grib izmantot iespēju brīvajā tirgū, lai paspēlētos ar vēl nesen izkrāsotajām spalvām. Viena lieta, kad tu vēlies dabūt darbu un saki, ka palīdzēji klubam treniņos, pavisam kas cits, ja vari pateikt vairāk – proti, Sharks ir nolēmis atvadīties no Nabokova un tas nozīmē, ka „man ir izredzes īstenībā pieslēgties NHL”. Skan iedvesmojuši... Taču ar realitāti tam maz sakara. Droši vien Karlsons vēlas no Rīgas dabūt vēl kādu ciparu pie sava nodomu līguma – jo kā gan savādāk viņš tik kategoriski mainītu publisko paziņojumu saturu. Pirms nedēļas taču viņam ar Rīgu viss bija kārtībā, ieskaitot līgumu. Tagad lietas ir mainījušās, jo fons ir cits: Holts ir noslēdzis (vienojies) ar Rīgu divu gadu līgumu, kas faktiski arī nozīmē, ka amerikānis visai azartiski mēģinās savākt pirmā numura vietu. Savukārt, Sharks nepagarinās attiecības ar Nabokovu. Šī informācija un vēl apsolītā zīle, spiež Karlsonu mēģināt dabūt rokā arī...medni. Un tad nu panesās stāsti par „gribu vēl sevi apliecināt NHL” un tamlīdzīgi. Tie, kas seko līdzi Ziemeļamerikas hokejam, labi saprot, ka pie noteiktas apstākļu sakritības, labākais, ko zviedrs var izspiest no NHL kluba – vieta kādā no rezerves komandām. To viņš nepieņems, ko parādīja jau pērnais gads. Tad atliek vien izmantot mirkļa burvību un Dinamo kā ķīlniekus – klubam ir grūti tagad atteikties no Karlsona pakalpojumiem., bet vārtsargs domā, ka ar pāris emocionāliem manevriem piespiedīs Rīgu vēl kaut kam lielākam. Neko citu zviedra sakarā nav iespējams iztēloties. Vai puikam jumts aizbraucis? Nē, viņš vienkārši saskata apstākļu sakritībā puspievērtas durvis. Tad kāpēc to neizmantot.
Gan jau Karlsons ar saviem brālīšiem tiks galā. Līdzjutēji gan šajā sakarā atkal sākuši atcerēties Edgaru Masaļski, taču nez vai tur kaut kas sanāks. Pirmkārt, komanda pati atteicās no iespējas vienoties ar savu pirmo numuru. Otrkārt, nez vai Edgars vēlas tagad sēsties kamanās, kas patiesībā ar viņu jau bija aizvilktas līdz tālākajam meža stūrim. Tie, kas Masaļski saista ar Budivelnik un šīs komandas nespēju garantēt savu vietu KHL, var atslābt – Kijeva bija viena no tām, kas vēlējās Latvijas izlases vārtsargu dabūt pie sevis, taču – ne vienīgā. Tā kā Edgars nav nedz iekritis kā circenis pelnos, nedz ticis uzcepts uz sārta. Gan jau tuvākajās dienās dzirdēsim arī jaunumus no viņa gala... Bet tiem, kas svētkos bez šašlika cepšanas grib paši uzcepties, pametīšu intrigu ar visai drošu turpinājumu – ļoti liela ir iespēja, ka šajās dienās Rīgas Dinamo ir vienojusies ar uzbrucēju... Stop! Saviem avotiem solīju, ka līdz noteiktam laikam būšu savaldīgs. Pamēģiniet uzminēt - kurš te mums varētu būt tāds jēdzīgs, ar zemtekstiem? Ļoti interesants gadījums...
P.S. Tiem, kas vēl nav ielāgojuši – sūtiet autoram paredzētos jautājumus uz tam atvēlēto vietni, jo zem saviem rakstiem komentārus, iebildes, replikas vai mājienus nelasu. Ņemiet par labu!
Tas ir hokejs, turklaat abi, viens vairaak, otrs mazaak, bijushi saistiiti ar NHL, tu vari ar vienu izkauties, bet naakamajaa sezonaa juus traapaaties viena mainjaa.
Ja "Dinamo" vadiiba Karlsonam liks maniit, ka vinji arii ir no tiem, kuri "seko liidzi ZA hokejam", tad lielaam probleemaam ar sho nelielo shantaazhu (ja taada vispaar ir) nevajadzeetu buut.