Čezāna klibo. Ko tas varētu nozīmēt?

"Protams, ir jūtams, ka Itālija ir futbola zeme," saka 18 gadus vecais Giļničs. Mūsu aizsargam ir lieliska iespēja diendienā trenēties ar A sērijas komandu, lai arī tās sastāvā nav spēlējis ne reizi. Nav pat bijis pieteikumā kādā no Itālijas čempionāta vai kausa izcīņas mačiem. Tas gan nav arī nekāds pārsteigums, jo valsts spēcīgākajā līgā Aleksejs nav spēlējis arī savās iepriekšējās pieturvietās Latvijā un Zviedrijā. Acīmredzot tik augstam līmenim kā A sērija Aleksejs vēl nav gatavs. Taču tas nenozīmē, ka aizsargs ir bez spēļu prakses.

"Spēlēju dublieru čempionātā. 11 spēlēs esmu bijis laukumā visas 90 minūtes," Giļničs piebilst, ka divi mači gājuši secen, jo vienā no spēlēm nopelnījis sarkano kartīti, bet nākamajā - atstāts malā (pēc mūsu sarunas Giļničs pamanījies nopelnīt vēl vienu sarkano kartīti... - aut.). Dublieru komandā Aleksejs spēlē centra aizsarga pozīcijā.

Par dzīvošanu un spēlēšanu Itālijā Aleksejs izklausās ļoti apmierināts. Iespēja trenēties ar pirmo komandu ir liels pluss, jo blakus rūdītākiem vīriem iespējams straujāk augt. Pirmās komandas aizsargi neliedzot arī padomu.

Aleksejs stāsta, ka Itālijā ļoti liela uzmanība tiek pievērsta taktikai. "Tik daudz pie tās neesmu strādājis nekur - nedz Latvijā, nedz arī Zviedrijā, kur spēlēju iepriekš. Šeit taktika ir jāmācās katru dienu. Tas viss ir daudz nopietnāk." Viena no lietām, uz ko Aleksejs tagad skatās citām acīm, ir katras kļūdas cena. "Ja šeit aizsargs kļūdās, tas praktiski nozīmē zaudētus vārtus. Taču tāds ir futbols, kļūdas gadās visiem. Pat lielajiem vīriem," Giļničs kā piemēru izvēlas brazīlieti Maikonu no Milānas "Inter", kurš par spīti kļūdiņām ir viens no labākajiem malējiem aizsargiem Eiropā.

Latvijā mums, protams, interesē, vai Giļničs tuvojas debijai Itālijas čempionāta elitē, kur līdz šim nav spēlējis neviens Latvijas futbolists. Aleksejs norāda, ka par šo jautājumu galvu nelauza, jo koncentrējas tiešajiem pienākumiem. Tas tomēr ir galveno treneru ziņā, bet viņam tikmēr jādomā par kvalitāti treniņos un dublieru mačos, lai pierādītu, ka ir uzticības vērts.

Šajā sakarā droši vien savu lomu var nospēlēt tas, kā "Cesena" vienībai klāsies A sērijas čempionāta turpinājumā. Nevarētu teikt, ka pirmā riņķī - īpaši tā beigās - būtu klājies spīdoši. Pēc 19 kārtām Čezānas komanda ir starp tām trijām vienībām, kam draud izkrišana. Raugi, komanda ar 15 punktiem ierindojas 18. vietā. "Drošības zona" jeb 17. vieta ir četru punktu attālumā. Līdz sezonas beigām vēl gan ir diezgan daudz jāspēlē - viss otrais riņķis, taču pēdējā laikā Čezānas vienības tendence nav iepriecinoša. Iepriekšējās piecās A sērijas spēlēs piedzīvoti četri zaudējumi, turklāt krietni pasliktinājušās komandas prasmes aizsargāt savus vārtus. Šajās piecās spēlēs gūti seši, bet ielaisti 15 vārti, kas ir tikpat, cik visās pārējās čempionāta spēlēs kopā!

Giļničs norāda, ka galvenais treneris Daniele Arigoni apņēmies pielikt visas pūles, lai komanda tomēr nosargātu vietu elitē. Viss, protams, vēl priekšā, bet pieredze rāda, ka otrais aplis var būt krietni grūtāks par pirmo, jo tad iet vaļā cīņa par medaļām un ceļazīmēm uz Eirokausiem. Tas, protams, nenozīmē, ka elites vienības pirmajā aplī pret nefavorītiem neattiecās nopietni, taču vairs nevar būt nekādas runas par kāda pastarīša nenovērtēšanu. Zaudētu punktu cena var būt pārāk augsta.

Kamēr "Cesena" cerība palikt elitē būs dzīva, būtu tikai loģiski, ka Arigoni uzticētos pieredzējušākajiem un meistarīgākajiem vīriem. Taču nevar izslēgt arī to, ka Čezānas vienība zaudē cerības palikt elitē vēl pirms pēdējās kārtas, kas varētu spēles pieteikumam pietuvināt arī Giļniču. Bet, ja tas izdodas, tad jau arī izredzes debitēt kļūst krietni reālākas. Debijai gan droši vien nav jābūt pašmērķim, jo ne jau vienas spēles ieraksts ir tas, ko Itālijā grib atstāt Giļničs... Iespējams, viņa izredzes tikt pirmajā komandā palielinātos tad, ja komanda noripotu uz B sēriju, bet diezin vai to komandai šajā gadā vajadzētu novēlēt.

Taisnības labad jāsaka, ka Giļniča vārds no pieteikuma A sērijas čempionātā šajā transfēru periodā ir pazudis. Detaļās nezinu Itālijas futbola čempionāta reglamentu, bet pieļauju, ka dublieriem atpakaļceļš uz to nav tik sarežģīts kā jebkura cita kluba spēlētājam. Svarīgāk par to varbūt pat ir tas, ka Giļničam acu priekšā jau ir labs piemērs, ka arī pavisam jauniem puišiem durvis uz pirmo komandu ir vaļā. Raugi, runa ir par rumāņu vienaudzi Stefanu Popesku. Kad pirms sezonas aplūkoju Itālijas čempionātam pieteiktos "Cezena" aizsargus, sarakstā figurēja deviņi uzvārdi. Protams, šī saraksta lejasgalā bija abi mazāk pieredzējušie futbolisti - 18 gadus vecie Giļničs un Popesku. Taču šis rumānis jau paguvis debitēt pirmās komandas sastāvā, jo Itālijas kausa izcīņā tika laukumā pret spēcīgo "Napoli" komandu. Par skaistām acīm šādas iespējas parasti nedod. Viss, kā allaž, ir pašu rokās. Arī futbolā!