Ārmstronga "jā"

Septiņas reizes kļūstot par pasaulē prestižākā velobrauciena „Tour de France” uzvarētāju, amerikānis neapšaubāmi ierakstīja savu vārdu sporta vēsturē. Tomēr, šis nav viņa labākais sasniegums. Daudz iespaidīgāki ir bijuši meli, kas visus šos gadus tikuši no Ārmstronga puses tiražēti, pazemojot savus tuvākos, draugus, komandas biedrus – arī līdzjutējus. Tagad riteņbraucējs beidzot ir atzinies, ka visos gadījumos, kad Elizejas laukos piemērījis dzelteno krekliņu, viņš šī mērķa dēļ, lietojis aizliegtos medicīnas preperātus jeb dopingu. Visas septiņas reizes! Turklāt, kas zīmīgi – Ārmstrongs atzinās tikai pēc tam, kad faktiski bija piespiest pie sienas. Trīspadsmit gadus ASV Antidopinga aģentūra vāca pierādījumus, līdz beidzot tie sasniedza tādu apjomu, ka atlika vainīgajam pacelt rokas. Šajā laikā mēs dzirdējām tūkstošiem repliku par nevainību, simtiem negatīvu dopingu provju kā apliecinājumu viņa tīrībai un desmitiem tiesas prāvu, kurās Ārmstrongs nekautrējās savus apsūdzētājus saukt pie atbildības... Tagad tas viss ir mainījies. Pats antivaronis apgalvo, ka dienā, kad tika publiskoti apsūdzības materiāli, viņš esot tīrajā naudā uzreiz zaudējis apmēram 75 miljonus. Cik precīzs ir šis cilvēks, rēķinot... Tiesa, jau tagad var paredzēt, ka šie nebūs pēdējie miljoni un vēlāk arī tūkstoši, ko viņš zaudēs. Nav šaubu, ka Lensa Ārmstronga gadījums būs arī viens no lielākajiem finansu krahiem, ko jebkad piedzīvojis kāds no cilvēkiem, kurš bijis atdarināšanas vērts piemērs miljoniem visā pasaulē...

Savu publisko grēksūdzi Ārmstrongs iepakoja nevis paziņojumā, speciāli šim nolūkam sasauktā preses konferencē vai vienkārši – uz savas mājas sliekšņa, nolasot vēstuli visas pasaules riteņbraucējiem. Nē, to viņš izdarīja populārajā sarunu šovā, ko vada Opra Vinfrija... Jau nedēļu pirms bija zināms, ka šāda intervija ir notikusi, ka Ārmstrongs ir centies būt godīgs, ka viņš neko nav slēpis. Viss kā kapitālismā, kad produkts tiek iepakots ar mārketinga līdzekļiem, kad raidījuma reklāmas soļo pa priekšu, ka pati saruna tiek sadalīta vēl divās daļās – lai uzpumpētu reitingus... Opra to māk, ne jau viņai tagad ir jātaisnojas. Slikti, ka pats riteņbraucējs par savu mūža lielāko kļūdu paziņo kā realitātes izrādē, liekot vēl vairāk uzdot jautājumus par savu godīgumu un dzīves jēgas izpratni. Nav šaubu, ka kāds vai kādi viņam ieteica izmantot tieši šādu publiskās grēksūdzes formu un arī pašam sportistam neradās dīvainas sajūtas, ka tas notiek ar šādiem teatrāliem elementiem. Tāpat kā lietojot dopingu, arī tagad – tajā visā atzīstoties, Ārmstrongam bija vajadzīgi starpnieki, piespēlētāji, palīgi... Vienīgais, ko Opra no viņa neizspieda – bija asaras. To atzīst pat profesionāli režisori – asaras bija vajadzīgas, lai ir lielāks ticamības moments. Lenss bija par lepnu, lai tās spiestu, jo viņš arī šajā situācijā vēlējās nospēlēt nevis zaudētāja, bet varoņa lomu. Amerikāņu mediji pagaidām ieturēti valdās, neapjēdzot, ka patiesībā visu priekšā tagad sēž nevis varenais Ārmstrongs, kurš pārvarējis sevi, bet gan krāpnieks...

Vēlos, lai jūs atbildat ar – jā vai nē! Tā Opra sāka savu interviju... Viņa vaicāja krustu šķērsu, it kā konfrontējot Ārmstrongu ar delikātām situācijām, tomēr nebija nekas tāds, ko šis cilvēks nožēloja. Viņš teica – jā, bet piebilda – tāda bija riteņbraukšanas kultūra... Viņš atvainojās dažiem cilvēkiem, kurus bija vajājis, šantažējis par klusēšanu, tiesājis par taisnību, bet aizmirsa atvainoties tiem miljoniem, kam viņš bija paraugs – kas ticēja Lensa dzīvības un godīguma līnijai. Viņš teicās, ka jūtoties, it kā saņēmis nāves sodu, pie reizes diedelējot sešu mēnešu diskvalifikāciju, kas „citos gadījumos tiek piešķirta”. Ārmstrongs pat šajā situācijā neaptvēra, ka viņa meliem patiesībā ir nevis emocionāls, bet gan noziedzīgs raksturs, ka viņa negodīguma apmērs ievainoja un sāpināja paaudzes... Protams, diena, kurā viņu iedzina stūrī par dopinga lietošanu, nav salīdzināma ar to dienu, kad viņš 1996. gadā uzzināja par saslimšanu ar vēzi. Tā riteņbraucējs teica, liekot saprast, ka ir veicis prātam neaptveramu ceļu, lai savāktu sevi kā cilvēks, lai tiktu atpakaļ dzīvē un – arī sportā. Kas zīmīgi – lielais Lensa Ārmstronga triumfs pasaules veloceļos sākās tieši pēc atgriešanās no vēža klīnikām, kad viņš sāka rakstīt sava stāsta spilgtākās lappuses... Kad viņš katrai velosacīkšu komitejai iesniedza medikamentu sarakstu, kur bija atrādītas vielas, ko viņš šobrīd lieto... Bet, varbūt Oprai savā sarunu šovā vajadzēja uzdot vēl vienu jautājumu, kur prasījās atbilde ar – jā vai nē.
Vai, jūs, Lenss Ārmstrong, vispār esat slimojis ar vēzi?