Godīgi. Saulīte bez zobiem...
Tā nebija spēle par uzvaru, mēs to nebijām pelnījuši. Bet tā bija spēle par mūsu hokeja godu un – tas tika apliecināts.
Kanādā mūsu hokejistiem juta līdzi šo sajūtu visās nozīmēs – gan tāpēc, ka mēs jau no paša turnīra sākuma ķepurojāmies pa savu zonu kā iztramdītas pīles uz pirmā ledus, gan arī tāpēc, kā pēdējo divu mēnešu laikā vietējiem vārds „Latvija” hokeja sakarā tomēr nozīmēja „vāju komandu”. Neaizmirsīsim mūsu juniorus, kas arī šajā noskaņā ieguldīja savu artavu... Domājiet, kanādieši iedziļinās, ka vajag mazliet arī šo spēli pieprast, lai nokļūtu starp divpadsmit pasaules labākajām komandām? Varu derēt, ka liela daļa no viņiem pat nezina, ka pasaulē hokeju spēlē vairāk par tām divpadsmit valstīm, kas bija uz Vankūveras ledus. Tieši tāpēc bija svarīgi vismaz vienā mačā parādīt, ka mūs nevar tā vienkārši mīcīt pa laukumu, kā mīklu abrā...
Pacietība pietrūka mūsējiem visa turnīra laikā un loģiski, ka tās nepietika arī tām pēdējām desmit minūtēm, kad viens metiens varēja šodien Čehijā ievadīt nacionālo sēru dienu. Mēs atspēlējāmies – par to prieks, par to ir lepnums, jo tā bija spēle, ko mēs neuzdāvinājām vai neatdevām. Pretiniekam pašam vajadzēja nākt un ņemt. Arī svīst...Zaudējums pagarinājumā ir maza bēda, jo, kas gan mēs esam, ka varam pretendēt uz kaut ko vairāk? Ne šajā turnīrā un ar šādu spēli. Tieši tik daudz arī vajadzēja, lai nacionālā pašapziņa hokeja sakarā atgrieztos savos iepriekšējos izmēros. Vairāk nē. Iztēlojaties: mēs uzvaram čehus un nākošajā spēlē atraujamies pa muti ar 0:6... Tagad visi dzīvi. Arī Znaroks.
Par treneri. Vai atceraties, kā viņš pirms turnīra tika gānīts par sastāva izvēli. Skaidrs, ka Oļegs varēja izlasē paņemt dažus citus, taču – kurš tagad pēc Vankūveras to pieprasīs? Vai jums ir pārliecība, ka Kulda un Ivanāns būtu pārveidojuši šīs komandas vaibstus, vai vismaz grimases? Kurš tagad ir gatavs mest ar akmeni Sotniekam, kas „noteikti nebija pelnījis spēlēt olimpiādē”? Tajā pašā laikā atzīsim – arī Znaroks vēl mācās. Kā izrādījās, pārejot uz spēli ar trīs aizsargu pāriem, mēs aizsardzībā spējam notvert mums labvēlīgāku ritmu. Bet – tas nāca kopā nevis ar didaktiskām atziņām un tālredzīgu stratēģiju, bet piespiedu kārtā, kad savainojumu guva Galviņš. Visās spēlēs mēs zaudējām pirmās trešdaļas, turklāt – pārliecinoši. Praktiski, arī otrajā mačā pret čehiem nebija savādāk – ja vien neskaita to, ka 0:3 vietā tagad bija 0:2. To, ka rezultātu visticamāk samazināsim vai izlīdzināsim, varēja paredzēt, jo arī pirms mača bija skaidrs, ka čehi uz spēles beigām domās par gaitas noturēšanu, nevis mūsu apspēlēšanu. To viņi darīja iepriekš. Tas viņiem gandrīz maksāja biļetes mājup...
Ļoti uzskatāmi bija redzams, ka uz meistarīgo un ātro pretinieku fona, tieši aizsardzība Latvijas izlasei bija... visstabilākā. Skan dīvaini par komandu, kas vidēji mačā zaudē vairāk kā piecus vārtus? Runa ir par aizsargu darbībām un pieņemtajiem lēmumiem. Runa nav par komandas spēli aizsardzībā, jo tur jāspēlē visiem. Diemžēl mūsu uzbrucēju kvalitātes šajā sakarā ir ļoti šķidras, ko nosaka, pirmkārt, katastrofālās centru darbības laukumā. Jānis, Herberts, Aleksejs, Armands – kurš no viņiem šajā turnīrā vilka savas maiņas vezumu? Visi. Tikai ar atkāpi – ne kā centra uzbrucēji, kas praktiski nosaka laukumā dienas kārtību. Vai mēs to viņiem varam pārmest? Nē, jo labāku jau nav. Tam pašam Vasiļjevam vispār vajadzētu spēlēt malā, bet – jālāpās, jo nav izvēles. Uzbrukumā pārliecināja vecais Ankipāns un jaunais Meija – izskatījās, ka viņi no tā sauktā snaiperu gala uz ledus vismazāk paniko, kas šādā kompānijā jau vien ir uzteicami. Ko citi? Fragmentāri kaut kā mēģina ledu pieradināt, taču pretspēlētāju ātrums un nūjas darbība šos centienus sagrāva. Kāpēc Karsums nespēlē NHL, bet viņa vienaudzis čehs Krejci tur ir – atbildi sniedza mača pagarinājums. Bet pirms pāris gadiem hokeja apskatnieki uzskatīja, ka čehs nākotnē šņorēs latvietim slidzābakus...
