Serģis atlaiž gāzes rokturi

Pirmās baumas par Serģa iespējamo atgriešanos inscenēja pirms gadu mijas youtube vietnē ievietotais video ar latvieša treniņiem Itālijā. Kāds holandiešu biznesmenis lauza, lauza latvieti, tomēr nepielauza - nebija pārliecības Kristeram, ka importa vīri saprot, kur gatavojas iesaistīties... Otrais mēģinājums - jau uz pavasara pusi. Nu jau paša spēkiem, skrūvējot kopā dzelžus, dzenot nost ziemā uzkrātos liekos kilogramus, un cerot, ka situācija blakusvāģu staļļos piespēlēs arī kādu spējīgāku kolēģi, kas gatavs nopietnākiem izaicinājumiem. Kādiem? Cīņai vismaz par piecinieku pasaules čempionāta posmos. Atskaites punkts toreiz tika nosprausts skaidrs - 8. augusts, "Zelta zirga" trase Ķegumā, Latvijas "Grand Prix" izcīņa.

Tuvojoties datumam, zvanu Kristeram, lai painteresētos, kā attīstās notikumi, un verdikts klausulē atskan bez jebkādiem varbūt un ja nu vēl: "Nebraukšu. Nejūtos gatavs startēt..." Iemesls - jau pavasarī bažīgi piesauktais. "Pietrūkst attiecīga līmeņa līdzbraucēja. Puisis, ar ko braucu kopā [Ilvars Ameļkins], bija okay vietējiem mačiem, taču, lai brauktu nopietnākā līmenī - pagrūti. Tā jau turas, nekāda vaina, taču - 5-6 apļus. Pēc tam jau grūti. Mēneša laikā tik jūtami uzlabot kondīciju nevar. Kā jau teicu iepriekš - vienkārši piedalīties un braukt par 10. vietu mani neinteresē. Ja nejūtu, ka varu pabraukt tā, kā es varu - ko man tur līst..." Serģis apliecina - lēmums ir neatgriezenisks, pat ja šovakar pie durvīm pieklauvētu pasaules labākais kantētājs. "Teiktu, ka atnācis par vēlu... Tā jau nevar - arī pašam bišķi jābūt formā. Tāpat jāpiesakās, jāmaksā licences naudas, jāorganizējas. Reāli mēnesi iepriekš jāsāk kārtot lietas. Turklāt moci jau pārdevu... Kam man tas - stāvētu tikai un rūsētu. Lai citi brauc."

Šobrīd Kristers uzspēlē futbolu rajona čempionātā, taču nopietnākākiem plāniem sportā atkal atmetis ar roku. Detaļas, lai 2-3 nedēļu laikā saliktu kopā motociklu, un atkal dotos ieelpot putekļus, saimniecībā gan joprojām noglabātas, tomēr... "Nesaku, ka nē un nekādā gadījumā, taču, objektīvi vērtējot, maz ticams." Un, ja nu tomēr atrodas atbilstoša kalibra džeks, kas gatavs nākamgad kapāt kopā? "Ja atrodas džeks, ja atrodas maiss ar dukātiem - tad jā. Bet tas man izklausās mazliet pēc fantastikas žanra," norūc Kristers.

Pagājušajā nedēļā medijos izskanēja ziņa, ka motobraucējs Serģis ejot lielajā politikā - savā sarakstā pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām viņu bija ierakstījusi apvienība "Par labu Latviju". Vaicāts, vai uz Saeimu bija sataisījies, Kristers atsmej ar pamatīgu ironijas noskaņu balsī: "Jā, jā, riktīgi biju sataisījies... Vienu dienu māte atver vietējo avīzi, sāk lasīt un saka: "Klausies, dēls - redz kur raksta, ka tu tā kā kandidēšot..." Paņemu, izlasu - točna raksta! [Smejas.] Atvēru internetu - tur arī raksta... Zvanīju uz redakciju, prasīju, sak - kāpēc jūs tā rakstat? Man atbild - sarakstā esmu iekšā, mels uz balta! Zvanīju Cēsu mēram un prasīju: kas par lietu? "Zini, mēs te aptauju taisījām, tā un šitā - laikam tavs vārds kaut kā nepamanīts būs pierakstījies... Bet, nu, ja reiz tā - ko tu par to domā?" Teicu, kā ir - vispār neesmu domājis..." Kristers atstāsta savus neilgos virtuālos soļus uz politiskās skatuves. "Tas nav priekš manis. Man savs laiks dārgāks, es labāk pavadu to ar ģimeni. Jau tā pusdzīvi esmu apkārt dauzījies, iesaistījies - tagad jāpadzīvo mierīgi."

Nebūs Serģa Saeimā. Un nebūs arī Ķegumā. Vai vēl kādreiz būs motocikla mugurā, lai samērītu spēkus ar citiem labākajiem? Tas nav jautājums, uz ko šodien var atbildēt...