Nesakārtotās Latvijas pussakārtotais hokejs

Skaidrs, ka tie, kas visa ļaunuma sakni redz Lipmana personībā, tūlīt ķersies rakstīt atsauksmes, ka Kirovs un LHF jaunatnes hokeju nolaiduši tādā dimbā, kādā tas nekad nav bijis. Tāpat kā Kalvītis savulaik nolaidis Latviju uz grunti, tāpat kā tagad to nemākulīgi turpina darīt Dombrovskis. Visi, kas par kaut ko šajā zemītē par kaut ko atbildīgi, taču ir vai nu zagļi, vai muļļas, vai visbiežāk - abi kopā. Vot, ja es tās lietas organizētu!

Nav šī raksta uzdevums pētīt, cik bagāti vai nabadzīgi dzīvo ukraiņi, kazahi vai baltkrievi, taču jaunatnes hokeja ziņā starp Liepāju, Daugavpili un, iespējams, vēl kādu pilsētu Latvijā un Baltkrieviju lielas atšķirības nav. Tur jaunatnes hokejs par brīvu, Daugavpilī un Liepājā arīdzan. Droši vien Valmierā un Ventspilī tāpat. Taču, kā zināms, ja kaut kas ir par brīvu, tad cilvēks reti kad to spēj novērtēt. Neskaitot Pelšu, kurš ir trenējies arī Liepājā un Rīgā, Daugavpils pienesums Latvijas hokejā praktiski ir nulle, par Valmieru un Ventspili nerunājot.

Kādreiz, kad Latvijā bija tikai divas halles Rīgā un pushalle Talsos, treneri sūdzējās, ka visi, kas spēlē, ir arī Latvijas U-20 vai U-18 izlase. Nu mums haļļu skaits tuvojas 20, taču nu ir cits bet: nav jau bērnu! Latvija ar saviem 2,2 miljoniem iedzīvotāju nu nekādi nevarētu konkurēt ar Ukrainu (45,5), Kazahstānu (15,5) vai Baltkrieviju (9,6). Arī junioru hokejistu (visi līdz 20 gadu vecumam) pie mums (1441) ir mazāk nekā Ukrainā (3587), Kazahstānā (2578) un Baltkrievijā (2300). Bet četrus gadus pēc kārtas U-20 čempionātos esam priekšā Baltkrievijai, trīs gadus - Kazahstānai, septiņus gadus - Ukrainai. Tātad esam pelnījuši uzsist sev pa plecu! Federācijai, treneriem, vecākiem, jaunajiem hokejistiem, pašvaldībām, arī Rīgas pašvaldībai un SK "Rīga", lai gan pēdējie ir mazliet atsevišķs stāsts.

Postpadomju valstis U-20 čempionātos

Taču ir jābūt līdzsvaram starp uzslavām un kritiku. Ko es varu teikt tiem pēdējā gada (1991.) junioriem, kuri svētdien kaifoja Bobruiskā? Tikai to, ka kādiem 80 procentiem no jums šis bija hokejista karjeras augstākais punkts... Un, iespējams, ka nākamgad ap šo laiku daži no jums nemaz vairs nebūs hokejā. Šādu sliktu sveicienu diemžēl liek izdarīt iepriekšējo gadu pieredze.

Ko šobrīd dara vairāki no tiem 1990. gada puikām, kas pirms gada spēlēja elites grupā Kanādā? Aizsargs Kauss, kurš skaitījās vistuvāk "Dinamo", studē un nopietni hokejā netrenējas. Vārtsargs Ermičs studē Dānijā un šobrīd hokeju nespēlē. Uzbrucējs Uļeščenko nule atskaitīts no Minskas "Junostj" (MHL) - 11 spēlēs 0 vārti, 0 piespēļu. Pirmās maiņas uzbrucējs Cinks jau pirms kāda pusotra mēneša atskaitīts no HK "Rīga" - 12 spēlēs 1+6, nu cīnās MHL klubā "Kriļja sovetov" - 8 spēlēs 1+2. Iliško turpina cīnīties turpat, kur visus pēdējos gadus, Nīneshamnā (D-3), kaut cerēts bija... Cits nīneshamnietis - Šmits spēlē Norvēģijas 2. līgas klubā "Comet". Maziņu un Gritānu (1991.) laikam smalkais tonis neļautu pieminēt, jo tie taču blatņiki... Maziņš vairs profesionāli nespēlē, laikam tas pats sakāms arī ar Gritānu - zviedru Ārboga diezin vai ir progresa pils.

Zinu, ka tūdaļ interneta hokeja pētnieki piesauks Norvēģiju, Dāniju, Austriju un Šveici. Es piesaukšu tikai Rīgu. Ja Latvijas galvaspilsētā nav neviena (!!!) hokeja kluba, tad kur lai šie Kausi, Ermiči un Enkuzeni spēlē! Tikai nestāstiet par HK "Rīga" un "Dinamo" lielajām iespējām! Es domāju tādu klubu, kur ir ne tikai sešgadīgie, bet arī pirmā un otrā vīriešu komanda, junioru un jauniešu komanda. Amatieri, studenti un arī tādi, kuriem par hokeju mazliet piemaksā. Kamēr Rīgā un citur Latvijā nebūs klubu, tikmēr spēlēšana valsts junioru izlasē lielākai daļai junioru vecumu pāraugušo būs atvadas no hokeja. Lai gan iepriekš - desmit un vairāk gadus nopietni trenējušies un tērējuši pulka no vecāku naudas.