Aizmirsa par... sezonas sākumu

Mediju vidē neiztikt bez selekcijas, citādi lasītājs 1832 rakstos ziņu lentē dienā apmaldīsies kā trijās priedēs, tā arī nesaprotot, kuri sporta notikumi, par atskaiti ņemot profesionalitāti, meistarību un konkurenci, ir “svarīgākie”, un kuri - tikai fonam un lokālai izklaidei. Būs kāds, kurš nepiekritīs, taču futbols tomēr ir īpašāks par citiem, un ne par velti pasaules mediju dienas kārtībā aizņem lauvas tiesu papīra.

Šķiet, uz to paļaujas arī “Triobet” Baltijas futbola līgas organizatori, jo par jaunās – 4. sezonas – startu viņi nav uzrakstījuši plašākais auditorijai pat tik, cik melns aiz naga. Jā, ir zina mājaslapā, ka jaunā sezona tuvojas, bet šādu mājaslapa, kur pats ziņo par sevi, ir tik, cik uziet. Taču informācija uz āru tā arī neaizceļo. Tāpēc rodas jautājums - kāpēc līga vispār pastāv, ja tai nav interese stadionos ievilkt skatītājus? Vai tiešām kādam pietiek vien ar to, lai ievilktu ķeksīti?

Parasti ir tā, ka noteiktu sacensību organizatori paši uzprasās, lai tikai par viņu pasākumu kaut ko uzrakstītu. Ar "Triobet" Baltijas līgu ir otrādi. Un nevajag aizmirst, ka futbolā ir gana daudz notikumu, lai visiem līdzi neizskraidītu. Taču, ja paši negrib, ar varu nespiedīs.

Šodien startē jaunā sezonā, bet medijos valda klusums. Ir, protams, žurnālisti, kas šo notikumu nav palaiduši garām, un tas ir mūsu darbs par to atgādināt un informēt. Bet ja pašiem līgas organizatoriem un klubiem (mēdz būt daži patīkami izņēmumi) par to ir dziļi vienalga, tad lai tā arī paliek. Man gan šķiet, ka triju Baltijas valstu futbola federācijas nav tik trūcīgas ar datoriem un mediju cilvēkiem, ka nevarētu resursus mobilizēt.

Biju viens no diviem žurnālistiem, kurš augusta beigās nejauši uzdūrās informācijai par preses konferenci (šķiet, man kāds pateica iepriekšējā dienā, bet precīzi neatminos), kurā izlozēja astotdaļfināla pārus. Citi neatnāca. Tāpēc,ka nezināja, nevis negribēja. Tik slinki neesam. Šajā preses konferencē no Lietuvas Futbola federācijas prezidenta Lutaura Varanaviča mutes skanēja man šokējoša atklāsme - darbs ar presi esot labā līmenī! Uzskatu, ka nestrādāju kādā kaktu izdevumā, tāpēc atļaušos izteikt viedokli un nepiekrist. Manuprāt, darbs ar presi ir stipri viduvējs, neskatoties uz to, ka mājaslapā ik pa brīdim šķirstāms bezgala biezs un krāsains elektroniskais žurnāls. Taču kāda no tā jēga, ja pēc katras spēles jāapzvana visi iespējamie cilvēki, kas varbūt ir redzējuši konkrētu spēli klātienē - tikai, lai uzzinātu pamatinformāciju. Kāda var būt runa par labu darbu ar medijiem? Iepriekšējās sezonās spēles protokoli regulāri bija jāmeklē visur citur, tikai ne turnīra mājaslapā. Par operativitāti nerunāsim.

Apliecinājums, ka komunikācija ir tālu no vēlamās, bija “Skonto” menedžera Genādija Karavajeva celšanās kājās, lai pateiktu, kas uz sirds. Viena no galvenajām atziņām - pietrūkst komunikācijas par līgu, tās norisi un virzību. Karavajevs neslēpa, ka par pāru izlozi uzzinājis vien dažas dienas pirms nozīmīgā notikuma...

Gribētos aicināt līgas organizatorus uz brīdi iejusties “parastā” cilvēka ādā un uzdot sev jautājumu – kas man ir saistošs Baltijas līgas sakarā? Varbūt tā ir iespējams atrast atbildi, kāpēc cilvēki nenāk uz stadioniem? Jau banāla kļuvusi frāze, ka gan organizatoriem, gan arī klubiem jāpieliek roka skatītāju piesaistē. Jādomā, lai būtu gan taustāma (ir kur piesēst un nopirkt sulas glāzi), gan baudāma (laipns apsargs vai biļešu pārdevējs) infrastruktūra. Kad bija treknāki laiki, tik un tā bija grūti saskatīt, ka klubi aktīvi strādātu skatītāju piesaistīšanā. Acīmredzot ne viss slēpjas tikai naudas banknotēs.

Par turnīra lietderību var diskutēt vienmēr, taču ir arī pozitīvais, ko no tā visa var izlobīt. Piemēram, spēļu prakse ar komandām, ar kurām nav jātiekas ikdienā un nav iepazītas līdz pēdējai vīlītei. Tiem, kam reti (vai nekad) bijusi iespēja uzspēlēt Eiropas klubu turnīros kausos, ir iespēja izbaudīt kaut nedaudz šo to no starptautisku spēļu ritma. Diemžēl pozitīvo dažkārt grūti saskatīt, ja apkārt ir tik daudz negatīvā. Jāstrādā, lai tā būtu mazāk, vai arī tā bodīte ir jāver ciet! Vispirms savedot kārtībā pašmāju čempionātu.