"Organizētā haosa" triumfs KHL

Nav iespējams objektīvi salīdzināt, kurš "Salavat Julajev" virknējums bija spēcīgākais, taču tieši iegūtais Gagarina kauss laikam liecina, ka tieši šis - pašreizējais (tiesa, tā jau arī ir pagātne, jo Ufas komandas rindās noteikti būs pārmaiņas). Laikam bija nepieciešamas divas neveiksmes, lai līdzjutēji trešajā KHL sezonā varētu nosaukt Ufas komandu par "hokeja brazīliešiem", bet tās spēli pretinieki nodēvētu par "organizēto haosu".

Ufai arī iepriekšējās sezonās bija ļoti spēcīgs sastāvs, taču aizvadītajā sezonā tas kļuva vēl līdzsvarotāks jeb dziļāks. Kā jums patīk ceturtā uzbrucēju maiņa Klepišs-Svitovs-Saprikins? Patiesībā, gan pirmā, gan ceturtā maiņa Ufas komandā bija visai nosacītas. Regulārajā turnīrā pārliecinoši rezultatīvākais bija Aleksandrs Radulovs, bet Gagarina kausa izcīņā viņš nespēja gūt vārtus 12 (!) spēlēs, taču tas liktenīgi neietekmēja komandas sniegumu. Ne jau tikai ar gūtajiem vārtiem (kaut gan ar tiem vispirms) var novērtēt uzbrucēja sniegumu, varbūt var Radulovam pārmest arī "zvaigžņu slimības" piezagšanos, ko viņam pārmet daži slaveni hokeja veterāni, taču laikam tikai tādā komandā, kāds aizvadītajā sezonā bija "Salavat Julajev", uzbrukuma līdera "sausais periods" var nekļūt par liktenīgu. Treneriem Vjačeslavam Bikovam un Igoram Zaharkinam izdevās izveidot nevis vienkārši spēcīgu sastāvu (tāds tas bija arī citiem favorītiem un pašai Ufai iepriekšējos gados), bet gan izveidot to praktiski bez vājām vietām. Ja regulārā turnīra laikā Ufas komandas treneriem nereti pārmeta, ka viņu hokejisti pārgalvīgi un bezatbildīgi spēlē aizsardzībā, tad tā nebija aizsargu zemā meistarība vai visas komandas neprasme spēlēt aizsardzībā, tā drīzāk bija pārliecība par uzbrukumu, kas visu nokārtos. Kā jau "brazīliešiem" pienākas - jūs mums iemetīsiet tik, cik varēsiet, bet mēs jums - cik gribēsim... Izslēgšanas spēlēs "Salavat Julajev" - ar retiem izņēmumiem - aizsardzībā spēlēja jau pavisam citu hokeju, jo to noteica izslēgšanas spēļu specifika.

Šķiet, ka savu labāko sezonu kopš atgriešanās hokejā pēc smagās autoavārijas aizvadīja uzbrucējs Igors Grigorenko (savulaik pasaules junioru čempionāta labāko spēlētāju uzskatīja par nākamo NHL zvaigzni, bet smaga avārija gandrīz vispār lika aiziet no hokeja, tā ka viņa atgriešanās šādā līmenī ir gandrīz vai neticama), savukārt pieredzējušā Vjačeslava Kozlova paņemšana no CSKA bija ļoti savlaicīgi noderīga (ticiet vai ne, bet pirms sezonas pēc šā izcilā uzbrucēja no KHL klubiem nemaz nebija liela pieprasījuma). Grigorenko labākā sezona pēc atgriešanās un Vjačeslava Kozlova atnākšana īstajā brīdī padarīja jau tā spēcīgo sastāvu par izcili sabalansētu un tieši tāpēc Ufa arī varēja atļauties spēlēt hokeju pēc "organizēta haosa" principa. Jā, arī "Salavat Julajev" komandai ir sava spēles sistēma un koncepcija, tāda ir komandai kopumā un katram virknējumam atsevišķi, taču nav iespējams paredzēt, kurā brīdī Ufa pēkšņi sāks spēlēt ārpus šīs sistēmas ietvariem, kad laukumā sāksies organizēts haoss jeb improvizācija, ko var atļauties tikai tad, ja ir četras augsta līmeņa izpildītāju maiņas. Ufas komandas spēles izpētīšana un pretlīdzekļu atrašana tai bija visu komandu lielākās problēmas. Grūti kaut ko likt pretī improvizācijai katrā maiņā jeb "organizētajam haosam".

Kā vienu no Ufas komandas uzvaras pamatakmeņiem nevar nepieminēt zviedru vārtsargu Ēriku Ersbergu. Par ufiešu treneriem pat smējās un turklāt to darīja visai autoritatīvi cilvēki Krievijas hokejā, kad viņi uzaicināja šo 29 gadus veco (tobrīd vēl 28 gadus veco) vārtsargu savā komandā. Kas tas tāds? Jautājums bija vietā, jo Ersbergs bija aizvadījis vienu spēli Zviedrijas izlasē 2007. gada pasaules čempionātā (2:4 pret Krieviju), viņa rēķinā bija tikai 53 spēles trijās sezonās Losandželosas "Kings" vārtos NHL čempionātos, vēl bija arī 2007. gada Zviedrijas čempionāta labākā vārtsarga tituls (HV71 sastāvā, kur Ersbergs aizstāja uz NHL aizbraukušo Stefanu Līvu), taču tas viss likās par seklu "Salavat Julajev" ambīcijām un iespējām. Tad vēl trauma, kuras dēļ Ersbergs kādu laiku nespēlēja... Vārdu sakot - kārtējais kaķis maisā. Nekā tamlīdzīga. Zviedrs kļuva par vienu no labākajiem regulārā turnīra vārtsargiem, bet Gagarina kausa izcīņā viņš aizvadīja vairākas izcilas spēles, kas aizēnoja pāris ne visai sekmīgas un vienu pagalam neveiksmīgu spēli.

Lai cik simpātiska ar savu negaidīto iekļūšanu Gagarina kausa izcīņā bija Mitišču "Atlant" komanda, bet tomēr tai šoreiz nebija reālu iespēju iegūt Gagarina kausu. Finālsērija varbūt varēja izvērsties arī garāka par piecām spēlēm, mēs varam tikai minēt, kas un kā būtu noticis (vai nebūtu?), ja, piemēram, otrajā spēlē nebūtu kļūdījušies tiesneši, taču tik un tā galaiznākums tajā ir likumsakarīgs - nav argumentu, lai apšaubītu Ufas "Salavat Julajev" triumfa likumsakarību.