Sportam – jā, noziedzībai – nē
Pirms kāda laika „Sporta Avīzē” rakstīju par jaunatnes sporta treneru sūro dzīvi. Šorīt iepriekš izskanējušie solījumi iet piketēt vainagojās veselos divos mītiņos – pie Saeimas un Izglītības un zinātnes ministrijas. Treneri ir tikuši sadzirdēti, taču sacerēties, ka viņu prasības tiks realizētas, pagaidām vēl ir pāragri. Cerot iegūt jaunu atbalstītāju pulku un galu galā arī izdarot labu darbu, priekšplānā ir izvirzījusies Saskaņas centra frakcija, taču neizskatās, ka viņi paši tic, ka viņu priekšlikumus budžeta grozījumus izdosies pieņemt.
Tiem, kas nav lietas kursā, īss situācijas izklāsts: pirms kāda laika Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome (LSIIDP) uzrunāja sabiedrību ar atklāto vēstuli, kurā izklāstīja, cik mazs ir valsts finansējums treneru algām (57% - viszemāk atalgotā kategorija visā valstī!), cik grūti nopūlēties tāpēc nākas pašvaldībām, lai valsts atstātos robus kaut nedaudz aizlāpītu un vispār – cik neiedomājama ir situācija ap jaunatnes sporta finansēšanu Latvijā, neskatoties uz to, ka likumā jaunatnes sports ir minēts kā prioritāte! LSIIDP nolēma, ka tā vairs nevar turpināties, tāpēc izvirzīja ultimātu, lai izlīdzinās situācija vismaz ar kultūras nozari, kur pedagogiem, kas strādā pēc būtības analogās mākslas skolās, valsts sedz 80%, nevis jau pieminētos knapos 57%.
Šorīt jau no 8.00 aptuveni 200 treneri no visas Latvijas, kas ikdienā strādā profesionālās ievirzes sporta skolās, paralēli arī vispārējās izglītības iestādēs un, kā izrādās, dažs labs papildus tam vēl divos darbos, pulcējās, lai izkliegtu savu sāpi un tiktu sadzirdēti. Balvu un Daugavpils pārstāvji ceļā devās jau četros...Plakāti dažādi, vispamanāmākais ir citēts virsrakstā. Vēl labs bija: „Trenerīšiem ar algu plāni, nepanākt mums vidusslāni!” Skanēja dziesmas, svilpes, tika izkliegti saukļi, taču kopumā – viss mierīgi. Rezervēta bija arī deputātu attieksme – vispirms kāda SC deputāte pauda atbalstu, taču pēc tam ovācijas izpelnījās Ivans Klementjevs, Saeimas sporta apakškomisijas vadītājs. Klementjevs, kurš pūļa vidū uzkavējās ilgāk par stundu, pārrunājot problēmas ar daudziem treneriem, atrada laiku arī sarunai ar SA+. „Mēs iesniedzām budžeta grozījumus, kurus mums lūdza iesniegt direktoru padome, norādot summu, kas viņiem ir nepieciešama – 1,25 miljoni. Grozījumus mēs iesniedzām šodien,” pavēstīja Klementjevs. Izredzes uz apstiprināšanu Klementjevs vērtēja izvairīgi: „Viss ir atkarīgs no koalīcijas. Var gadīties, ka viņi uzskata, ka nevēlas nekādus grozījumus budžetā un viņu sastādītais budžets ir labs, cita labāka nemaz nevar būt,” norāda Klementjevs un pieļauj, ka Saeima droši vien nebūs ieinteresēta rast papildus līdzekļus sportam. Uz jautājumu, vai šis nevarētu būt kārtējais gadījums, kad koalīcija noraida pēc būtības pareizu opozīcijas priekšlikumu, lai vēlāk paši nāktu ar mazliet rediģētu, bet faktiski tādu pašu, Klementjevs atbild, ka tā varētu būt arī šoreiz, bet viņš būs tikai priecīgs, ja treneri tiešām saņems prasīto. Kopumā SC deputāti izcēlās ar vislielāloko aktivitāti, trešais deputāts, kurš uzrunāja trenerus, bija Kārlis Krēsliņš, no Nacionālās apvienības saraksta ievēlētais Latvijas Šaušanas federācijas prezidents. Solīja atbalstu, solīja plenārsēdē uzdot jautājumus, bet, šķiet, ka pats tā īsti nemaz nesaprata, kāds īsti ir sanākšanas iemesls.
Pārējie deputāti, kurus gan sevišķi daudz nemanīja, pamanījās aizšmaukt. Ļoti ātrā solī pa bruģi visiem aiz muguras centās izmukt Jānis Reirs, finanšu un nodokļu komisijas priekšsēdētājs, taču teicamu starta ātrumu nodemonstrējušais PBK operators viņu paspēja noķert, taču komentārs, kuru gan dzirdēt neizdevās, bija īss un izpelnījās ūjināšanu. Tātad – viss diezgan skaidrs...9.30 Jēkaba ielu treneri pameta, tā arī redzējuši vaigā vien dažus deputātus. Jautāju Klementjevam, kur tad šodien – budžeta izskatīšanas pirmajā dienā – ir deputāti? Izrādās, ātrāk par 10.00 reti kurš ierodas, jo „paiet laiks, kamēr visi sabrauc no savām provincēm”. Jā, laiks piketam tātad varēja būt arī piemērotāks.
