Renāte nav izdzisusi zvaigzne

Atšķirsim divas par sportu sarakstītas vēstures un sameklēsim Renātei Lācei veltītās rindas. Viena no tām izdota ar trimdas latviešu pūlēm, otra tapusi mājās, jau brīvestības slieksni pārkāpjot. Tātad...
Arnolds Šmits un Vilis Čika, "Neaizmirstami sporta brīži un zvaigznes", izdota 1966. gadā:
" Rīgas politehniskā institūta studente Renāte Lāce, cik nu viņai atliek laika iegriezties augstskolā, bija ceturtā latviete, kas piedalījās vieglatlētikā Tokijas olimpiskajās spēlēs. Vina neapšaubāmi pagaidām ir visu laiku ātrākā Latvijas sprintere, kas 1964. gada maijā veica 100 metrus starptautiski jau ļoti ievērojamā laikā — 11,4 sekundēs.
Japānā šo rezultātu viņa gan nespēja atkārtot, tomēr bija labākā padomju reprezentante, rādīja stabilu sasniegumu un stafetē savu maiņu veica ātrāk kā jebkad.
Tumšmatainā Renāte Tokijā izgāja uz starta pavisam piecas reizes. 100 m skrējienā bija 44 dalībnieces no 27 valstīm, kas sacentās sešos priekšskrējienos. Latviete skrēja pirmajā grupā un ierindojās trešajā vietā. 1. M. Vaita (ASV) 11,4 sek., 2. D. Ardena (Anglija) 11,5 sek., 3. R. Lāce (PSRS) 11,6 sek. Tālākās vietās palika austrāliete, gāniete, ungāriete un francūziete.
Ceturtdaļfināli bija četri, un Lāce pierādīja, ka viņa patiešām jau pieder pasaules klasei: 1. M. Bleka (Austrālija) 11,4 sek., 2. M. Vaita (ASV) 11,5 sek., 3. R. Lāce (PSRS) 11,6 sek., 4. G. Smita (Jamaika) 11,7 sek. (...)
4 x 100 m stafetē PSRS sieviešu četrinieks ar 21 gadus veco Renāti Lāci ierindā savā priekšskrējienā aiz Polijas un Anglijas ierindojās trešajā vietā, bet finālā mērķa līniju šķērsoja kā ceturtais. (...) "
Savukārt 1994. gadā Rīgā izdotā "Latvijas sporta vēsture" I. Foranda redakcijā Renātei Lācei atvēl kādu nieku:
"Talantīgā sprintere Renāte Lāce 1966. gadā, startējot Vissavienības arodbiedrību izlases komandā, kļuva par PSRS čempioni 4 x 100 un 4 x 200 m stafetes skrējienos. Godalgotas vietas valsts čempionātos viņa ieņēma arī 100 un 200 m skrējienos."
No izlasītā un salīdzinātā nudien šķiet, ka "praviešus" pašu mājās necik neciena...

