Ģirts Zemītis. Jaunākās paaudzes hokeja pussargs

TUVPLĀNĀ: Ģirts Zemītis

- Dzimis 1995. gada 13. jūnijā
- Ampluā: aizsargs
- „Figūra”: 188 cm; 84 kg
- 2011./2012. g. sezonā SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā un Latvijas Virslīgā
- iepriekšējās sezonas: Nacka HK J18 un Nacka HK J16 komandas (t.sk. Zviedrijas J18 Elit līgā); Jelgavas LSS
- Latvijas U-18 izlases dalībnieks U-18 pasaules čempionātā elitē 2012. g. aprīlī
- pirmā trenere: Eva Dinsberga

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā kopā ar SK Rīga-95 komandu izcīnīji 2. vietu Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātā. Kā Tu raksturotu šī čempionāta līmeni? Un kā vērtē savu noderību komandai?

Ģirts Zemītis: Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis ir vidējs, jo dažas komandas bija spēcīgas, bet pārējās – ne tik ļoti. Par to liecina rezultāti. Runājot par noderību, manuprāt, es biju noderīgs. Svarīgas spēlēs spēlēju labu hokeju un palīdzēju komandai gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Spēlēs, kurās pretinieks tika uzvarēts ar divciparu skaitli, parasti spēlēju bez motivācijas, bija grūti saņemties tādām spēlēm; tas laikam tāpēc, ka spēlējot Zviedrijā, tādu spēļu praktiski nav.

Iepriekš minēji, ka pēc spēlēšanas Zviedrijā, Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis likās „pavājš, lēns bērnu hokejs”. Kur, Tavuprāt, robeža starp „bērnu hokeju” un pieaugušāku? Kas ir tā principiālā atšķirība?

Jauniešu, junioru hokejā katrs laukuma spēlētājs jau zina, kā jāspēlē katrā noteiktā situācijā. Spēle norit ātrāk, spēlētāji ir taktiski gudrāki un pieņem pareizos lēmumus ātrāk. Savukārt bērnu hokejā taktiskā daļa ir ļoti minimāla, spēlētāji nezina, kā pareizi un gudri nospēlēt noteiktās situācijās, un bieži vien mēģina spēlēt individuāli.

2010./2011. g. sezonu aizvadīji Nacka HK paspārnē Zviedrijā uzspēlējot gan U-18 vecuma komandās Zviedrijas J18 Elit un J18 Division 1 līgās, gan U-16 komandā. Cik vērtīga hokeja un arī sadzīves ziņā Tev bija šī sezona Zviedrijā? Esi audzis?

Jā, noteikti. Pagaidām Zviedrijas sezonu uzskatu par labāko, kāda man ir bijusi. Treneri bija ļoti profesionāli. Bija grūti, bet pieradu pie zviedru hokeja, un treneri sāka man uzticēties. Daudz mācījos no kļūdām, treneri bieži vien pēc momenta izskaidroja, kā labāk nospēlēt noteiktajā epizodē. Arī U-18 elites divīzijā aizvadīju pāris spēles, kurās daudz iemācījos.

Agrāk minēji, ka Zviedrijas J18 Division 1 ir „skolnieku līga” ar līmeni, kas stipri zemāks par Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātu. Vai Latvijas puišiem vispār ir vērts braukt uz Zviedriju U-16 vecumā, kā to darīji Tu? Kāpēc jā vai nē?

Par 1. divīziju varbūt tā nevarētu teikt, taču 2. divīziju, kurā aizvadīju pāris spēles ar Nacka U-16 komandu varu salīdzināt ar spēlēm pret Piter 95 (13:0; 5:2; 11:1; 11:1).

Vai ir jēga doties uz Zviedriju? Es uzskatu, ka viss atkarīgs, cik laba ir komanda un kādi ir treneri. Man ļoti paveicās, jo treneri bija ļoti labi, un es nebiju vienīgais leģionārs komandā, mēs bijām pieci. Divi somi, ungārs, es un latvietis Roberts Šmits, kurš pievienojās komandai nedaudz vēlāk.

Kāpēc nepaliki Zviedrijā arī uz 2011./2012. g. sezonu? Un kāpēc izvēlējies tieši SK Rīga-95, nevis, piemēram, Jelgavas komandas, kur biji spēlējis iepriekš?

Zviedrijā nepaliku tāpēc, ka zviedru U-18 elitē ir daudz spēcīgu komandu, kuras katru gadu savāc labākos spēlētājus. Tas pats notika arī ar Nacka U-16 komandu; visi labākie zviedri aizgāja katrs uz savu pusi, un komandā no Nacka U-16 palika aptuveni 5 spēlētāji, kas nākamgad spēlēja Nacka U-18. SK Rīgu-95 izvēlējos tāpēc, ka augusta beigās vairs nebija citu variantu.

