Pirms 90 gadiem Šamonī...

Tajā laikā ļoti populāras un prestižas bija Ziemeļu sporta spēles, kurās piedalījās galvenokārt Skandināvijas valstu un Somijas sportisti, tāpēc pat nebija idejas rīkot Ziemas olimpiskās spēles. Ideja par ziemas olimpiskajām spēlēm dzima jau pēc tam un gan tās dzimšanu, gan atbalstīšanu sekmēja arī tas, ka Šamonī medaļas ieguva 8 no 16 dalībvalstu sportistiem. Ne mazāk svarīgi, bet varbūt pat izšķiroši svarīgi bija tas, ka "Ziemas sporta nedēļā" ļoti sekmīgi startēja tieši Skandināvijas un Somijas sportisti (norvēģi ieguva visvairāk medaļu kopā - 17, bet somiem bija tik pat zelta medaļu, cik norvēģiem - četras), jo šo valstu sportisti bija nobažījušies, ka jaunās sacensības kļūs par konkurenti viņu "Ziemeļu sporta spēlēm". Un kļuva arī, bet jau ar pašu skandināvu un somu aktīvu piedalīšanos! 1926. gadā "Ziemeļu sporta spēles" beidza pastāvēt.

Ziemas olimpisko spēļu rīkotājiem nereti nākas sastapties ar dažādām laika apstākļu problēmām un izņēmums nebija jau pirmās ziemas olimpiskās spēles Šamonī. Decembra beigās Šamonī ielejā nebija ne miņas no sniega, bet tad dažu dienā laikā tā sasniga tik daudz, ka bieza sniega kārta pārklāja visu. Pēc sniegputeņa sākās ... atkusnis. Ar pūlēm izveidotā un rūpīgi koptā slidotava pārvērtās par lielu dīķi. Sacensību rīkotājiem par laimi dienu pirms sacensību atklāšanas atkal iestājās aukstums un tas izglāba sacensības. Taču laika kaprīzes nebeidzās - piemēram, 50 km slēpošanas laikā pūta tik auksts un brāzmains vējš, ka uzvarētājam norvēģim Torleifam Haugam distances veikšanai nācās patērēt 3 stundas un 44 minūtes, bet pavisam no 23 slēpotājiem līdz finišam aizkļuva tikai 12.
Sievietes pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs sacentās tikai daiļslidošanā un tajā piedalījās arī nākamā daiļsidošanas slavenība norvēģiete Sonja Henī (ieņēma 8. vietu), kurai spēļu atklāšanas dienā bija tikai 11 gadi un 295 dienas. Salīdzinājumam - vecākais dalībnieks bija Zviedrijas kērlingists Karls Augusts Krēnlunds, kuram bija 58 gadi un 155 dienas.

Par pirmo olimp[isko čempionu kļuva amerikānis Čārlzs Džetrovs 500 m slidojumā, bet par galvenajiem spēļu varoņiem kļuva norvēģu slēpotājs Torleifs Haugs, kura rēķinā bija divas zelta medaļas distanču slēpošanā, bronzas medaļa tramplīnlēkšanā un zelta medaļa ziemeļu divcīņā, kā arī somu ātrslidotājs Klāss Tunbergs, kurš ieguva trīs zelta, kā arī pa vienai sudraba un bronzas medaļai. Pēc spēlēm Tunbergu dzimtenē iesauca par 'Pāvo Nurmi uz slidām", salīdzinot viņu ar izcilo somu garo distanču skrējēju. Tiesa, jau pēc 50 gadiem vēsturnieks Jakobs Hāge atrada kļūdu tiesnešu aprēķinos un iznāca, ka bronzas medaļai tramplīnlēkšanai jāpienākas Hauga tautietim no ASV komandas Andersam Haugenam. Haugs pneimonijas dēļ bija nomiris jau 1934. gadā, bet viņa medaļu tolaik jau 86 gadus vecajam Haugenam svinīgā ceremonijā Oslo nodeva viņa meita.
Tas nebija vienīgais medaļas atdošanas gadījums pēc vairākiem gadiem, jo, piemēram, kērlinga sacensību rezultātus par oficiāliem pirmo olimpisko spēļu rezultātiem vispār pasludināja tikai 2006. gada februārī un tikai tad oficiāli par pirmajām olimpiskajām čempionēm kērlingā tika atzītas Lielbritānijas un Īrijas komandas, par vicečempionēm - divas Zviedrijas komandas, bet par bronzas medaļas ieguvēju Francijas komanda.
Vienīgās sacensības, kurās praktiski nebija nekādas konkurences cīņā par uzvaru, bija hokeja turnīrs. Kanādas komanda, kuru veidoja Pirmā pasaules kara dalībnieku amatieru komanda "Granites" no Toronto, uzvarēja visās spēlēs ar kopējo rezultātu - 110:3... Šveices izlase tika sakauta ar 33:0 un Garijs Votsons šajā mačā guva 13 vārtus. Pavisam Votsona rēķinā bija 37 gūti vārti. Mūžīgie olimpisko spēļu hokeja turnīru rekordi.

Latviju pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī pārstāvēja ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču sēpotājs Roberts Plūme (viņš nesa Latvijas karogu atklāšanas parādē), kurš bija arī viens no tā laika labākajiem riteņbraucējiem. Rumba startēja četrās distancēs un sasniedza visai labas vietas - 10. vieta 1500 m (piedalījās 22 sportisti), 11. vietas 5000 m (22) un 10 000 m (16), kā arī 16. vieta 500 m (27) distancē. Plūme diemžēl ne 18 km, ne 50 km distancēs līdz finišam netika.