Par algām, kabatām un lēto pī ār`u

Labākajiem sportistiem tūkstotis, viņu treneriem - pusotrs tūkstotis latu mēnesī - tāds bija LOK piedāvājums brāļiem Šiciem, brāļiem Dukuriem un Jāņa Miņina četrinieka vīriem. Prieks gan izrādījās īss - algas sportistiem un treneriem patiešām nodrošinātas solītajā apmērā, taču nauda šim mērķim rasta nevis kādos LOK rezerves fondos vai, piesaistot papildu sponsorus, bet gan paņemot to no... Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) līdzekļiem, kas bija paredzēta šo pašu sportistu treniņdarba nodrošināšanai. Visi rūpīgie un sabalansētie aprēķini tobrīd tika ierakstīti skurstenī, pildot uzdevumu no augšas - jāsakasa publiski apsolītās naudas. Summa, kuras dislokāciju no sadaļas "treniņu darbam" nācās pārvietot uz sadaļu "stipendijas", diezgan prāva - gandrīz 40 000 latu. Rezultātā iepriekš plānoto vismaz 10 000 latu vietā A sastāva tāmē atstāti vien 6000-7000, B sastāvam - summas mazākas pat par 50-60%. Teju uz pusi mazāk nekā pērn un pavisam noteikti - nepietiekami kaut minimāli pilnvērtīga sagatavošanās darba nodrošināšanai.

Sportistu vidē šāds vadības gājiens bija, korekti izsakoties, nepatīkams pārsteigums - gandarījumu par sava darba novērtējumu piešķirto algu izskatā nomainījušas aktuālas problēmas kompensēt milzīgo iztrūkumu treniņdarbam nepieciešamajos resursos, kas samazināti faktiski uz pusi. No vienas kabatas otrā - tā šo LOK risinājumu dēvē marta vienošanās dalībnieki. To apliecina arī LOV budžeta cipari - šogad algām sarēķināts par 136,5 tūkstošiem vairāk nekā pērn, treniņdarbam - par 100,1 tūkstošiem mazāk. LOK devums šajā akcijā - 57 200 latu. Kopējie tēriņi solījumu realizēšanai - 220 000 gadā. Starpība tiek meklēta apcērpjot... Lūk, ko domā vīri, kas 10. marta sanākšanā neslēpa savu gandarījumu par LOK pretimnākšanu.

Zintis Ekmanis, Bobsleja federācijas viceprezidents
- Brīdī, kad viss ar pompu tika paziņots, nekāda iekšējā matemātika netika apspriesta - bija saprotams, ka nauda stipendijām nāks no papildu līdzekļiem, ko nodrošinās LOK, un uz citiem izdevumiem tas neatsauksies. Vienmēr esmu cīnījies, lai sportistu algas būtu pieklājīgākas, tobrīd martā situ pie krūts un jutos palīdzējis sasniegt labu lietu, bet tagad tā muļķīgi jūtos... Likās jau aizdomīgi. Taču tā jau pie mums gadās, ne pirmā reize.
Atis Strenga, Kamaniņu federācijas prezidents
- Nevienu brīdi nebija runa par to, ka tas tiks risināts šādi - bija runa tikai par to, ka tiks palielinātas sportistu algas, kam, protams, piekritām. Taču tas ir koks ar diviem galiem. No citas puses, vadošajiem sportistiem tagad vismaz garantēts nodrošinājums. Mums federācijā tagad jāmeklē treniņnauda. Ja būtu situācija, ka nauda treniņiem ir, bet sportists tajā pašā laikā nezina, kā nomaksāt savu telefona rēķinu - arī nenormāli... Cita lieta, ka abas šīs jomas būtu jāsabalansē - nevar skriet uzreiz otrā grāvī, kā tas nedaudz varbūt sanācis šobrīd.
Dainis Dukurs, skeletona izlases galvenais treneris
- Martā, kad visi sēdējām pie viena galda, šādu iespēju neviens nepieminēja. Protams, darbs norit, taču ir vilšanās. Ja naudu pārliek no vienas kabatas otrā, vairāk jau tās nepaliek... Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un budžeta iespējas, labi - varbūt patiešām nav iespējams. Taču atradās nauda no starptautiskā Solidaritātes fonda, kas aizgāja basketbolam. Nav runas, basketbolam arī jāgatavojas, taču - ja reiz mums bija solīts, es to saprotu tā, ka dažiem vīriem vajadzētu savu vārdu turēt. Kad ieraudzījām ciparu, kāds palicis mācību treniņa darbam, bija vispārējs sašutums. Vismaz kārtīgs vecis tā nedara. Ja viņš saka, tad savu vārdu arī tur.