Mītiņš pie Saeimas – tā vairāk bija reprezentatīva izrāde. Īstais pikets faktiski notika pie IZM, kur ar bļāvieniem ārā tika aicināti konkrēti cilvēki. Tieši IZM bija tie, kas, vēl tikai izskanot spekulācijām par piketu, ļoti, ļoti cerēja, ka līdz tam nenonāks. „Es ceru, ka pikets nebūs. Bet – ja tomēr būs...Nē, es nevaru pat pieļaut domu, ka būs...Teorētiski – ja tiešām būs, tad es ceru, ka mēs risinājumu radīsim,” pirms kāda laika teica „Sporta Avīzei” Edgars Severs, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieks sporta jomā. Šorīt, ierodoties Jēkaba ielā, uzrakstīju īsziņu ar vērojumu, ka pikets tomēr ir. Atbilde: „Jā, bet ir cerības saņemt papildus naudu. Dokumenti ir sagatavoti un iesniegti Finanšu ministrijā, jautājumu skatīja Nacionālā sporta padome 11. oktobra sēdē un skatīs arī 24. oktobra sēdē.” Vismaz kaut kas darīts ir.
Pēc ilgiem saucieniem izdevās izmānīt ārā arī Robertu Ķīli, kurš, aizbildinoties ar slimību, iesauca dažus cilvēkus iekšā uz „ne vairāk kā 15 minūtēm, jo mums ir varianti”. Reālais laiks bija trīs reizes ilgāks, bet solītie ministra komentāri izpalika – uzrunāt trenerus un žurnālistus viņš aizsūtīja Sporta un jaunatnes departamenta pārstāvjus. IZM „variants” bija tāds pats, kā jau iepriekš izskanēja, proti: „Lai risinātu šo sporta pedagogu atalgojuma problēmu perspektīvā, ministrs ir piedāvājis vienošanos par pedagogu atalgojuma sistēmas tālāko attīstību. Tātad – sākot ar 2014. gadu, varētu izpildīt šo prasību par 80% nodrošināšanu. Runājot par nākamo gadu, ministrija šobrīd strādā pie papildus līdzekļu pieprasījuma 500 tūkstošu latu apmērā, kas nodrošinātu vēl šo četru klāt nākušo sporta klubu izmaksas, lai treneriem algas nesamazinātos,” teica Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa.
Neliela atkāpe: no šā gada 1. janvāra mainījās Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 1036 („Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”), ļaujot uz valsts atbalstu pretendēt arī privātajiem sporta klubiem. Pietika vienam „Liepājas Metalurgam” saņemt vairāk nekā 80 tūkstošus, lai gada nogalē mēs visi tiktos piketā. Proti, spēlētāju, kas tīko pēc naudas, vairāk, bet budžets treneru algām jau pēdējos trīs gadus – nemainīgs. Šogad IZM sola šo kļūdu vairs nepieļaut, tāpēc iesniegums Finanšu ministrijai (boldā, lielajiem burtiem – vārds STEIDZAMI), kas nonāca arī SA+ rokās, pieprasa 500 775 latus. Raugi, nākamgad klāt nāks vēl 4 sporta klubi, tāpēc viņu iecirstie robi ir jāaizpilda. Ministrija norāda, ka nākamgad cer finansēt provizoriski 60,9 vai 66,58% nepieciešamo pedagoģisko likmju (atkarībā no tā, vai valsts piešķirs papildus 327 646 latus sakarā ar audzēkņu skaita izmaiņām), pārējo smagumu cēli atļaujot iznest pašvaldībām vai privātpersonām, kas sporta skolas ir dibinājuši. Nekā jauna. LSIIDP priekšsēdētāja Diāna Zaļupe nav līdz galam apmierināta ar IZM priekšlikumu. „Protams, mēs piekrītam, ka ir jāveido kopīgs dialogs. Mēs esam par to, ka 2013. gada budžeta grozījumos mēs panākam, ka no 1. septembra mēs saņemam vismaz 80% no mums nepieciešamā, un strādājam turpmāk pie 2014. un 2015. gada budžetiem, lai atgrieztu pilnā apmērā finansējumu, kas nepieciešams sporta skolu pedagogiem,” pozīciju izklāsta Zaļupe, norādot, ka direktoru padomi neapmierina piedāvātais pusmiljona pielikums un pauda cerību, ka Saeimas deputāti un partijas ieklausīsies, lai jau šogad panāktu vairāk.
Inteliģentie simtlatnieki – tā paši sevi nodēvēja kuplais treneru un sporta skolu direktoru pulks. Vai nav savādi? Daudzi deputāti paši savulaik ir trenējušies sporta skolās, visi ir skatījušies olimpiskās spēles, liela daļa ir stāvējusi flamingo stājā, lai tikai ietilptu bildē kopā ar kādu olimpisko medaļnieku. Lūdzu, jums ir iespēja beidzot pa īstam dot savu artavu nākamo medaļu kaldināšanā! Pat lai paliek medaļas – bērnu aktivitātes nodrošināšanā! Šodien redzētais un dzirdētais neliek domāt, ka viss beigās notiks tā, kā sporta treneru saime grib, taču – gan Saeimā ir iesniegti grozījumi, gan IZM ir sagatavojusi savu priekšlikumu. Arī treneri savu vārdu ir teikuši. Atliek tikai viens – rīcība. Jebkāds pielikums būs apsveicams.
[+] [-]
VIENOTĪBA ir par cietumnieku cilvēktiesību ievērošanu nevis bērnu un jaunatnes attīstību. Ja mēs papēpītu vienotības līderu sekmes sportā šīs sekmes tiktu pasludinātas par valsts noslēpumu. Diez vai šie četrači ir sportojuši, nebūs brīnums, ja viņi tika atbrīvoti no sporta nodarbībām.