Jāņa Lūša fantastiskais lidojums

Fakts: Laikā no 1967. gada 12. augusta līdz 1970. gada 29. aprīlim Jānis Lūsis startēja 43 sacensībās, rangā no Rīgas kausiem līdz olimpiskajām spēlēm, un itin visur izcīnīja pirmo vietu.

Lai saka tas, kas zina vislabāk – vieglatlētikas vēsturnieks Andris Staģis:
„23. jūnija vakarā – mūsu Līgo svētkos—Sārijervi (Somijā – I.O.) pilsētiņas stadionā kopā ar Jāni sacensībām gatavojās vairāki Eiropas labākie šķēpraiži – poļi J.Sidlo un V.Nikičuks, un, pats par sevi saprotams, arī labākie somi – J.Kinunens un P.Nevala. Lai gan todien Jānis nejuties sevišķi labi, viņš nolēmis mest viegli un brīvi. Tas arī padevās jau pirmajā metienā – it kā bez kādas piepūles, bet ļoti precīzi izmests un aprakstījis slaidu loku, šķēps, skatītāju ovāciju pavadīts, nokrita krietni aiz 90 metru līnijas. 91 m 98 cm. Pasaules rekords (tas piederēja norvēģim Terjem Pedersenam – I.O.) bija labots par 26 cm. Pēc šī starta J.Sidlo esot teicis: „Sidlo ēra beigusies, sākusies Lūša ēra!”

Fakts: Pirmo reizi par rekordistu (Latvijas PSR) Jānis kļuva 1961. gada 4. augustā ar 77,48 m tālu radījumu Latvijas meistarsacīkstēs. Bet pēdējais viņa sasniegtais rekords ir... pieminētais.

Janušs, šķēpmešanu izkodis caurcaurēm, zināja, ko runā. Oktobrī Mehiko bija gaidāmas XIX olimpiskās spēles. Protama lieta, ka jaunais pasaules rekordists izvirzījās par favorītu, bet vai galveno? Pasaule bija aizvien vēl pilna ar izciliem škēpraižiem bez Sidlo un Lūša: zviedrs Nilsons, amerikānis Kovelli, jau pieminētie divi somi un polis Nikičuks, ungāru veterāns Kulčārs. Krievi tolaik elitē nekotējās, kā otrs PSRS pārstāvis olimpiādē piedalījās igaunis Marts Pāma. Dīvaini, taču patiesība: viņa vieta faktiski pienācās vēl vienam latvietim – Vilnim Feldmanim – kurš bija izcīnījis otro vietu aiz Jāņa it kā izšķirīgajās pārbaudes sacensībās – PSRS meistarsacīkstēs. Tomēr Maskavas funkcionāri lēma, ka divi latvieši gan būšot vienuviet par daudz...

Fakts: Pirmo reizi 90 metru robežu, tolaik par fantastisku uzskatītu, Jānis Lūsis pārsniedza (kā otrais pasaulē aiz Pedersena) 1967. gada septembrī. Olimpiskajā 1968. gadā Jāņa šķēps lidoja pāri fantastikas robežai sešās sacensībās, septītās bija jau Mehiko.
Olimpiskās spēles nav tā vieta, kur prāto par jauniem rekordiem, tajās galvenais esot... piedalīties? Stāsti manim, Daugaviņa – katrs, kurš ir nopietns sportists, sapņo par uzvaru. Lūsim bija tiesības un pamats to darīt, taču... favorītu nelaime tā, ka šķiet – uzvara pienākas un gan jau tā pienāks. Turpretī panāksnieki ir uzvilkti kā stīgas un tiecas izmantot katru līdera vājuma mirkli.
Vispirms gan Jānis sāncenšus krietni sabaidīja, treniņā metot šķēpu pāri visam laukumam un ietriecot to klintī. Vai tad kādam jāzina, ka tas bija vieglais, sieviešu šķēps, ar kādu Lūsis mēdza trenēties?
Kvalifikācijas sacensības Mehiko olimpiskajā stadionā viņš pārvarēja bez piepūles un bažām kā otrais aiz Nilsona. Bet finālā latvietim bija jāmet kā pirmajam ik sērijā – tolaik vēl nebija spēkā noteikums, ka finālā līderis met pēdējais. Sāncenši varēja izvērtēt un piešauties līdera sniegumam. Kas arī tika izdarīts – pirms pēdējā, sestā metiena līderis izrādījās Ģula Kulčārs ar 87,06 metriem. Jānis nevarēja un nevarēja trāpīt šķēpā tā, kā bija varējis nesenējos treniņos.

Fakts: Turpat Mehiko pirmsolimpiādes sacensībās pirms divām nedēļām Lūsis bija uzvarējis visus ar cienījamiem cipariem – 89,62 m.

Pēdējā iespēja. Jānis izšķīrās par risku – pirms metiena vēl lieku reizi tuvu patiesajai situācijai pārbaudīt ieskrējienu un ikvienu kustību līdz izmetienam. Izdarīja. Devās iesākt ieskrējienu – un pašam nemanot gandrīz pārkāpa sektora robežlīniju, kam automātiski sekotu metiena neieskaitīšana. Tomēr viss notika tā, kā tam jānotiek: pārliecinošs ieskrējiens un izmetiens, slaids lidojums, un – 90,10 metri! Nudien, īstā laikā, jo soms Jorma Kinunens savā metienā vēl paspēja tikt Jānim uz pēdām, pārspējot Kulčāra guvumu. Bet tagad olimpiskā zelta medaļa un zeltītais uzvarētāja sombrero tika latvietim.
Andris Staģis: „Jānis viena gada laikā bija sasniedzis divas visaugstākās sporta karjeras virsotnes, piepildījis divus vispārdrošākos sapņus – sasniedzis pasaules rekordu un izcīnījis olimpisko zelta medaļu. Ja pasaules rekords ir pārejoša parādība (Jāņa gadījumā tiešām tā arī bija – jau pēc pusgada viņš kļuva par eksrekordistu), tad olimpiskā čempiona tituls ir uz mūžu.”
1968. gadā Jāņos ar pasaules rekordu pieteiktais Lūsis nu bija sasniedzis un ieguvis savā īpašumā itin visu, kas vien šķēpa metējam var piederēt: bija Latvijas, PSRS, Eiropas, olimpiskais čempions un rekordists (pasaules meistarsacīkstes tolaik vēl nerīkoja).
Tas bija pirms 43 gadiem...

Fakts: Jānis Lūsis ir vienīgais Latvijas sportists, kurš izcīnījis pilnu olimpisko medaļu komplektu: bronzu 1964. gadā Tokijā, zeltu 1968. gadā Mehiko un sudrabu 1972. gadā Minhenē. Viņš ir vienīgais Latvijas vieglatlēts, kurš startējis četrās olimpiskajās spēlēs (arī 1976. gadā Monreālā – 8. vieta). Lūša šķēpmetēja karjera ilga 19 gadus, no 1957. līdz 1976. gadam.