Kuru pa(-sūtīs), kuru ne(-ņems)

Šupleram piedāvā, viņš neatteiks

Tas, ka Šuplers varētu palikt pie Rīgas Dinamo, bija skaidrs uzreiz pēc sērijas pret Znaroku. Komandas vadība ne sev, ne citiem neprastu pamatot, kāpēc viņi vēlas strādāt ar jaunu treneri galvgalī. Ja nekas kardināls nemainās sportiskajās prasībās un ambīcijās, kas ir cieši pakārtots kluba budžeta lielumam, tad Šuplers nav nemaz tik peļams variants. Pirmkārt, tāpēc, ka ir prognozējams visās savās darbībās un prasībās. Otrkārt, jauna slota ne tikai savādāk slaucītu, bet arī runātu – attiecīgi, akcionāriem vajadzētu rēķināties ar noteiktu inkubācijas periodu, kurā visdrīzāk tiktu noliegts iepriekšējais un pieprasīti lielāki tēriņi, lai mainītu sastāva vaibstus. Tērēt vairāk šajā klubā neviens negrib, jo tā nav viņu nauda, kas tiek mētāta. Izspiest no komandas kaut ko dižāku par iekļūšanu play off – arī nevienam nav liela interese, jo tālākiem soļiem vajadzīga cita kvalitāte. Gan spēlētāju emocionālajā, gan treneru kompetences, gan akcionāru ambīciju pasaulē. Protams, tagad ar vieglu ironiju varam atcerēties, ka pirms izslēgšanas spēlēm kluba vadītāji izvirzīja komandai mērķi – iekļūt Gagarina kausa finālā. Tā kā toreiz daudzi savus rādītājpirkstus pielika pie deniņiem un izteiksmīgi pagrozīja, skatoties Dinamo īpašnieku virzienā, šobrīd neviens no resnā gala šo mērķi publiski necilā un neatgādina. Sezona bija laba, pozitīva, attiecīgi – nav nekādu argumentu, kāpēc labs un pozitīvs nav komandas galvenais treneris Šuplers. Viņam nolemts piedāvāt jaunu līgumu. Šī sērija ir jau redzēta. Notikumu scenārijs arī droši vien būs līdzīgs: Šupleram piedāvās noteikumus, kas priekš viņa paša būs ja ne sliktāki, tad tādi paši. Treneris, protams, būs vieglā nemierā, prasīs kaut ko vairāk, taču beigās paliks ar to, ko dos. Ja Šupleram būtu kur likties, runājot par līmeni, kurā viņš šobrīd strādā, tad šīm darba sarunām būtu pavisam cita garša – taču tā kā KHL ietvaros viņam Rīga ir bezmaz vai vienīgais punkts, kurā viņa iemaņas apmaksā, Jūlis beigās piekritīs visam, ko viņam noliks uz galda. Katrā ziņā, grūti iztēloties šo treneri, piecērtam kāju un sakām – man vajag tik un tad saņemsiet pakalpojumu pilnā apmērā. Drīzāk te būs stāsts – sak, mēs dodam tik un sēdi ratos...

Kā Sējējs mainīs čehu/slovāku klātbūtni?

Pret Šupleru publiski neko neteiks arī menedžeris Sējējs, lai gan tieši viņš vēl janvārī, vērtējot komandas sastāvu, visai kritiski atsaucās pret treneru korpusa lielāko galvu. Tā kā Normunds tīri labi orientējas ne tikai hokejā, bet arī kluba iekšējo attiecību konjunktūrā, viņš pie Savicka galda pieklājīgi paklusēs, vai sliktākajā gadījumā par Šupleru pateiks kaut ko tādu – nu, normāli... Tajā pašā laikā viņš šaurākā lokā jau noteikti paguvis akcionāriem izstāstīt, ka noteiktos sezonas posmos īstenībā arī viņa paša (menedžera) klātbūtne ģērbtuvē, treniņos un pie stratēģisko lēmumu galda, bijusi gana liela, lai te vienam Šupleram tikai pītu rožu vainadziņu. Tieši Sējējam prasīs arī par trenera palīgiem, kas – atstājot pie ruļļiem slovāku speciālistu – visticamāk, paliks kā bijuši. Šaubos, vai galvenajam trenētājam šajā sakarā tiks vaicāts viedoklis – turklāt, Šupleru tagad nomoka savs līgums un laicīgās vajadzības. Taču, runājot par komandas sastāva komplektāciju, tur gan paraudzīsimies – kā Sējēja un Šuplera tandēms veidos jaunās attiecības. Pēc mikušiem un petrovickiem, menedžeris ir teicies vairs neizdabāt trenerim čehu/slovāku jautājumā. Nav nekāds noslēpums, ka minētās hokeja skolas pārstāvji viens otru velk un balsta visos līmeņos. Vai tad Šupim ir grūti pārliecināt par Petrovicka vajadzību komandā, ja uzbrucēja sievastēvs pašu Jūli savulaik iekārtoja vienā biezā krievu klubā? Protams, šīs attiecības ar šo piemēru apzināti vulgarizēju, taču čehu/slovāku treneri pat intervijās ir atklājuši, ka viņi savējos atbalsta visās dienās un nedienās. Iepriekšējos gados Šuplers šajā stabulē ir glauni pūtis, tāpēc domāt, ka viņš uzreiz mainīsies un pakļausies menedžera izvēlētājai sastāva pārbūvei - ir liels naivums.

