Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleSkrastiņš: ''Neuzvaramu spēļu nemēdz būt''
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f-64
Latvijas izlases kapteinis Kārlis Skrastiņš pēc spēles ar Čehiju nesmaidīja, it kā ar savu brigādi jau būtu izcīnījis Stenlija kausa. Bet kapteinis bija lepns par savējiem. Noguris pats un nogurusi cīnītāju komanda. Kaut zaudēts, kapteinim par šo zaudējumu jākaunas nebija.
Beidzot parādījām tādu spēli, ko gaidījām paši, treneri un arī žurnālisti.
Pats galvenais, ka beidzot iepriecinājām savu fanu armiju, kas spēli skatījās televīzijā. Mēs uz spēli izgājām ar degošām acīm un jutām, ka cīnīsimies viens par otru līdz galam. Arī tad, kad bija 0:2, mēs neko nemainījām. Labi, ka nebija 0:3... Mēs ticējām, ka varam atspēlēties, bet papildlaikā laukumā izgājām psiholoģiski labākā stāvoklī nekā čehi. Nespēju iedomāties, kā viņi jutās pie 2:2. Mums bija pāris momentiņu, bet, spēlējot četri pret četri, katrs metiens var būt bīstams. Diemžēl šis laimīgais metiens iznāca viņiem.
Līdz ar to tādas pilnīgas prieka sajūtas nevar būt.
Bijām tik tuvu uzvarai un paši arī to jutām. Papildlaikā jutām, ka varam. Iedvesma bija. Domājām, ka tiksim līdz bullīšiem, bet tur mums ir tādi džeki kā Ņiživijs un Dārziņš, bullīšos mēs čehus noteikti uzvarētu.
Kas bija galvenais, kāpēc šodien spējāt nospēlēt kā pēdējo spēli dzīvē?
Pirms spēles ļoti labi parunājām savā starpā. Pēc katras no pirmajām trim spēlēm bija sajūta, ka viss vēl ir iespējams, un varbūt tādēļ nepratām savākties. Bet šodien bijām viens par otru, džeki krita arī zem ripām, bija ātrums, azartiņš un līdz ar to arī vairāk enerģijas. Var jau būt, ka čehi mūs drusku nenovērtēja un varbūt labi vien bija, ka pirmajās trijās spēlēs viņus mazliet iemidzinājām. Ir prieks, ka tā nospēlējām, bet tagad priekšā būs negulēta nakts - uzvara bija tik tuvu. Gribējās tikt tālāk un ceturtdaļfināls bija tik tuvu.
Kas notika uz soliņa, kad nespējāt izpildīt norādi - spēlēt bez noraidījumiem?
Jā, čehi iemeta golu, bet nebija tā, ka mēs nolaidām galvas - šodien mēs centāmies viens otru vairāk uzmundrināt. Kur atkāpties vairs nebija un mēs šodien tiešām laukumā izgājām ar citu degsmi un uguni acīs. Bija jūtams, ka puiši cīnīsies no pirmās līdz pēdējai minūtei.
- Jā. Mēs nebijām favorīti, bet bijām ļoti tuvu turnīra lielākajam pārsteigumam. Žēl, ka pietrūka pavisam maz.
Vai tu ar šo komandu Stenlija kausā spēlētu?
Kad vajag un puiši savācas, mēs varam spēlēt arī pret lielām komandām. Izvilkt spēli no 0:2... Čehiem trešajā trešdaļā bija lielāka panika, nekā mums pirmajā. Viņi arī pavisam vienkārši meta tikai ripiņu ārā no savas zonas un kļūdu čehiem bija atliku likām.
Varbūt iepriekšējās spēlēs vaina bija galvā?
Var būt. Grūti teikt. Šodien mēs kritām un cēlāmies viens par otru. Pirms tam zemapziņā laikam bija doma, ka vēl jau viena spēle priekšā. Pret Krieviju, Čehiju un Slovākiju grupas turnīrā mūs tiešām nokautēja pirmās trešdaļas. Šodien arī bija 0:2. Nezinu, kas notiktu, ja ielaistu trešo ripu. Bet mēs izturējām. Kad iemetām pirmo goliņu, uzreiz varēja just, ka mums pieauguši spārni. Trešajā trešdaļā bijām vēl spēcīgāka komanda. Jo ilgāk uz tablo bija līdzvērtīgāks rezultāts, jo mums bija vieglāk spēlēt, bet čehiem - smagāk un smagāk.
Ja, spēlējot piecatā pret trim, iemestu, droši vien čehiem būtu vēl smagāk?
Jā. Bet svarīgi bija pie 0:2 iemest. Ja iemestu čehi, iespējams, tās būtu beigas. Labi, ka iemetām mēs - puiši sāka vēl trakāk auļot. Otrais gols arī bija fantastisks, ar pamatīgu cīniņu. Man tiešām prieks, ka spējām pierādīt sev un visiem citiem, ka neuzvaramu spēļu nemēdz būt. Labi, šoreiz mums mazliet pietrūka, bet es ticu, ka Latvijas izlasei vēl būs lielas uzvaras.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]