Duelis: Vai Bagatskis ir šobrīd labākā kandidatūra izlasei?

Ēriks Strauss

Ainars Bagatskis - Latvijas izlases galvenais treneris. Kad uzzināju šo jaunumu, uzreiz nevarēju pateikt - pareiza vai nepareiza izvēle. Pamazām sagremojot šo informāciju, Bagatska dārziņā atradu kādu plusiņu vairāk nekā mīnusus. Ainaram Latvijas izlase ir kaut kas vairāk nekā skaists ieraksts CV - par to nav šaubu. Uzsitiens pa plecu ir nopelnīts kaut vai par to, ka viņš piekrita šim piedāvājumam, jo neba Ainaram ir svešs pašmāju basketbols ar tam raksturīgiem stiķiem un niķiem jeb īpatnībām. Tātad, Ainars apzinās, kādā virzienā ir pagriezis savu trenera karjeru.

Nākamais. Pārcilājot visas reālās un mazāk reālās kandidatūras, ar treneru kadriem nemaz neesam tik bagāti. Kvantitatīvi viņu mums ir atliektiem galiem, taču kvalitatīvi... Noteikti Bagatskis nav visas Latvijas treneru naba, taču, ja Ainārs nemelo, tad viņam ir tendence attīstīties, ir ambīcijas būt gudrākam, iegūt jaunas zināšanas braukājot pa dažādām klīnikām. Neesmu dzirdējis, ka vēl kāds treneris tik intensīvi mācītos no citu valstu kolēģiem, ne tikai skatoties viņu komandu spēles TV ekrānos, bet pašam apmeklējot. Arī loģiskais treneru spēku izkārtojums teica priekšā, ka Bagatskis ir kandidatūra Nr 1. Pat spēcīgāka kandidatūra par Gundaru Vētru, kurš šobrīd labāk ir iedzīvojies sieviešu basketbolā, kamēr Bagatska CV jau ir pieklājīgi ieraksti darba grāmatiņā: "Žalgiris", tagad "Enisey". Kādi ar šīm komandām bijuši rezultāti, tas šobrīd nav primārais. Darbs ar šīm komandām bija un joprojām ir ar augstu pievienotu vērtību, ko garantēja spēlēšana Eirolīgā, tagad - Krievijas čempionātā un Eiropas kausos. Atrodoties augsta līmeņa basketbola apritē, gribot negribot arī pats apvelies ar basketbola gudrībām. Līdzīgi kā "Dinamo" hokejisti - jo vairāk spēcīgu pretinieku, jo pats kļūsti varenāks.

Cits jautājums, kā Bagatskim izdosies savas zināšanas pielietot praksē, jo, pašam būt gudram vēl nenozīmē, ka citi spēs sagremot šīs gudrības. Visvairāk uztrauc, kā Bagatskis spēs savaldīt izlases "zvaigznes", kuras vienmēr bijušas gudrākas par visiem. Starp citu, šī īpašība vēl kā spēlētājam savās izpausmēs piemita arī pašam Bagatskim, taču, atšķirībā no tagadējās paaudzes, viņam nebija problēmu ar disciplīnu, un laukumā viņš bija gatavs pavadīt visas 40 minūtes un vēl vairāk. Procentuāli par labu Bagatska kandidatūrai varētu būt šādi - 65 pret 35.

Ingmārs Jurisons

Ar visu cieņu un apbrīnu par Bagatska nerimtīgajām izaugsmes un pilnveidošanās alkām, karjeras mērķtiecību un milzīgo ieguldījumu Latvijas izlases sasniegumos (vēl ar spēlētāja kedām kājās) - šobrīd sajūtas saka, ka nav īstais laiks un īstā vieta šim trenerim. Turklāt šoreiz saka gan prāts, gan intuīcija... Savas pirmās pārdomas uzrakstīju jau sestdien uzreiz pēc tam, kad Basketbola savienība Bagatski nominēja. Pēc sarunas ar pašu treneri nākamajā dienā guvu apstiprinājumu otrajam punktam - sastāvs tiks maksimāli tuvināts tam, ar ko līdz šim esam līdz ar nagiem (turklāt pie daudz veiksmīgākām izlozēm) ielīduši Eiropas finālturnīros, savukārt tajos - stabili finišējuši jau pēc pirmajām trijām dienām. Neredzu šim modelim vairs nekādas izaugsmes iespējas, bet kārtējo atspēlēšanu bez perspektīvas - negribu, pietiek.

Ja reiz Basketbola savienība bija sākusi vicināt izkapti, vajadzēja to darīt līdz galam. Ja mērķis bija izveidot pavisam jaunu izlases modeli, kas balstās uz konkrētām, skaidrām vērtībām un spēlētājiem, kas nenes uz muguras dubļos izvazātu bagāžu - aicinātu Robertu Štelmaheru, kurš simbolizē tieši šādu stāju un nekad neizies uz nekādiem kompromisiem. Nodotu izlasi uz četriem gadiem viņa rokās un aizmirstu par rezultātu vismaz uz pāris pirmajiem no tiem. 2-3 pieredzējušāki līderi Robertam atsauktos no iepriekšējā sastāva, pārējos audzinātu no esošās jaunās paaudzes - materiāls ir. Otrs variants - ja mērķis ir vākt uz šo brīdi labākos (joprojām bez diskvalificētajiem!), pieredzējuša trenera vadībā nosmelt maksimāli iespējamo rezultātu, taču joprojām ar stingru nosacījumu "beidzot disciplīna", manuprāt, labākā kandidatūra - Ainārs Zvirgzdiņš. Pieredzējis, autoritatīvs, taktiski ļoti gudrs, profesionālajās attiecībās - prasīgs un ass treneris. Zinot, ka Zvirgzdiņš jau kādu laiku domā par atgriešanos vīriešu basketbolā - pieļauju, būtu atvērts sarunām.

Protams, vēlu veiksmi Ainaram Bagatskim, jaunos pienākumus uzņemoties, un atbalstīšu, jo tā tomēr ir nacionālā valsts izlase, taču šobrīd ir sajūta, ka nav trāpīts desmitniekā. Jūtu, ka būs lietas, par kurām domas dalīsies...