Ar Ozoliņu Dinamo nesākās...

Palūkojiet uz Dinamo sastāvu, kam šosezon no savējiem beidzas līgumi? Aizsargu galā tādu ir seši, uzbrucēju - pieci! Lai gan Ozoliņa jautājums formāli arī ir Sējēja kompetence – tomēr darba līgumu un tajā rakstīto summu, visticamāk komandas kapteinim piedāvās Savickis pats ar savu muti un rokām. Tā tas notika pērn, tā tas būs arī šogad. Ja viņi nevienojas, tad daži akcenti mainās – vajadzēs līderi, kas komandā turēs pavadu. Doma, ka tas varētu būt cits mūsu NHL varonis Kārlis Skrastiņš – nav peļama. Viņš noteikti savās prasībās un cenā būtu pieejamāks par Ozoliņu. Taču Kārlis jau minējis, ka vispirms vēlas izskatīt visus NHL variantus. To viņam nebūs daudz, bet – būs. Ozoliņa gadījumā vēl paturam prātā citu fonu, kas tagad ir ap viņa galvu sabiezējis – tās ir Savicka un Lipmana savstarpējās attiecības. Sandis ir nolēmis iesaistīties LHF darbā, sakārtojot izlases ģenerālmenedžera institūciju. Nez vai par to ir lielā ekstāzē Dinamo akcionāri, kam Lipmans ir vairāk nekā bullim sarkana drēbe. Līdz ar to, kluba vadības sarunās ar Ozoliņu, blakus noteikti būs arī Kirova gars. Sandis ir komandas vadībai licis saprast, ka viņš grib palikt Rīgā, tajā pašā laikā neaizmirsīsim par viņa cenu KHL – tur nevajadzēs lielu piepūli, lai sameklētu preciniekus Ozoliņam. Tikai un vienīgi Savicka rokās un saprašanā ir šis jautājums. Kapteinis nav mesija, taču viņa loma šajā komandas modelī ir ne mazāka par Šuplera pienesumu, ja ne lielāka – vai tas jāpadara par panākumu nesošu salikumu, vai tieši pretēji – jādomā par komandas mērķiem ilgtermiņā? Izvēloties piedāvāt darbu Šupleram, akcionāri tomēr ir vairāk rīkojušies īstermiņa kontekstā, kam vajadzētu sekot arī līgumam ar Ozoliņu. Tajā pašā laikā – Dinamo nesākās un nebeigsies, ja šis līgums netiks parakstīts, ko arī saprot maka turētāji.

