Irbe: „Par Dinamo vārtsargiem neko nezinu...”

Zviedra Henrika Karlsona un amerikāņa Krisa Holta izvēle varētu būt viena no sezonas lielākajām intrigām – abi jaunie Dinamo vārtsargi ir vienaudži, abiem ir praktiski vienāda spēles pieredze, abi noteikti ir ar ambīcijām un abiem šajā vecumā beidzot ir vēlme ar hokeju pelnīt naudu. Rīga mēģinās uzminēt, kurš no viņiem būs īstais jeb pirmais numurs, kurš vilcējs, bet kurš pieņems bekvokālista lomu. Šādi Šuplers jau ir žonglējis iepriekšējā gadā, kad vajadzēja izvēlēties starp Pruseku un Masaļski. Vien atšķirība no citām vasarām, šoreiz abi pretendenti paši nezina, ko viņi iedos un, ko no viņiem jaunais klubs paņems. Līdz pirmajām spēlēm...
Lai sabiedriskajā domā iepītu pārliecību par pieminēto izvēli, kluba menedžeris Normunds Sējējs taustīja kvalitatīvu pamatojumu, citēju: „Meklējot vārtsargus ļoti daudz konsultējāmies ar Artūru Irbi, kurš strādājot WASHINGTON CAPITALS sistēmā par vārtsargu treneri, varēja sniegt ļoti vērtīgas konsultācijas par potenciālajiem jaunpienācējiem.”
Savukārt šo rindu autoram piemīt niķis sarunāties ar cilvēkiem. Tāpēc, viņdien, satiekot pašu Irbi, ziņkārīgi viņam pavaicāju – nu, kā tad ir, vai Dinamo ir tikuši pie labiem vārtsargiem? Artūrs sāk smieties...
- Jā, bija tāda lieta... Normunds man piezvanīja un prasa – ko tu zini par Karlsonu, ko zini par Holtu. Saku viņam godīgi – neko nezinu. Laukumā nevienu no viņiem neesmu redzējis. Ja spriež tikai pēc statistikas, tad acīmredzot, ka abi varētu būt labi vārtsargi, jo spēlē labās līgās.
- Un abi ir baigie milži! Vai tā ir priekšrocība?
- Nezinu, jo neesmu viņus darbībā vērojis. Ja būtu, varētu teikt kaut ko vairāk. Biju spēlē, kur Otavas Senators fārmklubs spēlēja pret Vašingtonas Capitals fārmklubu, taču tajā spēlē Bimhentonai vārtos bija nevis Holts, bet gan Brodērs. Acīmredzot, Rīgas komandai bija svarīgi šo abu vārtsargu izvēli pamatot ar manu vārdu, taču saku kā ir – neko vairāk kā par statistiku, kas ir pieejama jebkuram hokeja līdzjutējam, nevarēju viņiem par šiem hokejistiem pateikt. Varu saprast Normundu, kas mēģina veidot un komplektēt komandu, taču, ja esam godīgi, tad Irbem ar Dinamo jaunajiem vārtsargiem nav nekāda sakara. Ja kāds to vēlas nosaukt par konsultāciju – lai tā būtu. Taču šis padoms vai viedoklis nebija pamatots ar konkrētu profesionālu vērtējumu, jo – es patiešām šos vārtsargus nezinu.
- Kā tu būtu komplektējis sastāvu, ja nāktos meklēt komandai jaunus vārtsargus?
- Vispirms gribu pasvītrot, ka tālāk teiktais ne mazākā mērā nebūs saistīts ar situāciju Rīgas Dinamo. Uzskatu, ka katrai nopietnai hokeja komandai, kas vēlas cīnīties par uzvaru, var būt tikai viens pirmais vārtsargs. Tā patiešām ir liela laime, ja komandai izdodas sagaidīt no vārtsarga pirmā numura cienīgu sniegumu. Klubi par to var tikai sapņot. Izteikts pirmais vārtsargs veido kopskaņu arī komandas kopējā spēlē.
-Man jau liekas, ka Masaļskis tāds bija...
- Nevelc mani iekšā vēl vienā stāstā... (smejas) Rīgas Dinamo projekts ir ar specifisku piegaršu un gan jau viņi paši saprot, kāpēc tā rīkojušies. Domāju, ka gan Holts, gan Karlsons var attaisnot uz sevi liktās cerības – pie tā arī paliekam.
- Tev izdevies uz Vašingtonu aizvilināt citu Dinamo sistēmas vārtsargu Nauri Enkuzenu un aizsargu Kristapu Sotnieku. Pastāsti, ko viņi tur darīs?
- Tā nebija aizvilināšana, vienkārši tā izveidojās situācija. Kluba vadība vaicāja, vai man nav padomā kādi jaunie hokejisti, kurus komanda nav draftējusi, bet, kuri varētu sevi atrādīt Capitals jauno spēlētāju vasaras nometnē. Padomāju – kāpēc nemēģināt aizlikt kādu labu vārdu par savējiem? Ieteicu vairākus, bet izvēlējās divus – Naurim bija labs fons saistībā ar viņa sniegumu Latvijas junioru izlasē, bet Kristapu viņi apskatīja pasaules čempionātā.
- Kas ar viņiem abiem notiks tālāk?
- Domāju, ka Nauris vasaras nometnē sevi apliecinās kā kvalitatīvs vārtsargs ar perspektīvu. Situācija ir viņam labvēlīga, jo viens no jaunajiem Capitals sistēmas vārtsargiem, kurš savulaik ticis draftēts, vēl nav izlēmis – studēs vai spēlēs hokeju. Tādā gadījumā Naura ceļš ies caur Austrumkrasta līgu un komandas fārmklubu. Starp citu, katra NHL kluba rīcībā ir vismaz pieci vārtsargi ar parakstītiem līgumiem. Divi spēlē NHL, divi – AHL un viens – ECHL. Bieži vien apstākļi tā mainās, ka komanda ir spiesta savainotos spēlētājus aizstāt ar zemāko līgu hokejistiem un tad – jāizmanto iespēja. Ar Kristapu ir mazliet vienkāršāk – ja viņš pats nekādus podus nesagāzīs, tad komanda visticamāk viņu pēc vasaras atrādīšanās uzaicinās arī uz pirmsezonas lielo nometni, kur dos viņam samērot spēkus ar NHL večiem. Viņš varētu būt stabils AHL kluba aizsargs, ar cerībām kādreiz nokļūt lielajā līgā. Paturam prātā, ka hokejistiem mēdz beigties līgumi ar komandu, tie ir jāpārskata, ne visos gadījumos šīs sarunas izdodas, citā reizē kāds no pamatsastāva var tikt samainīts. Ja mīņājies pie NHL sliekšņa, tad jābūt gatavam to jebkurā brīdī parkāpt. Domāju, Sočam (Sotniekam) tas ir pa spēkam. Bet – viss paša rokās. Varu tikai sarūpēt iespēju sevi apliecināt, bet tālāk jau - bez auklēm...