Kļaviņš pret Indriksonu - kļūst interesanti

"Ko tas puika no Priekuļiem tā ecējās?", kāds no LFF kopsapulces delegātiem pēc pasākuma neizpratnē vaicāja šī raksta autoram. Jā, ne jau visi pazīst Krišjāni Kļaviņu, vienu no Latvijas totalizatoru mafijas krusttēviem (šādu apzīmējumu viņam vakar veltīja LFF prezidents Guntis Indriksons). To pašu Kļaviņu, kurš 2005. gada nogalē pēc totalizatoru skandāla bija spiests atkāpties no LFF preses sekretāra amata un kurš pirms kāda laika publiski paziņoja, ka nedarbosies Latvijas (un arī Igaunijas) futbolā, kamēr to vadīs Indriksons. Tagad Kļaviņš ir atgriezies Latvijas futbola apritē! Pagaidām gan vienīgi kā otrās līgas komandas FK "Priekuļi" pārstāvis. Tomēr Kļaviņa lauztā apņemšanās priecē, jo viņa histēriskie izgājieni vienmēr ir interesanti.

Kļaviņa pirmais iznāciens pēc atgriešanās uz Latvijas futbola skatuves izskatījās labi sagatavots, taču līdz galam nepārdomāts. Viņa nolīgtie juristi bija apkopojuši pabiezu mapi - 56 jautājumus LFF vadībai, ko steigā pirms kopsapulces sākuma parakstīja arī 17 no 53 balstiesīgajiem delegātiem. Dažam no viņiem nebija ne jausmas par jautājumu būtību, jo latviešu valodu viņi zina tikpat labi kā zviedru - galvenais bija parakstīties "pret" pastāvošo sistēmu, lai tikai izjauktu ierasto lietu kārtību. Ar savu protestu, ar haosu. Bija smieklīgi skatīties, kā dažs delegāts vienubrīd balso par vienu lēmumu, bet pēc kāda laika - par pilnīgi pretējo. Daudzi pieprasīja LFF Valdes 13 locekļu darba atskaites, un kopsapulce draudēja ievilkties kā garāžu kooperatīva "Fauna" sanāksme pazīstamajā padomju komēdijā, taču daļa no šiem prasītājiem bija pazudusi tālēs zilajās, kad debatēs sākās atskaitīšanās.

Šķiet, ka daudzi no apmulsušajiem balsotājiem tā arī nesaprata, ka aktīvākie runātāji no tribīnes vienkārši kārto personīgos rēķinus. Tas pats Kļaviņš pirms sapulces ļoti silti apsveicinājās ar Daugavpils "Daugavas" prezidentu Igoru Mališkovu un aicināja viņu sēdēt blakus. Miljonārs mulsi apskatījās apkārt un... devās uz zāles aizmuguri. Toties Krišjānis visu sapulci izaicinoši nosēdēja pie viena galda ar Daugavpils futbola pārstāvjiem, it kā neviļus norādot, ka pērnais totalizatoru skandāls viņiem bija kā pīlei ūdens. Patiesībā LFF vadība ar Indriksonu priekšgalā tagad saņem, ko pelnījusi, ja jau neprata blēžus ja ne iesēdināt aiz restēm, tad vismaz atbīdīt no futbola uz visiem laikiem.

Ne velti Jānis Krūmiņš, kurš darbojas ne tikai LFF Valdē, bet arī tenisa un riteņbraukšanas dzīves vadībā, savos uzstāšanos vārdos atzina, ka Indriksons ir pārāk mīksts kaut vai salīdzinājumā Juri Savicki, Latvijas Tenisa savienības prezidentu. Futbola dzīvi labāk pārzinošiem cilvēkiem ir saprotams, ko ir noziedzies Kļaviņš, kāpēc no virslīgas tika izmesta "Dinaburg" komanda un kādēļ apcietināja Sergeju Barkovski. Tomēr tas nav skaidrs pat dažiem LFF kopsapulces dalībniekiem, nemaz nerunājot par ierindas līdzjutējiem, jo netiek pareizi un argumentēti pasniegts. Tieši komunikācijas trūkums starp LFF vadību un (futbola) sabiedrību rada neskaidrības un neizpratni, un dažs ļaunprātīgi izmanto šo haosu.

P.S. Žēl, ka Kļaviņš izdalīja sagatavotos 56 jautājumus vienīgi saviem līdzskrējējiem, nevis visiem kopsapulces dalībniekiem. Būtu interesanti ar šiem jautājumiem iepazīstināt futbola līdzjutējus, ja tie ir tik svarīgi, ka tādēļ tiks sasaukta LFF biedru ārkārtas kopsapulce.