Trenera mīluļi, nemīluļi un vajadzīgie

Ja Šuplers paliek, tad paliek arī viņa iepriekšējo gadu attieksme pret atsevišķiem hokejistiem. Tādā gadījumā uz papīra kāda konkrēta personāža gribēšana spēlēt Rīgas klubā izskatās neviennozīmīga. Piemēram, nez vai Štāls ir palicis Jūlim mīļāks? Jo tieši šis uzbrucējs simbolizē aizvadītās sezonas vienu no trenera spītīgā akluma pazīmēm – sak, mums tādi palīdzēt nevar... Kad Šuplers ar apakšlūpu janvāra sākumā jau sajuta ūdens līmeni, Juri iemeta sastāvā ar acīmredzamu domu – eh, lai spēlē, tāpat sūdu apkārt daudz... Treneris nav arī atklāts Krišjāņa Rēdliha talanta cienītājs, lai gan – uzticot viņam spēli un laiku laukumā, šis aizsargs aizvadīja labu sezonas otru pusi. Pirmajā – sēdēja uz lāvas... Džeriņam un Bukartam arī nav medusmēnesis ar Šupleru, taču viņiem ir cits vecums – KHL ietvaros puikas vēl pieder Dinamo sistēmai. Viņiem abiem visticamāk piedāvās tā sauktos kvalifikācijas līgumus. Ģirts Ankipāns savukārt ir trenera ieredzēto spēlētāju sarakstā – nekādu citu lielu variantu uzbrucējam trīsdesmit sešu gadu vecumā nebūs, ja domājam par KHL, taču Rīgā viņš savu partiju vēl var nospēlēt godam vismaz vienu sezonu. Turklāt, nebūs izvēlīgs naudas ziņā. Izvēlīgs pie naudas lieluma nebūtu arī vārtsargs Lūsiņš, tomēr Šupleru īpaši neuztrauc Latvijas izlases otrā (trešā) vārtsarga gaitas un vēl mazāk viņš saspringst par šī hokejista meistarību. Treneris un menedžeris blakus Holtam atkal gribēs redzēt kādu, kas būtu... labāks par amerikāni. Tātad – Lūsiņu droši vien pasūtīs. Diezgan labās pozīcijās ir Jānis Sprukts – vietu komandā un laukumā viņš ir attaisnojis. No šāda viedokļa, centrs var izcelt savas karjeras lielāko līgumu, ko, atceroties iepriekšējo reizi pie sarunu galda – viņš arī darīs. Tās nebūs vieglas sarunas, jo Spruktam ir laba cena un pilnīga brīvība lēmuma izvēlē.

Cibuļskis būs pieprasīts

Ja atgriežamies pie aizsargiem, tad Sējējs gribētu parakstīt jaunu kontraktu ar Reķi, taču Arvīdam tik pat aktuāls varētu būt ģimenes viedoklis šajā sakarā (sieva – vāciete). Rīgā viņš pelna vairāk, taču arī ne tik daudz, lai no laimes kristu gar zemi. Paturam prātā, ka Reķis bundeslīgā ir spēlētājs, kuru gaida jebkurā komandā. Pērn ap šo pašu laiku menedžeris ar treneri strīdējās par Laviņa vietu komandā. Pirmais gribēja, otrais – nē. Vēl vienai sezonai Rodžeram krampis noteikti pietiktu un, zinot, ka viņš ir mājas cilvēks, droši vien par to pašu naudu piekritīs. Jēkabam Rēdliham šī bija laba sezona, taču – vai ar esošo meistarības arsenālu viņš ir atbilde komandas plānam – grūti spriest. Katrā ziņā - cīņasspara ziņā, viņam ir maz līdzīgu. Pārmērīgs prasībās viņš noteikti nebūs, tātad – paliks. Interesanti būs pavērot Oskara Cibuļska lēmumu – viņu noteikti var saukt par Dinamo sezona labāko debitantu. Nav izslēgts, ka sezonu mijā talantīgais aizsargs ļaujas Kristapa Sotnieka pērnās vasaras ceļam – viņam var parādīties iespēja kādā no NHL klubu vasaras nometnēm, bet tālākais - ir apstākļu sakritība. Tāpat, Oskars noteikti ir pamanīts Eiropas līgās, kur KHL rokas ir par īsām, lai viņam neļautu šos priekšlikumus izskatīt. Rīgas Dinamo ir tiesības uz Cibuļska pakalpojumiem, taču – viņš šobrīd ir viens no vērtīgākajiem aktīviem, lai nepaliktu neievērots arī citur.

Leģionāru pienesums

Leģionāru sakarā, kas spēlēja un ir bez līgumiem – lielu variāciju nav. Hartigana aģents labprāt gribētu savu klientu Rīgā iespēlēt vēl vienai ziemai, taču viss būs atkarīgs no naudas, ko viņi paprasīs. Pretēji bažām, kanādietis vismaz pavasarī beidzot izskatījās dzīvāks par iepriekš redzēto, kas tomēr ir vērtība. Nebrīnīšos, ja Šuplers prasīs, lai Telkvistam iedod vēl vienu gadu. Te gan vārtsargam pašam ir jāspriež, jo pārlieku jau nepatīkama priekš viņa sanāca izskaņa, sākot ar tribīņu skandēto - Holts, Holts, Holts – kad zviedrs ielaida kārtējo ripu pēc Lokomotiv aizsargu metiena, un – beidzot ar viņa lomu komandā. Slikts ir tas vārtsargs, kurš negrib būt pirmais, bet Mikaels saprot, ka Rīgā šajā sakarā ir savas interpretācijas un nobīdes no vispārzināmā kursa. Tāpat nepārspīlēsim ar abu vārtsargu savstarpējo mīlestību (vai attiecībām), kas sezona gaitā teju vai tika padarīta par unikālāko parādību pēc ziemeļblāzmas vai baltajām naktīm. Vārtsargi grib spēlēt, nevis viens otram paturēt kompota glāzi... Surovijs bija pieklājīgs – gan meistarībā, gan centībā - lai ar viņu vienotos par vēl vienu darba attiecību posmu. Turklāt, Šuplers gribēs vismaz vienu slovāku, ar ko parunāties un - tas nebūtu pretrunā arī ar komandas interesēm.

