Bartuļa vieta – droša, bet ar atkāpēm...

Par Pelnrušķītes stāstu jau esam tikuši skaidrībā – pērn ap šādu laiku Oskars droši vien iepirka aliņus Jāņu svinēšanai un neko vairāk pie svētku galda kā par - jācīnās, jāmēģina, jākapā - no sevi nespēja dabūt ārā. Tas par hokeju – protams. Gads ir pagājis, atkal Jāņi, protama lieta – arī aliņš, galds tas pats, bet runas jau citas. „Nu, kā bija Stenlija kausa finālā?”, „Eh, žēl, ka kausu neatvedi...” un tamlīdzīgi. Sezonas laikā Oskars ir apgriezis savu karjeru ar kājām gaisā vai – pagriezis to virzienā, kur mazās lietas paliek arvien tālāk aiz muguras. Protams, ja vien pašam ir galva uz pleciem. Toreiz ziemā varbūt kāds pasmīnēja par Bārtuļa zibens atbildi Filadelfijas Flyers menedžeriem, kad tie piedāvāja parakstīt jaunu līgumu. Uz trīs gadiem, ar salīdzinoši pieticīgiem finanšu noteikumiem, taču – ar garantiju, ka šajā laikā viņam tiek dots vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā. Proti – vieta komandas pamatsastāvā. Tas, ka Filadelfija neblefoja, bija redzams sezonas turpinājumā. Teorētiski viņi varēja Oskaru mierīgi nosūtīt uz fārmklubu, lai mazliet padarbojas pa turieni, taču tas nenotika. Viņi varēja arī ietaupīt naudu, jo tobrīd vēl Bārtulim spēkā bija tā sauktais divvirziena līgums, kas paredzēja mazāku atalgojumu fārmklubā, bet lielāku – galvenajā komandā. Varēja, taču to nedarīja. Pēc visa spriežot, Flyers latvieša personā meklēja un arī atrada to, ko gribēja. Stabilu trešā aizsargu pāra spēlētāju. Lai gan Stenlija kausa izcīņā Bārtulis pie iešanas laukumā tika fragmentāri, nevar teikt, ka viņš komandā bija lieks un apgrūtinājums. Flyers treneri savas spēles sistēmas pamatā veidoja uz četru aizsargu izpildījumu, kas savā ziņā bija unikāls precedents, taču – attaisnojās. Ja šāda kārtība sit pretinieku meistarības bastionus – nav jēgas izgudrot ritenim spieķus...

Latvijas hokeja gardēžiem Oskara sēdēšana uz rezervistu soliņa Stenlija kausa izcīņā negāja pie sirds. Viena daļa kā ģimenes ārsti līdzjūtīgi izrakstīja hokejistam recepti – proti, puikiņ, tev te nav ko darīt... Citiem bija rokās jau skalpelis – jāgriež nost, tas nebūs spēlētājs... Vairums tomēr lietas saprata, lai gan skaidrs, ka dūša un pēcspēles rīta mundrums būtu lielāks, ja Oskars ietu laukumā un darītu darbu, nevis sēdētu uz soliņa. Taču likmes bija lielas un NHL neviens treneris neatļaujas sev tādu vaļību – kā paeksperimentēt ar sastāvu, kluba nākotnes vārdā, par atskaites punktu ņemot Stenlija kausa finālu. Kad runa ir par pasaules hokeja prestižāko trofeju, tad lietas parasti grozās ap vārdiem – šeit un tagad. Nevis – rīt un parīt... Tagad Bārtulis ir viens no tiem, kas kopā ar komandu piedzīvoja izcilu sezonu. Rīt viņš varētu būt starp tiem, kas kopā ar šo pašu komandu izdarīs vēl vairāk. Kas par to liecina? Filadelfijas menedžeru stratēģiskie manevri pirms lielo vārtu vēršanas. Kad 1. jūlijā sāksies tirgi, komandām būs skaidrs priekšstats par savām vajadzībām. Flyers līdzšinējās darbības apliecina – viņi saprot, ko dara un, ko vēlas izdarīt. Pamatā tur ir divas aktualitātes – pirmā vārtsarga jautājums un aizsardzības korpusa nostiprināšana. Starp citu, tieši šīs divas lietas Flyers tagad uzskata par savu klupšanas akmeni, ceļā pēc kausa. Nevar teikt, ka abās pozīcijās komanda izgāzās, taču degvielas tvertne bija par mazu... Viņi to mēģinās labot.