Salīdzinot savu iepriekšējo pieredzi Latvijā vai Baltkrievijā, Latvijas jaunieši min, ka Krievijas jauniešu hokejā ir būtiska atšķirība – spēka spēle. Kā tad īsti ir? Vai Sanktpēterburgas čempionātā spēka spēles ir vairāk nekā Latvijas jauniešu līgās?

Jā, spēka spēles ir vairāk kā Latvijā un Baltkrievijā, taču ne ļoti daudz. Zviedrijā spēka spēle ir daudz izteiktāka.

Ja ņemam vērā stiprākās komandas Sanktpēterburgā un arī Zviedrijas J18 Elit līmenī, kas ir tās principiālās lietas, kas Latvijas jauniešiem pietrūkst, lai būtu šo stiprāko komandu līmenī? Kas, Tavuprāt, ir mūsu aktuālākās problēmas – slidošana, spēles „lasīšana”, ātrums, spēka spēles trūkums, kas cits?

Mazdrusciņ no visa, varbūt nedaudz vairāk nepieciešama spēka spēle un spēles „lasīšanas” spējas.

Bet kas, savukārt, ir Latvijas jauno hokejistu priekšrocība, salīdzinot ar krieviem un zviedriem? Kas mūsējiem ir ielikts labi un pamatīgi?

Hmmm... Varbūt individuālās prasmes, spēle ar ripu. Vispār grūti tā salīdzināt, tas ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Latvietis, kas būs nospēlējis vairākus gadus Zviedrijā, spēlēs vairāk spēka spēli nekā tie, kas savu U-10-16 vecumu pavada Latvijā. Viss ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Katrai līgai ir sava specifika ar savu spēles stilu. Jau minēju, ka man pašam bija grūti pierast pie zviedru hokeja.

Tavs ampluā ir aizsargs, bet aizsarga pozīcijai esi salīdzinoši rezultatīvs. Piemēram, aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Sanktpēterburgā 33 spēlēs tev saskaitīti 19 punkti (7+12), Latvijas Virslīgas čempionāta regulārajā daļā 36 spēlēs 25 punkti (8+17). Arī iepriekš Latvijas jauniešu vecumos esi bijis rezultatīvs – piemēram, savulaik U-14 grupā 19 spēlēs 34 punkti (17+17). Vienmēr esi bijis aizsargs? Un kā nonāci līdz šī ampluā izvēlei?

Pirmos trīs gadus biju uzbrucējs, taču sāku ātri augt un biju izteikti lielāks par pārējiem vienaudžiem, tāpēc treneris iespēlēja mani kā aizsargu.

Un kas ir iemesls šādai rezultativitātei? Pretinieki bija tādi vājāki vai pats īpaši piestrādāji pie savām hokeja „pussarga” prasmēm?

Labs sezonas sākums. Zviedrijā biju pazaudējis savu rezultativitāti, taču jau pirmajos Virslīgas mačos guvu punktus un pārliecību. Bet jāsaka, ka pārāk daudz sāku aizrauties ar uzbrukumu, kas bieži vien nesa arī augļus, taču trenerim nepatika. Sezonas vidū jau atkal spēlēju disciplinētāk, spējot saglabāt rezultativitāti. Jāpiebilst, ka Sanktpēterburgas čempionātā vienmēr centos spēlēt disciplinēti.

Līdzās čempionātam Sanktpēterburgā kopā ar SK Rīga-95 uzspēlēji Virslīgas čempionātā pret nosacīti pieaugušajiem, bet pret vecākām komandām – noteikti. Tavi komandas biedri saka, ka tā bijusi vērtīga pieredze – uzspēlēt pret „lielajiem”. Tavuprāt arī tas tā ir? Vai tiešām Virslīga spēj nodrošināt šo neaizstājamo pieredzi, kas nebija iegūstama sezonas gaitā Sanktpēterburgā vai, ja komanda spēlētu Latvijas U-18 līgā?

Jā, noteikti. Spēlējot pret vecākiem pretiniekiem, vienmēr ir papildus stimuls, gribas parādīt, ka esi jaunāks, bet vari tikpat labi un vēl labāk. Uzskatu, ka Virslīgā vienmēr spēlējām labāk nekā Krievijā, jo vienmēr pretinieks bija spēcīgs un ātrs, tāpēc arī mēs pielāgojāmies pretiniekam un turējāmies līdzi. Katra spēle bija svarīga, katrā spēlē centāmies izdarīt labāko, ko varam. Atšķirībā no Sanktpēterburgas čempionāta, intriga saglabājās līdz pat pēdējai spēlei.

