Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
TwitterBagatska stils
@Eriks_Strauss
2010-08-23 11:45
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com
Šovakar vīriešu basketbola izlasei kārtējā EČ kvalifikācijas spēle. Savā laukumā jātiekas ar Izraēlu, kurai pirmā riņķa spēlē izbraukumā piedzīvojām loģisku zaudējumu. Zaudējums nevienu nepārsteidza un neviens nebūs pārsteigts, ja zaudējums tiks piedzīvots arī šovakar. Pirmajā mačā pārsteidza kas cits - aizsardzība, kuras nebija. 40 minūšu laikā ļaut pretiniekam gūt 110 punktus mūsdienu basketbolā nav ikdienišķa parādībā.
Katrai komandai, vai to vada Ainārs Bagatskis vai kāds cits jau daudzus gadus trenera darbā pabijis speciālists, gadās vājuma brīži. Ja dažu nedēļu laikā viena un tā paša trenera vadītajai komandai šādi aizsardzības caurumi parādās vairākās spēlēs, to var uzskatīt par normu. Latvijas izlasei šajā Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā ir visvājākā aizsardzība, ko nodrošinājuši ne tikai 110 zaudētie punkti pret Izraēlu, bet arī 109 punkti pret Itāliju, 96 un 90 pret Melnkalni. Nejaušība, neveiksmīga apstākļu sakritība? Jauna izlase un tāpēc tik caura sava groza apakša? Attiecībā pret Latvijas izlase šos argumentus tik tiešām varētu minēt kā pietiekami spēcīgus, taču Ainārs Bagatskis kā kādas komandas galvenais treneris nestrādā pirmo gadu.
2005. gadā viņš kļuva par "Barons" galveno treneri, tad pārcēlās uz "Žalgiri". Turpmākās trenera gaitas Bagatski atsvieda pāris klases zemākā līmenī un sekoja divas sezonas "Valmierā". Tad atkal paaugstinājums un nepilna sezona Krievijas superlīgas klubā "Enisey". Šobrīd - Latvijas izlase un pagaidām pat baumu līmenī nekas nav dzirdēts, kur jaunajā klubu sezonā piezemēsies Bagatskis. Klubu līmenī Bagatskis strādāja ar daudz pieredzējušākiem un rūdītākiem vīriem kas nozīmēja tikai vienu - arī meistarīgākiem. Galu galā strādājot klubos, atbilstoši finansu iespējām bija iespējams nopirkt atbilstošas kvalitātes viesspēlētājus. Gan "Valmierā", gan Kauņā, gan Krasnojarskā. Komplektējot sastāvus pēc saviem ieskatiem, tiek izvēlēti spēlētāji atbilstoši savai spēles izpratnei, koncepcijai. Atceroties senākus laikus, kad Bagatskis pats bija basketbolists, viņa spēles stilu nebija grūti nepamanīt - izteikti tendēts uz uzbrukumu. Ja pats gadu gadiem spēlējis šādā stilā, gribot negribot šis stils tiek paņemts līdzi arī trenera darbā un papētot, ar kādiem rezultātiem pēdējo divu sezonu laikā beigušās Bagatska trenēto komandu spēles, īlēns pats izlien laukā no maisa. Gūto punktu izteiksmē ar uzbrukumu it kā viss ir kārtībā, taču līdz galam nenostrādā "metiet mums cik gribat, mēs tāpat gūsim par vienu punktu vairāk" ko var iztulkot pavisam vienkārši - uzbrukums atpaliek no aizsardzības.
2009./2010. gada sezonā Bagatskis sezonu Krievijā nepabeidza. Pārāk daudz zaudējumu. Vienpadsmit regulārā čempionāta spēlēs "Enisey" pretiniekam ļāva gūt vairāk kā 80 punktus no kurām trijās bija vairāk kā 90 zaudētu punktu, vienā - 110. Loģiski, ka visās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi. Zīmīgi, ka retās uzvaras tika izcīnītas mačos, kurās pretinieks tika atstāts zem 80 punktu atzīmes... Secinājumi skaidrāki par skaidriem. Aizvadītajā sezonā "Enisey" spēlēja arī FIBA Eiropas Izaicinājuma kausa izcīņā kopumā aizvadot divpadsmit spēles. Septiņās no tām "Enisey" pretiniekam ļāva gūt tos pašus 80 un vairāk punktus, no kurām vienā vairāk kā 90 un vēl vienā arī vairāk kā 100.
