12h pēc spēles: Ģenerālmēģinājums

Par spēli
Tā nu ir sanācis, ka sezonas izskaņā Rīgas „Dinamo” pretim nāk tādas komandas kā Ufas „Salavat Yulajev” un Magņitogorskas „Metallurg”, kas ļauj rīdziniekiem kaujas apstākļos jau īsi pirms izslēgšanas spēlēm pārbaudīt sevi un sajust play-off elpu. Ja pirmajā spēlē pēc pauzes komandām vēl vajadzēja iešūpoties, tad spēli pret magņitku rīdzinieki no taktiskā viedokļa jau aizvadīja ļoti tuvu tai, kādu komanda varētu demonstrēt izslēgšanas spēlēs, lai gūtu panākumu pret relatīvi spēcīgāku pretinieku.

Spēles pat sākums sanāca ļoti trauksmains un viesi gāja pāri rīdziniekiem tik viegli, ka šķita – dinamieši tiks samalti. Tomēr, Mikaela Telkvista pārliecinošais sniegums un Magņitogorskas spēlētāju neprecizitātes uzbrukuma pēdējā fāzē deva rīdziniekiem tās nepieciešamās, Jāņa Sprukta pēc spēles intervijā minētās, piecas minūtes, lai komanda „pievilktu savu spēli” un lēnām, bet pārliecinoši ievirzīto to sev vēlamā gultnē. Šādās spēlēs ļoti būtiski ir pirmajiem gūt vārtus un izmantot savas iespējas, sevišķi, sodot pretinieku par pārkāpumiem. Un rīdziniekiem tas izdevās kā pēc grāmatas.

Panākuma atslēga
Rīgas „Dinamo” jau spēlē pret Ufas komandu bija nobriedusi izpildīt pirms sezonas izvirzīto pamat uzdevumu. Tajā spēlē līdz galam neizdevās, tāpēc iekavēto bija nepieciešams paveikt pret Magņitogorskas „Metallurg” un komanda devās laukumā apņēmības pilna to arī izdarīt. Pat tāds spēlētājs kā Marks Hartigans, kurš jau ilgāku laiku laukumā vairāk bija atgādinājis ēnu no tā spēlētāju, kādu viņu vēlētos redzēt gan komandas vadība, gan līdzjutēji, laukumā darbojās ar sen neredzētu azartu. Rīdzinieki ļoti vēlējās uzvarēt un visi bija gatavi maksāt nepieciešamo cenu, lai to izdarītu. Protams, talkā nāca arī tāda netverama lieta kā sportiskā veiksme, piemēram, kad pretinieks spēles laikā, sevišķi tās ievadā, nerealizēja vairākus lieliskus momentus, kad „Dinamo” guva otros vārtus, kur diezin vai kāds būtu līnijtiesnesim pārmetis, ja viņš būtu nosvilpis zonu un arī kad rīdzinieki guva trešos vārtus ar veiksmīgu rikošetu no pretinieka kājas. Tomēr, ne velti saka, ka veiksme ir jānopelna.

Lūzuma punkts
Ļoti svarīgs bija pats spēles sākums, kad rīdzinieki uzsāka krietni lēnāk par pretinieku un jau pirmajās minūtēs varēja nonākt arī vairāku ripu deficītā. Tādā gadījumā, grūti paredzēt, vai dinamiešiem atrastos spēki, lai mainītu spēles ritējumu, vismaz sezonas laikā redzētais nevieš optimismu par rīdzinieku spējām pagriezt spēli sev vēlamā virzienā, ja nav izdevies tās starts. Šoreiz sanāca izturēt, izvirzīties vadībā un noturēt vadības grožus.

Vairākums/ mazākums
Skaitliskā vairākuma realizācija ir jebkuras komandas viens no galvenajiem ieročiem. Šajā spēlē Rīgas „Dinamo” spēja divas reizes sodīt pretinieku par pārkāpumiem un lielā mērā tieši pateicoties veiksmei, izspēlējot lieko spēlētāju, arī izcīnīja šo uzvaru.

Pretiniekam bija vairākas labas iespējas, sevišķi spēles sākuma daļā, realizēt savu pārsvaru sodot rīdziniekus par pārkāpumiem. Dinamieši bija maksimāli koncentrējušies un spēja apturēt visus pretinieka centienus. Par rīdzinieku koncentrēšanos uz būtisko liecina arī tas, ka rīdzinieki neielaidās nekādās diskusijās ar tiesnešiem, arī pēc šķietami strīdīgiem lēmumiem, bet gāja laukumā un izdarīja to, kas nepieciešams.

Treneru lēmums
Kā jau tas bija prognozējams, otro spēli pēc kārtas laukumā devās Mikaels Telkvists un aizvadīja kārtējo pārliecinošo spēli. Tā ir ļoti laba ziņa, jo nozīmē, ka rīdzinieki, uzsākot play-off var paļauties uz diviem stabiliem vārtu vīriem. Pārējais atkarīgs no treneru meistarības un intuīcijas, izvēloties īsto katrai spēlei. Pārējais komandas sastāvs jau kuru spēli bija bez izmaiņām. Spēles laikā gan bija arī viena slikta ziņa, proti, Rēķis ir ieguvis traumu un nebūs palīgs arī izslēgšanas spēlēs, kas, no vienas puses, ir ļoti liels trieciens rīdzinieku iespējām uz veiksmīgu sniegumu tajās, no otras puses, kārtējā iespēja sevi pierādīt kādam no salīdzinoši jaunajiem dinamiešu aizsargiem. Līdz ar Reķa traumu, pie lielāka spēles laika kā pēdējās spēlēs ierasts, tika Cibuļskis – jo tālāk spēlē, jo pārliecinošāku sniegumu demonstrēja, kaut zaudētajos vārtos, šķiet, tieši Oskars netika līdzi pretspēlētājam.

Trīs labas lietas
1. Telkvista sniegums. Pirms pēdējām spēlēm bija neziņa par to, kā Telkvists varētu izskatīties pēc savainojuma izārstēšanas. Spēles pierādīja, ka Mikaels ir gatavs palīdzēt komandai pret jebkuru pretinieku un rīdzinieku rīcība ir divi stabili vārtsargi.

2. Komandas spēle. Rīdzinieki šajā spēlē jau darbojās līdzīgā manierē kā tas, visticamāk, būs nepieciešams izslēgšanas spēles – cieša spēle savā un vēlams arī vidus zonā, asi pretuzbrukumi un pārliecinošs sniegums nevienādos sastāvos.

3. Hartigans. Marks Hartigans jau vairākus mēnešu spēlē tik blāvi, ka jāatzīmē pat nelieli uzlabojumi un centības pazīmes viņa sniegumā. Jācer, ka Marks neapstāsies pie sasniegtā un izslēgšanas spēlēs nodemonstrēs savas kvalitātes.

2 no 2
Rīgas „Dinamo” piepildīja prognozes un ir nodrošinājuši vismaz septīto vietu Rietumu konferencē. „Torpedo” pēdējās spēlēs izsēja savu pārsvaru pār Minskas „Dinamo” un Minska, uzvarot Radulovu&Co, pirmo reizi ir nodrošinājuši savu dalību Gagarina kausa izcīņā Tabulā var redzēt komandu punktu krāšanas ātrumu jaunajā gadā.

Spēlētāju statistika spēlē pret Magņitogorskas „Metallurg”