Aizsardzībā ar garantētiem līgumiem un mega lielu spēles laiku Flyers kreklos atrodas trīs ļoti labi aizsargi – Timonens, Pronžers un Karls. Ceturto – Raienu Perentu – komanda nule kā aizmainīja uz Nešvilu, pretī dabūjot vienu no šī brīža aktuālākajiem brīvajiem aģentiem Denu Hamhuisu. Taču, lai šo divdesmit septiņus gadus veco un visādā ziņā pieredzējušo aizsargu padarītu par vērtību, klubam pēc iespējas ātrāk jāvienojas ar viņu par jauno līgumu. Jo pēc 1.jūlija to izdarīt būs grūtāk, jo citiem līgas kraukļiem jau arī vajag... Flyers menedžeris Holmgrens sola, ka tā arī notiks. Ja pieņem, ka Hamhuisa līgums būs robežās no 4 līdz 5 miljoniem sezonā un atceras, ka Timonenam ir jāmaksā 7 miljonus, Pronžeram 6,2 miljonus un Karlam 3,5 miljonus, var uzskatīt, ka viss pārējais ap Filadelfijas aizsardzību būs tikai formalitāte ar ekonomiskā režīma pieskaņu. Ar to domāju – divi vai trīs citi, kas tiks ierakstīti pamatsastāvā jaunajā sezonā, visticamāk būs no ekonomiskā gala, ja runājam par algas lielumu. Bārtulis tāds jau ir – viņa sniegums uz ledus un 600 000 dolāru alga sezonā, kas apritē būs vēl trīs gadus, ir ļoti labs arguments pretenzijām uz Flyers spēles kreklu. Bez līguma ir viņa pārinieks Lukaš Krajičeks, kuru Filadelfija ieguva pēc tam, kad Tampabeja viņu nosūtīja uz rezerves komandu. No turienes Flyers viņu izcēla, maksājot tikai pusi no izpelņas (otru pusi maksāja Lightning). Maz ticams, ka ar viņu pagarinās līgumu. Drīzāk pats Krajičeks vēlēsies pārbaudīt savu cenu brīvajā tirgū, kur viņam noteikti iedos vairāk nekā šobrīd gribēs Flyers. Breidons Koburns ir cits Bārtuļa konkurents par vietu sastāvā. Vēlā pavasarī Holmgrens piedāvāja viņam pagarināt līgumu uz vēl diviem gadiem, taču tajā brīdī hokejista aģents nospiedu pogu – pauze. Tas Flyers menedžeri saniknoja, ko viņš neslēpa arī intervijās. Tā kā tiesības uz Koburnu joprojām pieder Filadelfijai un redzot, ka tagad nomināli ceturto aizsarga pozīciju aizņem Hamhuis, grūti iztēloties, ka komanda vēlēsies savā aizsardzības galā vēl vienu (piekto) aizsargu, kura sezonas alga būtu virs miljona. Ja pat pieņemam, ka Koburns paņem kvalifikācijas piedāvājumu, kas ir iepriekšējā alga plus desmit procentu – arī tad šis cipars ir vairāk kā pusotrs citrons. Drīzāk Koburnu var pirms 1. jūlija izdevīgi samainīt.

