Lai kāds tituls, tas vispirms jāizcīna!

„Pasaules kausā visiem vienīgais mērķis nav – cīnīties par titulu. Kāds izlaiž kādu posmu, lai labāk sagatavotos pasaules čempionātam, kāds, piemēram, vācietis Maksimiliāns Arndts uz pēdējo posmu Sočos neaizbrauca veselības dēļ,” PK kopvērtējuma nozīmi ieskicē Māris Poikāns. „Tomēr jau sportisti pamatā gatavojas pasaules čempionātam un olimpiskajām spēlēm. No otras puses, necīnīties par labu vietu vai uzvaru PK kopvērtējumā var atļauties tikai tas, kurš kādreiz to jau ir vinnējis.” Tas sasaucas ar Jāņa Miņina vēlmi pēcolimpiskajā sezonā uzvarēt PK kopvērtējumā četrinieku konkurencē, bet Latvijas komanda izlaida pirmos PK posmus otrpus Atlantijas okeānam.

Par kombinācijas nozīmi Māris saka, ka viņa laikos „PK sacensībām vispār bija daudz mazāk prestiža kā mūsdienās. Šobrīd pēc vietas PK reitingā nosaka starta grupas. Toreiz starp septiņiem – astoņiem posmiem varēja būt kāds „tukšais”, jo kopvērtējumā tika skaitīti labākie, un sliktākais atskaitīts. Tad arī, piemēram, vācieši pirms lielajiem mačiem varēja PK posmā nepiedalīties. Tomēr arī agrāk mūsu labākie piloti izcēlās PK kopvērtējumā – Zinča (Zintis Ekmanis. – D.Ā.), Ķipurs, Sandis (Prūsis. – D.Ā.)... Tas pats Ķipurs pirms uzvaras 1988. gada olimpiādē Kalgari cītīgi nobrauca PK sacensībās un tosezon uzvarēja PK kopvērtējumā divnieku konkurencē. Tā kā teikt jau var visu ko, arī to, ka kombinācija īpaši nekotējas, bet to pašu kombināciju vispirms vajag novinnēt.”

Šogad Poikāns no Melbārža šādus sasniegumus vēl negaidīja: „Ka kaut kad tādi sasniegumi būs, gaidīju, bet ne tagad. Trīs ar pusi gadu vēl ir pārāk mazs laiks. Tomēr kaut ko nozīmē arī tas laiks, kad viņš kā stūmējs ir bobā sēdējis aizmugurē. Ar muguras smadzenēm arī kā stūmējs kaut ko var saprast. Tas summējas. Turklāt Latvijas izlasē uz Melbārdi strādā. Izlasē nav iekšējo konfliktu – tas daudz dod. Kamanās ir spēcīgi puiši, un labais starts reizēm izglābj kādas nepilnības trasē.”

Vēl tikai jāatgādina, ka kopā ar Ekmani un Ķipuru Poikāns bija viens no tiem trim braukšanas asiem, kas pēc Vankūveras olimpiādes Lielajam Osim (izlasē bez Melbārža tagad parādījies arī Mazais – Oskars Ķibermanis) sniedza pirmo instruktāžu braukšanā. Par tādu karjeras sākumu sapņo jebkurš pilots pasaulē. Pēc trim gadiem, diendienā ar Osi strādājot vēl diviem teicamiem pilotiem – bobsleja „profesoram” Sandim Prūsim un Olafam Kļaviņam, kā arī fizisko pamatu zem kājām ieliekot Jānim Ozolam, ir sasniegts labāko trijnieks PK kopvērtējumā visās nominācijās. „Tu atbrauci mājās un teici: „Tur būs.”,” joprojām Mārim Poikānam atgādina viņa sieva. Un ir arī.

UZZIŅAI: Māris Poikāns ir Latvijas pirmā iesaukuma bobsleja celmlauzis, taču nedaudz palicis olimpiskās medaļas izcīnījušo Jāņa Ķipura un Zinta Ekmaņa ēnā. Zintis ar Jāni tikuši arī pie Eiropas čempiona lauriem, kamēr Poikānam labākais sasniegums bija trešā vieta 1990. gadā. Tomēr tieši Mārim no visiem Latvijas bobslejistiem līdz šim ir bijis pa spēkam augstākais lidojums Pasaules kausa (PK) sacensībās. Pirms Melbārža tikai viņam 1989./1990. gada sezonā izdevās uzvarēt PK kopvērtējumā divnieku un četrinieku kombinācijā, kā arī tosezon būt trešajam divnieku konkurencē un otrajam – četriniekos. Turklāt divnieku konkurencē uzvarēts 1985./1986. gada sezonā.

P.s. Starp citu, uzvarētājiem PK kopvērtējumā kausus dod ne tikai divniekos un četriniekos, bet arī par kombināciju – tāpēc Melbārdis mājās brauca ar trim kausiem. Un tas vairs nav „maznozīmīgi”. Savukārt Latvijas himnu Sočos visi, sākot ar sportistiem un beidzot ar līdzjutējiem, dziedājuši četras reizes – divreiz par godu Martinam Dukuram, divreiz – Oskaram Melbārdim. Tāda, lūk, neprestižā kombinācijas vērtējuma bilance.