Par "atkritēju" Toresenu un hokeja īpašo statusu

Kopš hokejista oficiālā paziņojuma (varbūtība, ka viņš nespēlēs pasaules čempionātā, bija diezgan liela jau uzreiz pēc Gagarina kausa izcīņas) paziņojuma vēl nav pagājusi puse dienas, sašutuma vētru Patrika Toresena paziņojums Norvēģijā nesacāla un diezin vai sacels. Un ne tāpēc, ka Norvēģijā pret hokeju visi ir vienaldzīgi. Hokejists grib veltīt laiku savai ģimenei, kuru pēdējo 22 mēnešu laikā ir redzējis tikai divus mēnešus. Norvēģijas hokeja federācija pat piedāvāja Toresenam doties uz pasaules čempionātu kopā ar ģimeni, taču viņš atteicās. Norvēģijā viņu saprata, kaut gan priecīgs par to, protams, neviens nebija un nevarēja būt. Hokejs norvēģiem laikam tomēr ne tuvu nav tas pats, kas distaču slēpošana vai biatlons. Lai tur kāds pamēģina atteikties braukt uz pasaules čempionātu... Tiesa, šāds salīdzīnājums laikam nav nemaz vietā un šāda varbūtība abos minētajos sporta veidos ir gandrīz neiespējama, jo hokejam, salīdzinājumā ar distanču slēpošanu un biatlonu, kā arī ar jebkuru citu individuālu sporta veidu, tomēr ir atšķirīga sezonas specifika un gan distanču slēpošanā, gan biatlonā pasaules čempionāts ir gada galvenais pasākums visām bez izņēmuma valstīm. Hokejā tā tomēr nav.

Izlasē atteicās spēlēt Toresens, pirms tam arī čehu vārtsargs Tomašs Vokouns, viņa zviedru amata brālis Stefans Livs, kanādiešu uzbrucējs Džeroms Iginla, viens no ASV izlases līderiem Raijens Keslers, mūsu pašu Jānis Sprukts un Rodrigo Laviņš, nevarēs ierasties arī Kārlis Skrastiņš, kaut ir sveiks un vesels, tātad - gatavs spēlēt... Droši vien vēl kāds pazīstams hokejists ir atteicies kādā izlasē spēlēt, taču ne jau tos uzskatīt tagad ir mērķis. Ja, piemēram, Keslera vai Iginlas nespēlēšana attiecīgi ASV un Kanādas izlasēs neiecirtīs to sastāvā lielu robu, tad Toresena īpatsvars un nozīme Norvēģijas izlases sastāvā ir nenovērtējama, tā ir lielāka nekā, piemēram, Jāņa Sprukta loma un noteikti nav mazāka nekā Skrastiņa loma Latvijas izlasē, taču... Norvēģiem neienāk prātā nodēvēt Patriku gandrīz vai par nodevēju. Runa laikam ir nevis par fakta uztveršanu un novērtējumu kā tādu, nevis par attieksmi pret valsts izlasi un ne par patriotisma jēdzienu, bet gan par hokeja īpašo statusu Latvijā un šīs spēles statusu Norvēģijā (par Kanādu un ASV, kur hokejs ir viens no populārākajiem sporta veidiem, bet Kanādā pat populārākais - tas ir cits stāsts; ja hokeja dzimtenē pasaules čempionāts līdzjutējiem vēl ir kaut cik svarīgs, tad ASV daudzi hokeja līdzjutēji par tādu neko nezina un arī neinteresējas). Vai tik lielu ažiotāžu kaut kad ir izraisījusi, piemēram, kāda volejbolista vai handbolista nespēlēšana Latvijas izlases sastāvā tamlīdzīgi objektīvu vai pat diezgan mīklainu iemeslu dēļ? Ne tuvu. Kur nu rokasbumba vai volejbols - arī par Anetes Jēkabsones-Žogotas nespēlēšanu Latvijas sieviešu basketbola izlasē ne tuvu nebija tāda ažiotāža, kaut gan viņas loma mūsu komandā ne par gramu nav mazāka (pat lielāka!) nekā minētā Toresena loma norvēģu hokeja izlasē. Vai kāds tā "vārījās", kad pērn vīriešu basketbola izlasē savas turpmākās profesionālās karjeras dēļ atteicās spēlēt Jānis Blūms? Arī ne.

Hokejam un Latvijas izlasei ir īpašs statuss, pasaules čempionātam hokejā Latvijā joprojām ir īpaša aura neatkarīgi no tā, cik sekmīgi KHL spēlē Rīgas "Dinamo" un cik lielu ažiotāžu un interesi šī komanda jau trīs sezonas pēc kārtas ir uzturējusi par hokeju Latvijā. Pie mums hokejs laikam patiešām ir kaut kas īpašs un tāpēc arī attiecīga ir reakcija, ka kāds pat it kā objektīvu iemeslu dēļ (arī bez it kā) atsakās tikai šoreiz nevis vispār spēlēt izlasē. Ar to nu hokejistiem ir un būs jārēķinās.