Otrās šķiras hokejs Manheimā

Pirms vairākiem gadiem pajokoju, ka, ja čempionātā nav bezmaksas alus presei, tad tas ir neizdevies turnīrs. Un liela daļa draugu un paziņu joprojām atceras šo iedalījumu. Taču ne jau no alus vien pasaule dzīvo...

Žurnālistam lielākā daļa laika aizrit preses centrā un tādēļ ir būtiski, cik tālu atrodas darba vieta tribīnēs no preses centra. Vienā no vissliktāk organizētajiem PČ - Rīgā 2006. gadā spēles pārtraukumā bija tik daudz laika, lai no tribīnēm aizietu līdz preses centram un tūdaļ dotos atpakaļ. Manheimā tik traki nebija, jo darba vietas tribīnēs izmatoja tikai retais: ja lielākajā daļā spēļu tribīnes ir tukšas, tad katrs žurnālists izvēlas pats, kur sēdēt. Novietojuma ziņā ideāls bija 2007. gads Maskavā - kā no preses vietām tribīnēs ārā, tā preses centrā iekšā.

Otrs, kas interesē presi - cik labi iekārtota t.s. mikszona, kur pēc mača iespējams noķert jebkuru spēlētāju. Manheimā mikszona nebija ideāla, bet ļoti labi bija tas, ka pēc spēles (un nomazgāšanās) spēlētāju autobuss atradās pie preses centra durvīm. Līdz ar to no preses aizbēgt praktiski nebija iespējams. Somijā 2003. gadā šī mikszona atradās halles otrajā stāvā starp sieviešu un vīriešu tualeti un čempionāta preses pārstāvji pēc izsaukuma spēlētājus pie žurnālistiem veda kā aunus uz kaušanu.

Negribu apgalvot, ka Manheimā bija pats sliktākais preses centrs, bet nezinu, kā būtu, ja būtu Vācijai un maijam raksturīga temperatūra uz ielas. Arī tagad 10-14 grādos preses centrā bija sutīgi, droši vien tāpēc, ka ventilācijas nebija vispār. Tamperē 1997. gadā preses centrs bija halles pagrabā - neviena loga, visapkārt betons, kas kādā trešajā dienā sāk spiest uz smadzenēm.

Jautāju Herbertam Vasiļjevam, vai Manheima ir vai nav hokeja pilsēta? Uz vācu DEL līgas mačiem halle parasti esot pilna (12 500), taču tad ij biļete lētāka, ij alus divas reizes lētāks. Un tāpēc vācieši meta līkumu hokejam. Savējie nespēlē, biļete un alus dārgs - viņiem tāds hokejs nav vajadzīgs.

Gribot negribot, bet šad tad baterijas ir jāuzpilda arī žurnālistam. Preses centrā bija pietiekami normāla ēdnīca, kur otrais ēdiens un pieklājīgu izmēru vācu salātu porcija maksāja 8,5 eiro. Nav tik traki. Minhenē pirms 17 gadiem bija apmēram tikpat, taču tur par brīvu bija ''Warsteiner'' alus un vēl kādi trīs četri padzērieni. Manheimā par brīvu nebija pat ūdens! Kad jautājām pārdevējai, kāpēc jebkurš 0,4 l dzēriens, vai tas spraits, vai gāzētais ūdens, maksā tīk dārgi - trīs eiro, atbildē saņēmām: tās ir IIHF uzliktās cenas! Gan jau kāds arī dzēra šos trīseiro pļumpiķus, taču lielākā daļa padzērās līdzpaņemto. Arī zviedri. Latvijas preses korpusam nomirt slāpēs neļāva federācijas preses sekretāre Vita Ļebedeva.

Pēc desmit ballu sistēmas par darba apstākļiem un preses uzņemšanu es bagātākajai Eiropas Savienības valstij Vācijai vairāk seši ielikt nevaru. Šeit ir runa tikai par Manheimu, jo, iespējams, Ķelnē, kur spēlēja Vācijas izlase, viss bija pavisam savādāk. Kā 2001. gadā! Kad tur bija jūtami hokeja svētki un 18 500 lielā halle bija gandrīz pilna. Bet alus arī tur maksāja, ja nekļūdos, tikai četras markas.

Visos šajos 14 pavasaros, kopš Latvija ir elites grupā, esam spēlējuši gan galvenajā arēnā, gan pēc nozīmes otrajā. 1997. un 2003. gadā čempionāta centrs bija Helsinki, taču slikti nebija arī Turku. 1998. gadā spēlējām gan Bāzelē, gan Cīrihē. Pēc gada laikam Oslo bija centrālā halle, cik nu toreiz norvēģiem šis turnīrs bija aktuāls. 2000. gadā viss notika Pēterburgā un Latvija lielāko daļu spēļu aizvadīja jaunajā hallē Boļševiku prospektā. Ķelni kā 2002. gada epicentru jau pieminēju, bet slikti nebija arī autsaideru turnīra mītnē Nirnbergā. Kaut Kārlstade nav Gēteborga, ''Farjestad'' mājvietā nejutāmies kā provincē. Toties tā 2004. gadā Ostravā jutās krievi. Netiekot ārā no kvalifikācijas grupas, viņi nenojauta, cik labs turnīrs bija Prāgā. Vīne vai Insbruka - lielas atšķirības nav, jo bardaks bija kā vienā, tā otrā vietā. Par 2006. gadu Rīgā jau izteicos. No žurnālista viedokļa - slikts turnīrs. 2007. gadā pabijām gan Maskavā, gan Mitiščos, ''Hodinkā'' viss bija perfekti, bet arī Mitiščos nebija slikti. Aizpērn Kanādā Halifaksa bija pelnrušķīte, salīdzinot ar Kvebeku. Pērn šveicieši paši spēlēja Bernē un visā visumā nebija, kur piesieties. Viss bija uz tip-top. Ja vien par autostāvvietu pļavā neprasītu ''tēn svis monī''.

Jācer, ka nākamgad ar Somiju, Čehiju un Dāniju spēlēsim Bratislavā, jo D grupa, kur jābūt mums parasti spēlē kopā ar A grupu, kur būs čempionāta saimnieki slovākki, Krievija, Vācija un Slovēnija. Ja vien slovāki par savējo neizvēlas Košici...

Kopumā čempionāts Manheimā radīja otršķirīgu efektu. Komandas vājas, bez līderiem, Latvijai arī diez ko negāja. Tad jau ''Dinamo'' spēles KHL dod vairāk emociju, pārdzīvojumu un arī prieku hokeja estētiem.