Renātei Lācei liktenis talanta izpausmei nebija atvēlējis daudz — apmēram astoņus gadus.
Vieglatlētikas vēsturnieks Andris Staģis:
"Diemžēl ne vienmēr laimīgs ir bijis vairāku slaveno vieglatlētu dzīves gājums. Tāpēc jo traģiskāk bija un joprojām ir apzināties, ka Renātes Lāces neparastais sportiskais talants, apvienots ar pašas gribas spēku un mērķtiecību, pareizināts ar gudras treneres padomu, tā arī nepaspēja izpausties visā pilnībā. Vēl tagad viņas labākie rezultāti, savulaik arī Latvijas rekordi, bijuši pa spēkam tikai nedaudz Latvijas sprinterēm un tāllēcējām."
Svaru kausos, Renātes sava laika sasniegumus mērot, kā smags atsvars jāliek arī tālaika sacensību un treniņu apstākļi. Latvijā arī lielākajos un labākajos stadionos skrejceļi bija tikai no izdedžiem uzbērti (mūsu jaunatne pat nezina, kas tie tādi). Sporta manēža ziemas sacensībām un treniņiem vēl nebija uzcelta. Vajadzēja tiekties iekļūt PSRS izlases rindās — tur vismaz varēja tikt pie starptautiskas klases līmeņa nodrošinājuma...
Renāte Lāce šo augšupceļu veica itin ātri. Viņa iesāka 1958. gadā, 15 gadu jaunībā, "Daugavas" stadiona bērnu sporta skolā pie treneres, kādreiz Latvijas labākās barjerskrējējas, Iras Ozolas. Trenere — viena un tā pati — kā galvenā padoma devēja tā arī palika visu laiku...
Talants pieteicās jau 1959. gada vasarā, kad Vissavienības sestajā skolnieku spartakiādē, kas risinājās Maskavā, Renāte izcīnīja savu pirmo zelta medaļu — 4 x 100 metru stafetes skrējienā, kopā ar komandas biedrenēm Lilitu Gēriku (vēlāk — Zāģeri), Ainu Tombergu un Melitu Jakobu. Galvaspilsētā uzvarēja "kaut kādas tur latvietes"...
Bija iezīmētas Renātes talanta robežas: sprints, stafetes, tāllēkšana.

Viņai bija tikai 17 gadu, kad tā pārliecinoši ienāca Latvijas pieaugušo izlases komandā. Renāte, vai pušu plēsdamās, mācēja būt arī jauniešu cīņās. Spoži viņa nostartēja Baltijas un Baltkrievijas jaunatnes izlašu mačā. Piecas uzvaras! 100 metros 12,2 sek., 200 metros 25,4 sek., 80 metru barjerskrējienā 11,9 sek., tāllēkšanā 5,55 metri un piektais zelts 100 metru stafetē, kur pēdējā, izšķirīgā posmā viņai tika uzticēts uzdevums: izraut uzvaru.
1960. gadā viņa kļuva par trīskārtēju Latvijas čempioni pieaugušajiem: 100 metros, tāllēkšanā un 4 x 100 metru stafetē.
1961. gadā Renāte Lāce zīmējās tikai PSRS izlases kandidātu vidū, taču sporta draugi Latvijā tika novērtējuši viņas spējas un sasniegumus. Tajos laikos nebija prestižāka visas tautas vērtējuma, kā laikraksta "Sports" ikgadējā aptauja. Tad lūk — astoņpadsmitgadīgā vieglatlēte tika iebalsota par Latvijas visa gada labāko. Neatceros, ka par populārā konkursa uzvarētāju pirms vai pēc viņas būtu kļuvusi tikpat jauna sportiste.

20 gadu vecumā sasniegtais rezultātu līmenis: 100 m 11,7 sek., 200 m 24,2 sek. un tāllēkšanā 6,15 m ļāva cerēt ne tikai uz vietu PSRS izlasē, bet arī uz vēl jūtamāku rezultātu progresu jau olimpiskajā gadā.
Jau spoži pārstāvējusi PSRS studentu izlasi Vispasaules Universiādē Brazīlijā 1963. gada rudenī, latviete savu pieteikumu uz impērijas izlasi nostiprināja olimpiskā 1964. gada pavasarī. Izlases pārbaudes sacensībās Leselidzē Renāte pārliecinoši uzvarēja 100 metru distancē ar lielisku rezultātu — 11,4 sekundes. No pasaules rekorda šis gada piektais sasniegums atpalika vien par 0,2 sekundēm. Skaidra lieta: šī ir tā reize, kad mazas tautas pārstāve bez kavēkļiem tiek uzņemta PSRS izlasē, jo ir galvas tiesu pārāka par "lielajām māsām", kuras runā krieviski.
Par Tokijas notikumiem jau stāstījām — ar ārzemju tautiešu rakstāmmašīnu. Varam vien piebilst, ka tās pavasarī sasniegtās 11,4 sekundes oktobrī Japānā būtu atnesušas olimpisko zeltu...

