Kādā tonusā Latvijas izlasei tuvojas tās kandidāti?

Šobrīd Olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ir kā „meistarības” norma, kuru iepriekšējās 3 reizes Latvijas izlase ir nokārtojusi. Un pelnīti piedalījusies 2002., 2006., 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Ar to kvalifikāciju var gadīties visādi, taču – grozi kā gribi, tā ir pašu uzlikta kvalitātes latiņa. Būt starp pasaules 12 stiprākajām hokeja izlasēm. Cits stāsts ir par to, ko Latvijas valstsvienība varētu parādīt olimpiādē Sočos, ja tiktu pie teikšanas.

Olimpiskie pretendenti

No 7. līdz 10. februārim trīs pēdējās „biļetes” uz Soču olimpiādi izspēlēs 12 izlases. D grupā, kas turnīru aizvadīs Vācijā, ir iesvērtas Austrijas (15. vieta rangā), Itālijas (16.), Nīderlandes (24.) un Vācijas izlases (10.). Dānijā sacentīsies F grupas dalībnieces – Baltkrievijas (13.), Dānijas (12.), Slovēnijas (18.) un Ukrainas valstsvienības (20.).

Savukārt Rīgai būs tas gods uzņemt E grupas izlases: Franciju (14.), Kazahstānu (17.), Latviju (11.) un Lielbritāniju (21.). Lai izlašu rangi nemulsina, tiem var gadīties tīri informatīva nozīme. Starp citu, teorētiski vājākā gala izlases – Lielbritānija, Nīderlande un Ukraina tiesības uzspēlēt Olimpiskajā kvalifikācijā nopelnīja, uzvarot Olimpiskās pirmskvalifikācijas (Olympic Pre-Qualification) turnīru savās apakšgrupās novembrī.

Tātad, katra vienība katrā apakšgrupā Olimpiskajā kvalifikācijā centīsies uzvarēt – paņemt vienīgo „biļeti”. Skaidrs, ka 75% izlašu kvalifikācijā tikai „piedalīsies”. Lielais jautājums, vai starp tām būs/nebūs Latvijas izlase?

Par daudz čekeru un kapļu?

Latvijas hokeja federācija nedēļas divas – trīs pirms turnīra ir nosaukusi kandidātu sarakstu, kurā jau diezgan drīz sākusi ieziņot „atsaukumus” un strīpojumus. Starp kandidātiem 24 uzbrucēji, kas it kā pietiktu divām nacionālajām izlasēm. Bet zinot jau esošo atbirumu, tā vien būs, ka knapi sanāks vienai. Diezgan drīz ienāca ziņas, ka uz Olimpiskās kvalifikācijas turnīru netikšot abi kandidātu sarakstā esošie ziemeļamerikāņi – Kaspars Daugaviņš un Zemgus Girgensons. Tāpat arī it kā traumēts ir arī no izlases it kā jau aizgājušais Aleksandrs Ņiživijs; taču viņa vārds HC Lev Praha kluba traumēto sarakstā nav pieejams.

Tomēr pārējo uzbrucēju rādās pietiekoši daudz, lai pietiktu. Uz kopējās „masas” fona nav nemaz pamanāms, ka varbūt varētu paskatīties vēl kādu uzbrucēju, piemēram, no AHL, Zviedrijas, Norvēģijas vai Liepājas. Sākotnēji šķiet, ka saraksts vairāk izskatās veidots „ar cieņu” un rezervi, jo diez vai izlases sastāva komplektētājiem būs laika un ir vēlme pārbaudīt uz ledus pilnīgi visus sarakstā iekļautos. Tiesa, puse no sastāvā (12 no 24) iekļautajiem uzbrucējiem ir no Dinamo saimniecības, un viņiem izsaukuma (avioceļošanas) izdevumu nav. Attiecīgi viņu „iegrāmatošana” sastāvā lielas izmaksas neveido, kas zināmā mērā veicina dinamiešu tik plašo pārstāvniecību kandidātu listē.

Sniegums izlasē un savos klubos spēlētājiem mēdz atšķirties. Šosezon vēl novērota, piemēram, tāda parādība kā Mārtiņš Cipulis, kurš pārbaudes spēles Latvijas izlasē novembrī aizvadīja, esot bez „pastāvīgas darbavietas”; turklāt uzrādīja vērtīgāku sniegumu nekā ikdienā labās līgās spēlējošie valstsvienības dalībnieki. Taisnības dēļ jāpiebilst, ka Cipulim pietika ar vienu vārtu guvumu, lai viņš būtu Latvijas izlases rezultatīvākais uzbrucējs abās pārbaudes spēlēs pret Krievijas „otro-trešo” izlasi...

No aktuālajām uzbrucēju kandidatūrām rezultatīvākajā tonusā Olimpiskajai kvalifikācijai tuvojas Dinamo uzbrukuma līderis un kapteinis Mārtiņš Karsums (KHL 45 spēlēs 14+17). Cerīgi rezultatīvi uzstājušies arī Miks Indrašis (KHL 37 spēlēs 13+12), Roberts Jekimovs (somu galvenās līgas 38 spēlēs 12+9), arī Lauris Dārziņš salīdzinoši nelielā spēļu skaitā (KHL 26 spēlēs 4+8). Tomēr pēdējā laikā Dārziņš atkal pasācis izlaist Ak Bars spēles... No minētajiem uzbrucējiem, jādomā, ka tiks gaidīts un prasīts rezultatīvākais sniegums. Inerces pēc rezultāts tiks gaidīts arī no tādām personām kā Miķelis Rēdlihs un Jānis Sprukts, bet jāņem vērā, ka šosezon abi tālāk par „čekeru” lomu savos klubos nav tikuši. Vai spēs pārslēgties uz rezultāta „pagatavotāju" pienākumiem?