Gaidot jauno nolikumu

Lai gan KHL izpildās par rubli, stāstot, kādi tik nav gaidāmie līgas plāni, pietiktu, ja viņi pieņemtu nākamās sezonas reglamentu. Kamēr šis dokuments nav spēkā, nekādas darbības spēlētāju tirgū nenotiks. Tajā pašā laikā, atgādinu dažus pieturas punktus, kas visticamāk, paliks saistoši no iepriekšējā dokumenta:
- hokejistiem līgumi beidzas 30. aprīlī;
- hokejistiem, kuru vecums nepārsniedz 28 gadus, laika posmā no 20. līdz 30. aprīlim, tiek piedāvāti tā sauktie kvalifikācijas līgumi. To darbības ilgums – vismaz divi gadi.
- hokejistiem, kuru vecums nepārsniedz 28 gadus un, kuri ir bijuši darba attiecībās ar komandu, jaunais līguma piedāvājums nav lielāks par 20 procentiem no summas, ko spēlētājs pelnīja iepriekšējā līguma gadā. Individuālās prēmijas šajā summā netiek skaitītas.
- ja kāds cits klubs vēlas savā sastāvā spēlētāju, kurš ir jaunāks par 28 gadiem un, kam līdz šim ir bijis līgums ar citu KHL klubu, jaunā kluba priekšlikums nedrīkst būt lielāks par 20 procentiem no algas, ko hokejists saņēma iepriekšējā gadā. Ja septiņu dienu laikā spēlētāja iepriekšējais klubs neizsaka atbildes priekšlikumu, tad hokejistam ir tiesības pieņemt citas komandas izteikto piedāvājumu.
- ja līdz 30. aprīlim spēlētājs (līdz 28 gadu vecumam) nesaņem no sava iepriekšējā kluba kvalifikācijas piedāvājumu, viņš kļūst par neierobežoto brīvo aģentu un ir pieejams jebkurai KHL komandai bez saistībām pret spēlētāja iepriekšējo darba vietu.
- spēlētājiem, kas ir vecāki par 35 gadiem, spēlētāju tirgū nav līguma ierobežojumi.
Domājot par sastāvu, neaizmirsīsim, ka arī ar esošajiem līgumiem viens otrs no Rīgas Dinamo var tikt raustīts spēlētāju tirgū. Tas attiecas gan uz Dārziņu un Miķeli – gan uz Troteru vai Holtu. Jo uz šīs zemes viss ir pērkams... Tāpat vēl dzirdēsim jaunumus no Marsela Hosas, kura klātbūtni AKBars sastāvā Kazaņā uzlūko ar līdzjūtību. Kā zināms – Eiropā ir bijusi tikai viena komanda, kurā jaunais Hosa ir spēlējis vijoli, turklāt – mums zināmā trenera pavadībā. Komanda - ir, treneris – arī...

Kam beidzas līgumi?

Arvīds Reķis – ģimenes lēmuma loma (sieva vāciete).
Oskars Cibuļskis – uz viņu skatās ne tikai KHL...
Sandis Ozoliņš – prasīs, ko gribēs. Nedos Rīga, dos – citi.
Rodrigo Laviņš – tik labi ir būt mājās... Paliks.
Krišjānis Rēdlihs – ja treneris paliek, viņš var nepalikt.
Jēkabs Rēdlihs – par saprātīgu naudu, saprātīga spēle.
Jānis Sprukts – cels ārā karjeras lielāko līgumu.
Ģirts Ankipāns – nav daudz variantu, lai skrietu citur.
Andris Džeriņš – nekaulēsies, jo grib spēlēt.
Roberts Bukarts – gaida spēles laiku, nevis jaunu līgumu.
Juris Štāls – Šuplera sarakstā viņa uzvārds nebūs.
Edgars Lūsiņš – sk. Štālu.