Flyers jau fināla laikā zināja, ka daļai no spēlētāju viņi nevarēs atļauties piedāvāt jaunus līgumus. Arī tāpēc, ka algu griesti komandas ierobežo. Pat, ja nauda un gribēšana būtu – jāskatās arī samērība un cena, par kādu spēlētājs tiek iegūts. Tāpat jārēķinās ar ilgtermiņa perspektīvu, jo ideāli, ja tavā paspārnē atrodas ne tikai meistarīgi un labi apmaksāti hokejisti, bet arī tādi, kam tirgū ir kāda vērtība. Piemēram, nav nekādu šaubu, ka pašreizējais Bārtuļa līgums ir vairāk nekā konkurētspējīgs pie jebkuru sarunu galda, taču – priekš kam Holmgrenam atteikties no tik vērtīga aktīva? Sezona pierādīja, ka jaunais trīs gadu kontrakts abām pusēm ir izdevīgs. Latvietis tiek pie spēlēšanas, bet komanda ar minimāliem izmaksām pie maksimāla rezultāta. Šajā ziņā ir lielāka varbūtība, ka blakus Oskaram nostāsies Denijs Sirvē, nevis jau minētais Koburns. Jo Sirvē no sastāva izspieda viņa savainojumi un Bārtulis. Kā arī tas, ka sezonas vidū Flyers paķēra Krajičeku. Kā sestais vai septītais aizsargs – viņš būtu gana drošs ar algu, kas nepārsniegtu līgas minimālo. Vēl divi pretendenti no Flyers rezerves kluba ir tikpat vērā ņemami – Marks Andrē Bordons un Kevins Maršals. Abi ir par pāris gadiem jaunāki nekā mūsu varonis, taču tieši Bārtuļa personā viņi redz prototipu, kā nokļūt līdz NHL. „Oskars mums ir labs piemērs. Sezonu sākām kopā AHL, bet tagad viņš jau ir nostiprinājies lielajā komandā.” Vēl viens, kas varētu būt pretendents uz vietu pamatsastāvā – 23 gadus vecais krievs Denis Bodrovs, kas vēl pērn spēlēja KHL klubā „Atlant”. Pēc nesaskaņām ar komandas treneri, krieviņš nolēma braukt pāri dīķim, lai pierādītu, ka Mitišču komandas priekšniekiem nav taisnība... Arī šāda spītība bieži vien ir labs kairinātājs, lai sasniegtu plauktus.

Tajā pašā laikā liekam aiz auss, ka NHL ir viens liels bizness. Šodien tevi mīl un godā, rīt – esi izmests vārtrūmē, vai aizsūtīts uz citu komandu. Nevienam nav garantēts darbs šajā līgā tikai tāpēc, ka viņš ir paprasījis mazu līgumu. Tāpat kā nav droši par savām vietām tie, kas dabūjuši lielus līgumus. Piemēram, šobrīd spekulācijas norit arī Filadelfijas uzbrucēju galā. Meklējot pirmo vārtsargu, komanda tirgū piedāvā uzbrucējus Džefu Kārteru (5 miljoni gadā), Saimonu Ganjē (5,25 miljoni), Skotu Hartnelu (4,2 miljoni) un Deniju Brīru (6,5 miljoni). Lai gan pēdējiem trīs līgumos ir ierakstīta tā sauktā „no trade clause”, kas tulkojumā varētu tikt skaidrota – bez hokejista piekrišanas nekādas maiņas – ja būs labs piedāvājums, būs arī runa par atkāpēm no minētā punkta. Tādos brīžos klubs izpilda piruetes, kur nav pasargāts neviens no komandas. Jā, arī mūsu Oskars... Realitāte. Līdz 1. jūlijam vēl būs NHL drafts, kur arī satiksies klubu īpašnieki. Parasti viņi šādos saietos spēlē golfu un maina hokejistus... Jautrība garantēta.

P.S. Starp citu, pēc Jāņiem Oskars ir solījis piekāpt pie mūsu galda...