Sanktpēterburgas čempionāta statistikā un uzskaitēs esi fiksēts kā „Rūdolfs Ziemiņš”, kas, kā minēji, radies no treneru ieviestās kļūdas. Tev šis pārpratums čempionāta gaitā nav radījis sarežģījumus, patraucējis vai kā reizi – palīdzējis?

Īsti netraucēja un arī nepalīdzēja. Varbūt kāds komandas biedrs kādreiz pasmējās par to, bet tā nekādas problēmas neradīja.

Sezonas noslēgumā Tev nāca „saldais ēdiens” – dalība Latvijas izlasē U-18 pasaules čempionātā elitē. Bet pirms tam bija jāiztur konkurence uz vietu sastāvā, aizvadīji divas pārbaudes spēles. Konkurence bija sīva? Kāpēc, Tavuprāt, treneri izvēlējās Tevi?

Jā, konkurence bija sīva, un viss izšķīrās tikai otrajā pārbaudes spēlē. Manuprāt, treneri mani izvēlējās dēļ tā, ka abās pārbaudes spēlēs parādīju atzīstamu sniegumu, pildīju trenera norādīto uzdevumu un mēģināju spēlēt vienkārši. Tas man izdevās, un tāpēc tiku izvēlēts es, nevis kāds cits aizsargs.

Latvijas U-18 izlases sastāvā biji jaunākais aizsargs, bet visā izlasē biji viens no 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1995. gadā (atšķirībā no pārējiem – 1994. gadiem). Vēlāk izrādījās, ka 1995. gada uzbrucēji bija rezultatīvākie. Kā Tu kopumā vērtē Latvijas 1995. gadā dzimušo hokejistu „paaudzi”, piemēram, salīdzinot ar „izslavēto” 1994. gadu?

Es uzskatu, ka 1995. gads Latvijas hokejam, salīdzinot ar 1994. gadu, nav tik labs. Jā, 1995. gadam ir daži labi uzbrucēji un aizsargi, taču 1994. gads, manuprāt, ir labāks.

Kā vērtē Latvijas U-18 izlases startu un arī savu pienesumu jauniešu izlasei? Kas pietrūka čempionāta turpinājumā, lai ieņemtu augstāku vietu par devīto?

Vērtēju pozitīvi; pats centos nospēlēt kā treneris lika, kas, pēc manām domām, man izdevās. Viennozīmīgi pietrūka veiksme; grupu turnīrā mēs izdarījām visu ko varējām, taču ļoti nepaveicās.

Pirms dažām dienām minēji, ka meklē iespējas lai aizķertos Zviedrijā, pieļauj iespēju uzspēlēt kādā komandā CHL līgās Kanādā un kā variantu izskati HK Rīga. Vai ir jau skaidrība? Kuru no variantiem 2012./2013. g. sezonai Tu izvēlētos vislabprātāk, un kāpēc tieši to?

Visreālākais variants šķiet HK Rīga; ja treneris dos iespēju nometnē, tad esmu pārliecināts, ka spēšu to izmantot tā, kā U-18 izlasē. Neesmu pārliecināts, vai esmu gatavs CHL līmenim. Ja došos turp un izrādīsies, ka neesmu gatavs, tad vēlreiz man tur netiks dota iespēja.

Tāpat minēji, ka vēlies mācīties koledžā (NCAA). Ar ko šis variants (koledžu hokejs) Tev liekas labāks par „sišanos” uz augšu caur pieaugušo līgām?

Uzskatu, ka „iet caur koledžām” ir daudz drošāk. Iegūt augstu izglītību un spēlēt augsta līmeņa hokeju vienlaicīgi – ir perfekta iespēja nodrošināt savu nākotni.

Lai veicas!

Izziņām:

- Ģirta Zemīša individuālās statistikas kopsavilkumi:
Eliteprospects.com - Girts Zemitis
Girts Zemitis profile - Гиртс Земитис Профиль -...
- Ģirta Zemīša statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012.:
Reg. sezona: Latvijas Hokeja federācija
Izslēgšanas spēles: Latvijas Hokeja federācija
- Ģirta Zemīša statistika S-Pēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā (kļūdaini dēvēts par Rūdolfu Ziemiņu):
Игрок турнира - Федерация Хоккея...
- Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada U-18 pasaules čempionātā elitē:
atbildēti jautājumi Latvijas U-18 izlasei. TOP...
- SK Rīga-95 spēlētāju individuālā statistika 2011./2012. g. sezonā:
Gaidot savu kārtu uz Latvijas U-18 izlasi. SK...