Nelamājies!
Atzīšos, nedaudz ar bažām gaidīju FS "METTA/Latvijas Universitāte" un FK "Ventspils" spēli svētdien Rīgā virslīgas 6. kārtā. Un ne futbolistu atšķirīgās meistarības dēļ. Drīzāk tādēļ, kas varēja notikt tribīnēs...
Jāsāk ar to, ka tribīnes pie Rīgas 49. vidusskolas futbola laukuma ir gaužām mazas. Te ir par šauru pat 400 skatītājiem. Par spēles skatīšanās kvalitāti nemaz nerunājot. Svētdien uz brīdi apsēdos pirmajā rindā un sapratu, ka tāda futbola skatīšanās nekam neder. Līdzīgas likstas ar smalko dzelzs sietu, kas skatītājus šķir no spēles, bija pērn Jelgavā pie mākslīgā laukuma. Zemgalieši šo jautājumu risināja, noņemot sieta apakšējo daļu. Ļoti iespējams, FS "METTA/Latvijas Universitāte" derētu padomāt, vai nav jāiet līdzīgs ceļš. Taču ne par to šoreiz stāsts.
Bija bažas, kas notiks un kā būs, ja ar skaļām balsīm un ne tikai ieradīsies rūdītie FK "Ventspils" līdzjutēji. Par viņu ne pārāk labo slavu daļa no jums noteikti būs dzirdējusi. Atmiņas atsvaidzināšanai varam atcerēties kaut vai Latvijas kausa izcīņas ceturtdaļfināla spēli pērn martā pret "Daugava/RFS" komandu "Arkādijas" mākslīgajā laukumā. Toreiz FK "Ventspils" līdzjutēji laukumā ne tikai meta degošus priekšmetus un nesaudzēja plastmasas krēslus, bet arī bija noskaņoti roku izvicināšanai ar spēles kārtības sargiem. Pēdējiem pat nācās saukt papildspēkus... Vienīgais labais vārds, ko par šiem līdzjutējiem laikam var pasacīt, ka viņi tiešām cenšas dzīvot līdzi komandai, atbalstot to jau vairākus gadus.
Taču šoreiz viņu klāt nebija, un varbūt pat labi, ka tā, jo Rīgas 49. vidusskolas tribīnes ir mazas un šauras, kamdēļ gribot negribot abu komandu līdzjutējiem nāktos stāvēt teju vai blakus. Bet, kas tādos brīžos var notikt, negribas pat iedomāties... Par to, ka FS "METTA/Latvijas Universitāte" ir "citāda kompānija", runāts un rakstīts ir diezgan bieži. Šai komandai ir arī citādi līdzjutēji, jo kur vēl Latvijas futbolā jūs esat redzējuši fanus, kuri pretinieku apber nevis ar lamu vārdiem, bet aizrāda - "Nelamājies!"
Starp citu, par šo sāpīgo tēmu nesen preses konferencē runāja arī "METTA/Latvijas Universitāte" virslīgas komandas galvenais treneris Andris Riherts, paužot nožēlu, cik ļoti izplatīta ir lamāšanās Latvijas čempionātā. Piekrītu tiem, kuri uzskata, ka tiesnešiem par lamāšanos biežāk kabatā vajadzētu pameklēt dzelteno kartīti. Šī nebūt nav jauna tēma un diskusija Latvijas futbolā. Diemžēl pārmaiņu vēji kā nepūš, tā nepūš. Varbūt šogad!
+2 [+] [-]
+6 [+] [-]
-5 [+] [-]
Ik pa laikam parādās kādi "pareizie" (parasti jau jaunās komandas - Jelgava, Metta/LU), kas mēģina ieviest izmaiņas šajā jautājumā. Protams, nav jau slikti un viss pareizi, bet nekas nemainās un nemainīsies.
Pat ņemot vērā, ka profesionālam sportistam ir jāievēro kkādas normas un jāatbilst savam statusam, lamāšanās jebkurā gadījumā ir sakāpinātu emociju rezultāts.
Tāpat arī apskatīsimies apkārt - ikdienā daudzi aizdomājas, ka jau automātiski iestarpinātais parazītvārds patiesībā nav gluži korekts?
Un nevajag arī stāstīt, ka futbola stadions ir tā vieta, kur bērni un jaunieši iemācās lamuvārdus un pēc tam atkārto. Parasti tas notiek pavisam citās vietās un vidēs. Tāpat arī, ja bērns neuzskatīs par vajadzīgu lietot lamu vārdus (kaut vai redzot, ka ģimenē to neviens nedara un nosoda), tad viņš to arī nedarīs.
Protams, ir jēga cīnīties par to, lai spēlētāji un treneri uz laukuma nerunātu TIKAI "pa matuški", ik pa laikam iestarpinot pa kādam literāram vārdam, taču lamāšanās kā tāda bija, ir un būs (un tā tas ir visā pasaulē, atšķiras tikai lamāšanās skaļums un biežums). Latvijas futbolā ir daudz svarīgāki jautājumi uz ko iespringt.
+3 [+] [-]
Nu beidziet.
Ik pa laikam parādās kādi "pareizie" (parasti jau jaunās komandas - Jelgava, Metta/LU), kas mēģina ieviest izmaiņas šajā jautājumā. Protams, nav jau slikti un viss pareizi, bet nekas nemainās un nemainīsies.
Pat ņemot vērā, ka profesionālam sportistam ir jāievēro kkādas normas un jāatbilst savam statusam, lamāšanās jebkurā gadījumā ir sakāpinātu emociju rezultāts.
Tāpat arī apskatīsimies apkārt - ikdienā daudzi aizdomājas, ka jau automātiski iestarpinātais parazītvārds patiesībā nav gluži korekts?
Un nevajag arī stāstīt, ka futbola stadions ir tā vieta, kur bērni un jaunieši iemācās lamuvārdus un pēc tam atkārto. Parasti tas notiek pavisam citās vietās un vidēs. Tāpat arī, ja bērns neuzskatīs par vajadzīgu lietot lamu vārdus (kaut vai redzot, ka ģimenē to neviens nedara un nosoda), tad viņš to arī nedarīs.
Protams, ir jēga cīnīties par to, lai spēlētāji un treneri uz laukuma nerunātu TIKAI "pa matuški", ik pa laikam iestarpinot pa kādam literāram vārdam, taču lamāšanās kā tāda bija, ir un būs (un tā tas ir visā pasaulē, atšķiras tikai lamāšanās skaļums un biežums). Latvijas futbolā ir daudz svarīgāki jautājumi uz ko iespringt.
Puišelim puišeļa viedoklis.
-2 [+] [-]
Pats ikdienā nelamājos (gan jau tāpat ka Miņins), bet arī neuzskatu par kaut ko tik ārkārtēju, ka kāds no maniem bijušajiem klasesbiediem, kad dažreiz sanākam kopā lamājas katra vārda galā.
Pareizi Juris saka- Latvijas futbolā ir daudz lielākas problēmas par to, ka kāds līdzjutējs vai futbolists pasaka ''b***" vārdu....