Kas tik nenotiek Ziemassvētkos...
Ne velti laikam Ziemassvētkus sauc arī par brīnumu laiku. Brīnumi vai ne, bet interesantas un pat neparastas lietas Ziemassvētku priekšvakarā vai jau pašos Ziemassvētkos ir notikušas arī sportā. Tātad - 24. decembris...
Toreizējā Prūsijas pilsētā Berlinhenā (tagadējā Polijas Berlineka) 1868. gada 24. decembrī piedzima otrais pasaules čempions šahā, lietrāts un matemātiķis Emanuils Laskers. 26 gadu vecumā viņš cīņā par titulu pārspēja Vilhelmu Steinicu, taču daudzi šo Laskera panākumu īpaši augstu nevērtēja, jo Steinigs jau bija vecs vīrs. Pēc 20 gadiem Pēterburgas turnīrā Laskers apsteidza divus nākamos pasaules čempionus Hosē Raulu Kapablanku un Aleksandru Aļehinu, kā arī vēl vairākus izcilus tā laika šahistus (Rubinšteinu, Nimcoviču, Tarrašu...).
Emanuils Laskers pasaules čempiona godā bija 26 gadus un 337 dienas - joprojām rekords šahā vēsturē. 1921. gadā Laskers zaudēja titulu divcīņā ar Kapablanku. Fašistiskās diktatūras dēļ Laskers pameta Vāciju 1933. gadā. Vispirms viņš dzīvoja Lielbritānijā, tad - Maskavā, bet tad pārcēlās pie sievas radiem uz ASV, kur Ņujorkā arī 1941. gada 11. janvārī mira.
Ritenis un velosipēds jau bija izgudroti, tomēr 1889. gada 24. decembris ir īpaša diena velosipēda vēsturē. Šajā dienā pirms 120 gadiem Daniels Stovers un Viljams Hanse patentēja velisipēdu ar aizmugurējām bremzēm.
1898. gada 24. decembrī piedzima viens no pirmajiem pasaules čempioniem futbolā un viens no labākajiem uzbrucējiem pasaulē pirms Otrā pasaules kara urugvajietis Ektors Skarone. 1930. gadā viņš Urugvajas izlases sastāvā kļuva par pirmo pasaules čempionu un piedalījās arī finālmačā pret Argentīnu (4:2). Tā viņam bija pēdējā spēle izlases sastāvā, kur viņš 52 spēlēs guva 31 vārtus. Skarone spēlēja arī Eiropā un bija pazīstams arī Vecajā kontinentā - FC "Barcelona", Milānas "Inter", "Palermo". "El Magico", kā viņu iesauca līdzjutēji dzimtenē, divreiz Urugvajas izlases sastāvā bija arī olimpiskais čempions (1924. un 1928. gadā).
Viņu sauca par "lidojošo zobārstu". Vācietis no Minhenes, tolaik vēl medicīnas students un topošais dentists Ernhards Kellers kļuva par otro pēc Jevgeņija Grišina, kurš divās ziemas olimpiskajās spēlēs pēc kārtas uzvarēja ātrslidošanā 500 m distancē - 1968. gadā Grenoblē un 1972. gadā Saporo. Ernhards Kellers piedzima 1944. gada 24. decembrī. Kellers kļuva par pirmo vācieti olimpisko čempionu ātrslidošanā. Pēc triumfa Saporo viņš vēl kādu laiku piedalījās sacensībās, bet tad pievērsās tikai zobārstniecībai.
Mūsu laika labākā Latvijas soļotāja Aigara Fadejeva viens no sīvākajiem konkurentiem un labākajiem draugiem Mihails Ščeņņikovs piedzima 1967. gada 24. decembrī toreizējā Sverdlovskā (tagad Jekaterinburga). Visvairāk panākumu un tajā skaitā četrus pasaules čempiona titulus Ščeņņikovs guva sacensībās telpās, taču 1994. gadā viņš kļuva arī par Eiropas čempionu 20 km distancē, divreiz šajā distancē viņš bija pasaules vicečempions (1991. un 1997. gadā), bet 1996. gadā Atlantā kļuva par olimpisko vicečempionu 50 km soļošanā. Mihaila dēls Georgijs spēlē futbolu CSKA un Krievijas U21 izlasē un ir viens no talantīgākajiem jaunajiem aizsargiem Krievijas futbolā. Šosezon viņš spēlēja Liepājā pret Latvijas U21 izlasi.
"El Matador" jeb viens no slavenākajiem spēlētājiem Čīles futbola vēsturē Marselo Salass piedzima 1974. gada 24. decembrī. Pilns viņa vārds ir Hosē Marselo Salass Melinao. Viņš, Eliass Figeroa un Ivans Samorano tiek uzskatīti par trim slavenākajiem čīliešu futbolistiem. Samorano senči nāk no mapuču cilts indiāņiem. Čīles izlases sastāvā viņš 71 spēlē guva 37 vārtus. Savus lielākos panākumus Salass guva Romas "Lazio" rindās - Itālijas čempions, UEFA Kausu ieguvēju kausa īpašnieks un Superkausa ieguvējs. Uz Marselo Salasa atvadu spēli šā gada 6. jūnijā sapulcējās vairāk nekā 60 000 līdzjutēju.
Iespējams, ka tā bija Ziemassvētku dāvana Bobam Makadū, bet, iespējams, ka Losandželosas "Lakers" komandai - 1981. gada 24. decembrī Makadū parakstīja līgumu ar "Lakers", kur nospēlēja līdz 1985. gada sezonas beigām un divas reizes kļuva par NBA čempionu. 1973. gadā Makadū tikia atzīts par NBA čempionāta labāko debitantu, trīs reizes viņš bija čempionāta rezultatīvākais spēlētājs, bet 1975. gadā tika atzīts par MVP jeb vērtīgāko spēlētāju (tajā sezonā Bobs caurmērā vienā spēlē guva 34,5 punktus un 14,1 atlēkušās bumbas!). Bobs Makadū bija pirmā NBA zvaigzne, kas ieradās spēlēt Eiropā - 1986. gadā viņš iekļāvās Milānas "Tracer" rindās. Basketbolista karjeru Makadū beidza 42 gadu vecumā citā Itālijas klubā Fabriano. Pašreiz Makadū ir viens no treneriem Maijami "Heat" komandā.
Par dažiem nozīmīgiem notikumiem sporta pasaulē 25. decembrī - rīt.
+9 [+] [-]
Priecigus svetkus visiem
[+] [-]
Tā, tīri interesants raksts, kkgan neticu ka tik vien noticis ziemassvētkos
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]