Finansējums treniņu darbam/atalgojums vadošajiem ziemas atlētiem

" - alga ("uz papīra")
"" - stipendija ("uz rokas")

Plašāks materiāls par šo situāciju lasāms šīsnedēļas "Sporta Avīzē", taču tajā kas pietrūkst - LOK prezidenta Aldona Vrubļevska komentāra, kurš, sazvanīts vien nedēļas nogalē, neesot darbā un bez visiem cipariem pie rokas situāciju komentēt atturējās, taču savus apsvērumus bija gatavs paskaidrot šodien. "Pirmais, kas jāņem vērā - salīdzinājumā ar līmeni, kāds tas bija pagājušā gada sākumā, sporta budžets ir samazināts uz pusi - no 28 uz 14 miljoniem. Atņemot galvojuma naudas, reāli sportam šogad paliek tikai 9,5 miljoni - budžets ir 1998. gada līmenī. Sapņot par finansējuma palielinājumu kādam sporta veidam šādā situācijā būtu naivi. Zinot šo situāciju, pēc ziemas spēlēm kopā ar federācijām tika spriests, kur ir vājākie posmi, kas jānostiprina, lai mūsu labākie spēki nepazustu vispār," situāciju ziemā atstāsta LOK prezidents. "Visi trīs sporta veidi secināja, ka vājākais posms ir tieši atalgojuma sistēma. Ja sportists ir profesionālis, viņš var trenēties arī, skrienot gar Ventas rumbu vai lēkājot pa stadiona kāpnēm, taču, ja viņam nav naudas, lai pabarotu ģimeni vai samaksātu telefona rēķinu - tad gan ir ziepes. Tad rodas problēmas ģimenē, ar attieksmi utt. Lai šādu situāciju nepieļautu, kopīgi pieņēmām lēmumu nodrošināt vadošajiem sportistiem pienācīgu atalgojumu."

Vrubļevskis nepiekrīt sporta veidu pārstāvju pārmetumiem, ka skaļie vārdi atšķīrušies no reālajiem darbiem. "Federācijas ļoti labi apzinājās, ka sporta budžets samazinājies, un tagad šī runāšana, ka viens ir noticis un otra rēķina, un ka no LOK puses notikusi maldināšana - es to nosauktu par skabargas meklēšana citu acī, neredzot baļķi savējā. Tā izskatās pēc vēlmes varbūt izsist no valsts vēl kādus papildu līdzekļus," bumbu pretējā laukuma pusē atspēlē LOK prezidents, piebilstot - katrs uzsver to, kas viņam izdevīgāk. "Ir lietas, ko pasaka, un lietas, ko noklusē. Taču tās tāpat ir visiem redzamas. Skeletonisti stāsta, ka pārdevuši kamanas, pārdevuši slieces, taču te rodas jautājums - vai tad tās iepriekš no gaisa nokrita? Nē! Tīri cilvēciski es spēju saprast federāciju argumentus, sak - toreiz martā mēs nepadomājām, kad piekritām... Taču tas nav noticis tādēļ, ka kāds kādu mēģinājis apmānīt - vienkārši tādēļ, ka sporta budžets ir dramatiski samazināts. Šajā situācijā naivi iedomāties - ja reiz alga ir divas reizes lielāka, tad arī pārējiem izdevumiem būs vairāk."

"Jābūt saprātīgiem un jādomā loģiski. Ja sporta pedagogiem, kas skolās māca bērniem pamatus, algas samazinātas trīskārtīgi, mazliet tomēr jāspēj izvērtēt samērīgi - ko vēl var, bet kas vairs nav pieklājīgi. Cilvēciski tas viss ir saprotams, taču vēl toreiz, martā sēžot pie viena galda, gan tas pats Dainis [Dukurs], gan kamaniņu pārstāvji secināja - olimpiskais cikls noslēdzies, par izcīnītajām medaļām valsts prēmijas samaksājusi, un tagad sākam no baltas lapas nākamo četrgadi. Nevar visu mūžu turpināt sēdēt uz viena bijuša panākuma. Jādomā par nākamajiem. Ja esi gatavs ieguldīt - uz priekšu, mēs palīdzēsim, taču, ja nē - tad ir švaki. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka šobrīd nav nekāda pamata satraukumam. Gan bobslejisti, gan kamaniņnieki un skeletonisti ir vasaras posmam pilnībā nodrošināti. Rezervēti arī līdzekļi, lai visi varētu piedalīties svarīgākajās sacensībās - protams, izvērtējot tēriņu samērīgumu un atceroties, ka šī ir pēcolimpiskā sezona."

Viss saprotams, taču viens gan paliek līdz galam neskaidrs - ja reiz bija droši zināms, ka naudas ievērojami mazāk, un algu paaugstināšana patiesībā ir tikai līdzekļu pārdale un butaforija - kam vajadzēja šāda notikuma skaļu reklāmu starmešu gaismās? Ja nav naudas, tātad nav - runājam skaidru valodu. Citādi tāds lēts pī ār`s sanāk...