Olimpisko sacensību pieredze Renātei nu jau bija iekrāta, tādēļ abas ar treneri mērķtiecīgi gatavojās 1968. gada notikumiem Meksikas galvaspilsētā. Jau sākot ar 1965. gadu visas PSRS mēroga sacensības, kā arī labāko atlētu treiņnometnes notika Mehiko situācijai atbilstošos augstkalnu apstākļos. 1966. gada septembrī Lāce piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Budapeštā — "tikai" ar vienu bronzas medaļu 4 x 100 m stafetē, toties kā ļoti lietderīgs PSRS komandas balsts. Viņa tāllēkšanas sektorā pēdējā brīdī aizstāja par dopinga lietošanu notverto Tatjanu Ščelkanovu, ierindojoties 10. vietā. Kvalifikācijas sacensībās tika sasniegts jauns Latvijas rekords — 6,21 m.

Andris Staģis:
"Visbeidzot 1966. g. rudens starti. Jau pēc pusgada bija pavisam skaudri apzināties, ka tie bija bijuši R. Lāces paši pēdējie starti. Cik gan nežēlīgs var būt liktenis!
Oktobrī Armēnijas augstkalnē Ļeņinakanā, kārtējās olimpisko komandu sacensībās, kuras vienlaicīgi bija arī PSRS meistarsacīkstes stafešu skrējienos, R. Lāce VACP komandas sastāvā pirmo, vienīgo un pēdējo reizi tika PSRS čempiones godā 4 x 100 un 4 x 200 m stafetēs.
Sekoja strauji progresējoša slimība un 1967. gada 3. martā Renātes Lāces jau vairs nebija mūsu vidū. Zemes klēpī viņu guldīja II Meža kapos. Bēru dienā pie Renātes šķirsta goda sardzē stāvēja sērojošie Latvijas un PSRS izlases vieglatlēti..."

Renātes Lāces tuvākie draugi, treneri, tuvinieki 1969. gadā iedibināja lielisku tradīciju — viņas balvu izcīņu Renātei tuvākajās vieglatlētikas disciplīnās — 60 un 200 metru skrējienos un tāllēkšanā
Tādu noturību un ilggadību – 44 gadus—nezin nevienas memoriālās sacensības Latvijā. Atliek novēlēt rīkotājiem: joprojām paturēt labā piemiņā izcilo latviešu vieglatlēti Renāti Lāci...

Renāte Lāce

Dzimusi 1943. gada 18. februārī
Mirusi 1967. gada 3. martā
Vieglatlētikā kopš 15 gadu vecuma
Latvijas pieaugušo izlasē kopš 17 gadu vecuma
PSRS izlasē kopš 20 gadu vecuma
19 reizes labojusi Latvijas rekordus sprinta disciplīnās, barjerskrējienos, stafetēs, tāllēkšanā, daudzkārtēja Latvijas čempione
Pasaules rekordiste 1963. gadā — 4 x 200 m stafetē PSRS izlases sastāvā
1963. gadā Vispasaules Universiādē izcīnījusi divas zelta (100 m individuāli un 4 x 100 m stafetē) un vienu sudraba (200 m skrējienā) medaļas
Tokijas olimpisko spēļu dalībniece
Bronzas medaļas ieguvēja 4 x 100 m stafetē Eiropas meistarsacīkstēs 1966. gadā
PSRS čempione abās sprinta stafetēs 1966. gada rudenī
Uzvarētāja un godalgoto vietu ieguvēja neskaitāmās sacensībās: Rīgas kausos, brāļu Znamensku piemiņas balvā, studentu spartakiādēs, Rīgas meistarsacīkstēs, VACP spartakiādēs, Baltijas republiku spartakiādēs, utt., u.t.jpr...