Vankūveras bezcerīgais scenārijs – Znaroks liek Vītoliņam bučot Koķi...

16. februāris: Krievija un Latvija – 8:1

Pirmos trīs vārtus krievi gūst pirmo trīs minūšu laikā (Ovečkins, Malkins, Morozovs). Znaroks uzreiz nomaina Masaļski pret Naumovu, taču no tā uz laukuma vieglāk nepaliek. Līdz spēles vidum rezultāts jau ir bezcerīgs – 0:5, turklāt krievu uzbrucēji burtiski lido garām mūsu hokejistiem. Atšķirība individuālajā meistarībā ir tika liela, ka pat NHL rūdītais Kārlis Skrastiņš, mēģinot savākt partneru pozicionālās kļūdas, no malas izskatās pēc nelaimīgākā cilvēka pasaulē. Daugaviņš, mēģinot lauzt spēles ritmu, izkaujas ar Malkinu. Gandarījuma vārtus gūstam spēlējot mazākumā, kad Krievijas izlase tik ļoti aizraujas ar kombinācijas vērpšanu, ka aizmirstas – Sprukts pārķer piespēli un ticis līdz pretinieku aizsardzības zonas zilajai līnijai, šķiļ pa vārtiem. Nabokovs laikam bija mazliet atsalis no mača gaitas, pat nepakustoties uz ripas pusi... Metienu attiecība šajā spēlē – 48 pret 8. Preses konferencē Bikovs uzsver koncentrācijas lielo nozīmi, kas likusi viņa komandai pareizi noskaņoties spēlei, tostarp mača rezultatīvākais hokejists Aleksandrs Ovečkins (viņam šajā spēlē 2 vārti un 4 piespēles) kā vienu no Krievijas izlases priekšrocībām minēja komandas līderu spēju perfekti izmantot NHL laukuma priekšrocības, ko savukārt par savas vadītās izlases vājumu nosauca Oļegs Znaroks. „Pirmā ripa spēles sākumā ir uz vārtsarga sirdsapziņas, kas iedvesmoja Krievijas izlasi, bet kopumā – pretinieks mūs paņēma ar individuālo meistarību. No savas komandas gribu atzīmēt Sotnieka labo sniegumu aizsardzībā – tādā līmenī viņš debitēja cienījami, tāpēc arī nosaucu viņu par mača labāko...” Vēlāk neformālā sarunā kolēģim Matulim, Latvijas izlases treneris pateiks, ka tik sūdīgi viņš savā hokejista mūžā nav juties, uz ko žurnālists pacēla vietējo Molson alus pudeli, ar novēlējumu, ka sliktāk jau tālāk nebūs, jo ne čehi, ne slovaki ne tuvu nav krievu līmenim un gatavībai.

19. februāris: Čehija un Latvija – 7:0

Spēli atkal sāka Masaļskis, pēc pirmajiem diviem zaudētajiem vārtiem, viņu nomaina Naumovs, bet trešo trešdaļu atkal sāk Edgars. Tobrīd rezultāts jau ir 0:6 un čehu komandai pie veiksmes tikuši seši dažādi hokejisti, starp kuriem arī Jaromīrs Jāgrs. Viņš arī pieliek punktu šai spēlei, vairākumā ar skaistu piespēli izvirzot vārtu priekšā aizsargu Kaberli. Latvijas izlases spēle sapinas viduszonā, jo izrādās pret pragmatiski splējējošo čehu komandu, mūsu uzbrucējiem nav īstu argumentu, bet aizsargi vienkārši neprata iedot pirmo piespēli. Matulis pēc spēles atļaujas pajokot Znarokam, ka nekas jau nav noticis, jo visu tāpat izšķirs astotdaļfināla viens mačs, un tādā gadījumā vajagot vēl pazaudēt slovakiem, lai pilnībā iemidzinātu pretinieku, uz ko Oļegs šoreiz sev netipiski atcērt: „Ej labāk ar savu alu, zini, kur...” Mēģinot teikt, ka par alu viņš šoreiz nav runājis, Matulis dabū no Znaroka dubulto čīzburgeru: „Paklau, tu, žurnaļuga – ja esi tik gudrs, ej pats spēlē...” Lipmans iekarsušo treneri aizved no preses konferences zem rokas, atskatoties piemiedzot vēl visiem ar aci: „Bus lab’, rīt slovaki nav varianti...” Par labāko spēlētāju Latvijas komandā atzina aizsargu Georgiju Pujacu.

20. februāris: Latvija un Slovākija – 0:3

Latvijas uzbrucēji centās, taču šoreiz fantastiski nospēlēja slovaku vārtsargs Budajs, kas savu meistarības skolu slīpē Kolorado Avalanche sastāvā. Brāļi Hosas katrs guva pa vārtiem, bet pusotru minūti pirms spēles beigām, kad Masaļskis jau bija nomainīts pret sesto laukuma spēlētāju, rupji piespēlē kļūdījās Galviņš, bet Gaborikam no Ņujorkas Rangers, šo iespēju realizēt bija tīrā formalitāte. Latvijai šoreiz par labāko spēlētāju atzina komandas kapteini Kārli Skrastiņu. Znaroks pēc spēles preses konferencē smaidīja, atvainojās Matulim par nesavaldību iepriekšējā dienā un pabeidza savu formālo atreferējumu par maču ar vārdiem: „Skalpu gribat noņemt, ja... Nedabūsiet!” Pēc tam neformālajā konferences daļā, kad Oļegu ielenca Latvijas akreditētie žurnālisti, viņš atzina, ka ir vīlies vairākos hokejistos, kam uzticējies, taču publiski nevienu uzvārdu nenosauca. „Ticiet man, viņi paši ļoti labi zina...” Znaroka sacīto no aizmugures kāri ar muti un ausīm tvēra Lipmans, ik pa brīdim viegli ar roku pieskardamies trenera elkonim. „Ko vajag?”, pret LHF prezidentu, neslēpdams savu nervozitāti, apcirtās Znaroks. „Koķe gaida, viņa ir ģērbtuvē... Saproti, valdība, minstrs, vēstule no Zatl...” Uz to Znaroks zibenīgi atcirta sulīgā krievu valodā, iestarpinot necenzēto sarunvalodu: „Ja viņa ir ģērbtuvē, lai izģērbjas... Nav ko tur stāvēt... Hari, Hari”, meklēdams ar acīm savu palīgu, Oļegs sauca pāri hallei: „Aizej uz ģērbtuvi, tur viena bab... sieviete, nobučo viņu, savādāk Kirovs mani izvaros...” Žurnālisti iespurdzās, bet Lipmans viņiem vēl divdomīgi norūca: „Kad vajag premiju, tad Kirovs laps, a ka vajag Kirovam palīdzēt, tad Lipmans cuka...”

Latvija gatavojās turnīra ceturtajai spēlei, kur izslēgšanas kārtībā viņiem pretī nokļuva Šveices izlase.

Pavisam cits variants:
Ideālais Vankūveras scenārijs - Znaroks nobučo...