Vai pietiekami lietderīgi aizsargi

Aizsargu ainava kandidātu sarakstā ir vēl vienmērīgāka. No 13 kandidātiem 8 aizsargi „nāk” no Rīgas Dinamo ierindas. Trīs kadri no citiem KHL klubiem, bet divi nedaudz ārpus „fotogrāfijas” – pa vienam no vācu un ukraiņu līgām. Acīgākie ir pamanījuši, ka kandidātu listē nav vēl nesen Nolana sasaukuma izlasēs it kā pārbaudītie aizsargi Atvars Tribuncovs, Aleksandrs Jerofejevs...

Protams, lielāki/mazāki „brīnumdarbi” vai vismaz stabils sniegums tiks gaidīts no NHL laukumus redzējušajiem aizsargiem Oskara Bārtuļa un Artūra Kuldas, kā arī aktuālās KHL „sudraba komandas” un KHL Austrumu konferences aktuālās līdervienības Avangard aizsarga Georgija Pujaca. No šiem nācija gaidīs visvairāk, jo pie Dinamo aizsargu varēšanām vai pretēji ir pierasts. Un tīri kvantitatīvi skatot, tā arī ir; ja Bārtulis, Kulda un/vai Pujacs neienesīs savas konsekvences, tad izlases aizsargu līnijas zīmējumā sagaidāms tas pats ko Dinamo aizsargi „glezno".

Par aizsargu rezultativitāti runājot, piemēram, Kulda var palepoties ar 7 vārtu guvumiem KHL-ā, kas šosezon ne tuvu nav visiem uzbrucējiem kandidātu sarakstā. Tomēr rezultatīvākie Latvijas izlases aizsargi KHL čempionātā ir tieši dinamieši – Krišjānis Rēdlihs (4+12) un Guntis Galviņš (3+11). Bet, ja skatās aizsargu „maizes ciparus” – lietderības koeficientu, tad no 13 aizsargiem kandidātu sarakstā tikai 3 vīriem savos klubos (summā) ir pozitīvs lietderības koeficients... Līgas un komandas nav īsti salīdzināmas, bet tomēr – Pujacam (+16), Bārtulim (+8), Mārim Jasam (+2).

Aiz Masaļska muguras

No pieciem kandidātu sarakstā „servētajiem” vārtsargiem uz turnīru tiks atstāti 3 vīri. It kā jau šim komplektam nav izšķiroša nozīme, jo pirmajam numuram iecerēts Edgars Masaļskis, kuram pieklājīga spēļu prakse un epizodiski teicams sniegums Hantimansijskas Jugra vārtos. Savukārt, vīru vārdi, kas piesedz viņa muguru un tiek ierakstīti komandas „rosterī” it kā nav tik būtiski. Tomēr, kas tik negadās... Arī salīdzinoši īsā turnīrā un arī pirms tā (tpu x3).

Otrajam numuram, cik noprotams, bija iecerēts otrs KHL līmenī spēlējušais latviešu vārtsargs – Māris Jučers. Bet vārtu trešajam numuram triju spēļu turnīrā tomēr ir minimāla nozīme. Bet varbūt Ervīns Muštukovs vai Jānis Kalniņš „uzdienās” līdz otrajam numuram?

Beidzot jaunie?

Kandidātu sarakstā ieraugot paprāvu skaitu ar 1990., 1991. gadā dzimušajiem hokejistiem (8 puiši) rodas priekšstats, ka Latvijas izlase ir palikusi gados pamatīgi jaunāka. Plus vēl Kristers Gudļevskis 1992. gadā dzimis, Girgensons – 1994. gadā... Cits stāsts, cik no šiem „deviņdesmitajiem gadiem” nonāks izlases sastāva galavariantā. Tomēr ar visu to jāpiebilst, ka priekšstats par jaunajiem ir mānīgs. Jo Girgensons ir vienīgais junioru (U-20) vecuma hokejists šajā paprāvajā izlases kandidātu sarakstā. Citu nav. Bet saprotams, jo Olimpiskā kvalifikācija taču ir atbildīgs un svarīgs turnīrs.

„Atslēgas” jautājumi

1. Vai „čekeri” atcerēsies, kā ir būt „skoreriem”?
2. Vai izlases vairākuma izspēle būs mantota no Dinamo?
3. Vai ne-Dinamo aizsargi pratīs būt līderi?
4. Vai vārtsargi aiz Masaļska „muguras” spēs būt „pirmie” nepieciešamības gadījumā?
5. Vai Tedam Nolanam piekomandētais „tulks” pratīs aiznest spēlētājiem galvenā trenera ideju?

Olimpiskās kvalifikācijas turnīram nosaukto Latvijas izlases kandidātu statistika „pamatdarbā” (pēc 2013-01-23 spēlēm; BEk = Baltkrievijas ekstralīga, šīs valsts stiprākā līga; SWE 2. = HockeyAllsvenskan; SWE U-20 1. = J20 SuperElit ):

Izziņām:

- Latvijas izlases kakndidātu saraksts Olimpiskās kvalifikācijas turnīram (2013-01-18):
Nosaukti izlases kandidāti olimpiskajam...
- Olimpiskās kvalifikācijas sistēma, apakšgrupas utt.:
Olympics
- Latvijas izlases spēlētāju statistika pārbaudes spēlēs pret Krievijas valstsvienību 2012. g. novembrī:
Mārtiņš Cipulis – nedēļas labākais Latvijas...
- Latvijas izlases spēlētāju statistika EIHC turnīrā 2012. g. decembrī:
Pēc nesabradātās Dānijas un nesaplēstās...