Cipulis: ''Pēc šāda zaudējuma ir tukšuma sajūta''
Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Interneta portālos lasu, ka Mārtiņam Cipulim gan laikam nemaz sirds neesot. Kādas muļķības! Cēsniekiem sirds varbūt uzreiz nav uz paplātes un priecāties par saviem panākumiem arī protam.
Ko tam mazajam Cipam darīt, kad soģi neieskaitīja viņa vārtus? Lauzt nūju pret ledu? Vai iedot tiesnesim pa šņukuru? Tad visticamāk nebūtu arī 1:2, kad Cipulis no pāris metriem ierāva ripu Vokuona vārtos, it kā visu dzīvi to vien būtu darījis, kā guvis vārtus šādā manierē.
- Mārtiņ, es tevi preses sekretārei pieteicu jau pēc neieskaitītā gola - jutu, ka tu vienalga iemetīsi.
- Paldies par uzticēšanos.
- Vai tev ir jāmet divreiz, lai ripa beidzot iespurktu vārtos?
- Nē, nē. Lai iemestu vienu ripu, pa vārtiem ir jāmet vismaz desmit reizes. Ja man šodien ļautu mest divdesmit reižu, gan jau es iemestu arī otru ripu.
- Kāda ir sajūta pēc šādas labas, bet ne līdz galam veiksmīgas spēles?
- Īstenībā nekāda. Ir tāds kā tukšums... Izdevās aizķerties aiz rezultāta, varējām normāli uzspēlēt, beigās jau mums bija pārsvars. Sākumā bija uzdevums nenoraidīties, bet kā noraidījums, tā uzreiz ielaidām golu. Pēc tik stipru komandu kā Čehija atspēlēties ir grūti, bet izdevās. Spēles beigās iniciatīva jau bija mums.
- Un, ja papildlaika pirmajā uzbrukumā ripa ieripotu Vokuona vārtos, mikszonā tagad ar nokārtām galvām stāvētu čehi...
- Nevar teikt, ka nepaveicās arī mums - pāris reizes ripa aizgāja pa līniju. Tāds ir hokejs. Ja iemestu mēs, viss būtu bijis baigi forši.
- Vai ir vismaz prieks, ka nospēlējāt normālu spēli?
- Protams. Nebūs kauns braukt mājās. Bet, ja būtu uzvarējuši, būtu daudz labāk.
Lai iemestu vienu ripu, pa vārtiem ir jāmet vismaz desmit reizes. Ja man šodien ļautu mest divdesmit reižu, gan jau es iemestu arī otru ripu.
Ko tad nemet tās 20 reizes, bet bieži mēģina kombinēties līdz zaudētai ripai?
Bet nu citādi, cerams, ka beidzot Cipulim tēmeklis pieregulēts, un Dinamo pēdējās spēlēs vēl kādus golus iešaus.