Ja būtu jānosauc turnīra trīs labākie mūsu komandā, tad šo rindu autors izvēlas Pujacu, Vasiļjevu un Bārtuli. Turpat blakus vajadzētu iebakstīt Skrastiņu, Reķi, Krišjāni Rēdlihu. Kāpēc tur nav vārtsargs Masaļskis? Tāpēc, ka viņš Vankūverā bija labs, bet – ne izcils. Tāpat kā pirms četriem gadiem, arī šoreiz olimpiādē paliekam divpadsmitie. Varētu pasvītrot vārdu – pēdējie – taču šoreiz to nedarīsim. Latvija varēja sagādāt šajā turnīrā pirmo lielo pārsteigumu, taču mums pietrūka meistarības. Ja tās nav, tad izrādās, arī ar veiksmi nav tā pa īstam ko iesākt. Paldies hokejistiem vismaz par vienu olimpisko saullēktu, lai arī saulīte šorīt bija bez zobiem...
+11 [+] [-]
Šodien mūsējie sitās uz dzīvību un nāvi,cienīsim to,un pateiksim,paldies!!!
+1 [+] [-]
[+] [-]
pats galvenais ka izshkjiroshajaa speelee paraadiijaam zobus čehiem kas pie apstaaklju sakritiibas vareetu mieriigi tikt finaalaa...
+2 [+] [-]
Tas, par ko vērts padomāt, ir amatieriskās kļūdas pirmajās spēlēs (piespēles savā zonā šķērsām pa laukumu, kad tur ganās pretinieki, mēģinājums apvest pie saviem vārtiem presingojošo pretinieku utt.), bet citādi gala iznākums un vieta ir likumsakarīga. Turklāt ar labu pēdējo spēli.
[+] [-]
Paldies spēlētājiem!
+3 [+] [-]
-Masaļskis- tāpēc, ka bez viņa nebūtu uzlēkusi pat saulīte bez zobiem.
-Bārtulis - tapēc, ka patiešām bija labs.
-Sotnieks- tika galā ar milzīgo spiedienu un pat pamanījās Vokounam gamakā ielikt. Skeptiķu mutes, ceru, tika aiztaisītas uz ilgiem laikiem.
-Miķelis- iemeta tad, kad visvairāk vajadzēja.
Sanāca 4, bet lai būtu.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Lai izdodas no šī turnīra izdarīt pareizos secinājumus! Tad varbūt kādreiz mēs arī reāli brauksim uz šādiem turnīriem cīnīties par kaut ko taustāmu!
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Tas tā, doma speku salīdzināšanai:
Spēle ar Krieviju bija kā BK Barons spēlētu ar NBA Lakers un spēle pret Čehiem apmēram BK Barons pret NBA Wariors
[+] [-]
Varbūt kādam ir baigi svarīgi kā nospēlē,bet man vienozīmīgi šādā spēlē,ja nav pozitīvs rezultāts pēc beigu sirēnas uz tablo, tad tas ir zaudējums jebkurā gadijumā. Var skatīties no kuras puses vēlies,bet čehi ar švaku spēli kapāsies tālāk par medaļām,bet mūsējie labi nospēlējuši vienu trešdaļu lidos mājās.
-1 [+] [-]
Piekrītu tēzei, ka neglābtu ne Kulda, ne Ivanāns - varbūt tas vairāk būtu tāds principa jautājums - lai OS spēlē visi labākie, uz doto brīdi pieejamie. Tāpat piekrītu par Edgaru - viņam bija jāspēlē tā, kā pagājušogad PČ, kad viņš dega motivācijas ugunīs pierādīt, ka RD kļūdījās, atsakoties no viņa pakalpojumiem. Te viņš spēlēja labi, pārmest kaut ko grūti, taču savas ripas salaida... Bet hokejs turpinās ar RD skrējienu pēc playoff burkāna, un tūdaļ jau arī PČ Vācijā
+1 [+] [-]
labaakais shajaa turniiraa - Naumovs. jo netika pie iespeejas kaut ko sachakareet. znaroks izdzimtenis taa arii neuzlaida laukumaa.
-1 [+] [-]
beidzot es sagaidiju to bridi kad vareshu lekt kaajaas, kad mana sirds leeks aara pa muti, kas arii notika..... vismaz no 4 spēlēm to es dabūju !
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tikai nepiekrītu par Reķi, viņš nebija pat savā līmenī. Nevajadzīgi noraidījās un šad tad kļūdijās.
Skrastiņš arī ir redzēts labāks. Pret Slovākiju pāris ripas uz viņa rēķina, bet šodienas spēlē arī pieļāva vismaz 3 tizlas kļūdas.
[+] [-]
M.Rēdlihs; K.Skrastiņš; K.Sotnieks; L.Dārziņš; K.Daugaviņš.
Ceram uz pasaules čempionātu un RD!
+1 [+] [-]