2008./2009. gada sezonā Bagatskis strādāja ar "Valmieru" un spēlēja divos turnīros - LBL un BBL čempionātos. Latvijas čempionātā 80 punktu ielaisto spēļu īpatsvars nebija tik liels (11 spēlēs), taču Baltijas līgā bilde ir pagalam bēdīga - no 18 aizvadītajiem mačiem tikai četrās pretinieks tika noturēts zem 80 punktu robežas. Vairāk kā 80 punkti zaudēts deviņās spēlēs, vairāk kā 90 - trīs, vairāk kā 100 - divās.
Te arī ir atbilde visiem līdzjutējiem, kuri rausta plecus - kāpēc Latvijas izlasei ir vājākā aizsardzība šajā kvalifikācijas ciklā.
+4 [+] [-]
+10 [+] [-]
Tas pats arii ar Eniseju. Tas ne tuvu nav viens no top klubiem Krievijaa. taatad ,ja spelee pret Himki un CSKA, tad gruuti ir neielaizt 80 punktus...
+1 [+] [-]
+10 [+] [-]
bet atbilde ir gaužām vienkārša - Bagija trenera/spēles stils ir ātrs basketbols(kā jau pats Ēriks teica - tā viņš spēlēja pats un tā viņš liek spēlēt kā treneris) - ātra pāreja no aizsardzības uzbrukumā un daudz 3p metienu. loģiski, ka spēlējot ātri, arī punkti tiek gūti ātri un...tikpat ātri ielaisti! cita lieta, ja spēlē lēni t.i. saspēlnieks uzbrukumā driblē 15 sekundes un pēc tam pēdējās sekundēs izkombinē līdz metienam vai met pats. otrs variants, kurš ar patreizējo izlases sastāvu ir nereāls - spēlē uz groza apakšu t.i. 10 sekundes laika paņem iespēlēšana "postā" un vēl 10sekundes centrs spēlē ar muguru, kamēr met pats vai izspēlē uz metienu ārā...
aizsardzība 1:1?! Kuri no esošā izlases sastāva ir izcili defa spēlētāji/krampētāji/kapātāji? Bērziņš? - tikai uz palīdzību var nobloķēt - 1:1 viņš ir vājš! mazie/ārējie - Strēlnieks, Bertāns, Bankevics, Kuksiks, Jurevičus?- neviens, jo visi savus pretspēlētājus kājās laiž garām nepārtraukti! garie - Grafs, Zaķis, Šeļakovs?- tikai ar piezīmes cenu var apturēt pretinieku! Kalve, Freimanis - uz garo roku rēķina var nobloķēt pretinieku vai ielikt roku sejā, bet, ja pretinieks iet garām vai spēlē ar muguru, tad pietiek fiziskā spēka.
rezumē! piedod Ērik, bet es šai izlasei neredzu nekādu potenciālu aizsardzībā spēlēt labāk un ielaist līdz 80 punkriem spēlē...
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
un vēl viens domu grauds! kāpēc mums daudz punktus met un problēmas sagādā pretinieku garie? tāpēc, ka mēs viņiem neliekam izlikties aizsardzībā! viss, kas viņiem ir jādara - jāvāc bumbas pie sava groza un pēc vajadzības jācenšas nobloķēt mūsu mazie, ja iziet cauri - viss! attiecīgi, ja mēs ļaujam pretinieku garajiem "sačkot" aizsardzībā, tad viņiem ir spēks un enerģija mūs nospiest uzbrukumā - elementāra aritmētika!
[+] [-]
+1 [+] [-]
..vēl tikai varētu piebilst, ka kā jau pats minēji, mazie kājās pārāk bieži palaiž garām savus sedzamos, kas nozīmē, ka mūsu garajiem kaut kā jāpalīdz, bet tas savukārt nozīmē pozīcijas zaudēšanu.. attiecīgi seko iespēle un bieži vien pretinieku garie gūst vieglus punktus no labām pozīcijām..
+1 [+] [-]
Bet tik pat traki mūsējie iekrīt zonas aizsardzībā, kas tomēr ir vairāk trenera darbs. Kad pretspēlētāji, izmantojot tikai piespēles pa perimetru, liek mūsējiem skraidīt kā ežiem, un pēķšņi 4 mūsējie atrodas kaut kur pie sāna līnijas. Tad seko piespēle Barnjani vienam pašam zem groza un šis aizmet garām, jo nesaprot, kāpēc viņu nesedz.
Šeit tomēr ir problēma aizsardzības prasmēs, ne tikai tikšanai līdzi kājās.
[+] [-]
Jāatzīst, protams, ka arī pieredzei ir milzīga nozīme, kā arī spēlētāju individuālajai meistarībai un spēles lasīt prasmei, tomēr es uzskatu, ka arī šai izlasei ir potenciāls būt stipri labākai aizsardzības komandai nekā tā ir uz doto brīdi.
[+] [-]
[+] [-]