Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:459, Did:0, useCase: 3

Pirmais bija sers Stenlijs Metjūzs, nekad nebija Puškāšs, Maldīni, Rauls, Bekhems, Delpjero...

Anatolijs Kreipāns
Anatolijs Kreipāns

Pirmais bija sers Stenlijs Metjūzs, nekad nebija Puškāšs, Maldīni, Rauls, Bekhems, Delpjero...
Andress Injesta un Andrea Pirlo. Vēl divi, kam nebūs lemts iegūt "Zelta bumbu"?
Foto: AFP/Scanpix

Tieši pirms 57 gadiem - 1956. gada 18. decembrī - kļuva zināms pirmais "Zelta bumbas" īpašnieks - franču žurnāla "France Football" balvu "Ballon d'Or" kā gada labākais futbolists ieguva angļu sers Stenlijs Metjūzs no "Blackpool". Viņš žurnālistu aptaujā (pirmajā piedalījās 49 žurnālisti) apsteidza argentīnieti Alfredo di Stefano no Madrides "Real" un francūzi Raimonu Kopā arī no Madrides "Real". Di Stefano un Kopā vēlāk arī iegūs "Zelta bumbu" (di Stefano pat divreiz), taču daudzi slaveni futbolisti to nav ieguvuši nekad. "Zelta bumba" ir tikai viena...

Janvārī uzzināsim 2013. gada "Zelta bumbas" īpašnieku (kopš 2010. gada "Ballon d'Or" aptauja apvienota ar aptauju par FIFA Gada labāko futbolistu), uz ko pretendē argentīnietis Lionels Mesi, portugālis Krištianu Ronaldu un francūzis Franks Riberī. Tikai Ribrī no šā trio vēl nav bijis "Zelta bumbas" ieguvējs un, ja viņš to neiegūs tagad, tad var gadīties, ka Riberī pievienosies to futbola zvaigžņu komandai, kuras katrs dalībnieks arī būtu cienīgs saņemt "Zelta bumbu", taču... Nebija lemts. Riberī ir 2013. gada UEFA labākais futbolists, bet "Zelta bumbas" viņam tomēr vēl nav...

Leģendārais ungārs Ferencs Puškāšs 1960. gadā palika otrais aiz Luisa Suaresa no FC "Barcelona", kaut daudzi uzskatīja, ka vajadzēja būt otrādi. Trīskārtējais UEFA Čempionu kausa ieguvējs Madrides "Real" rindās kopā ar vēl diviem komandas biedriem 1956. gadā neatgriezās Ungārijā pēc atbildes spēles ar Bilbao "Atletic" Briseles "Heysel" stadionā - Budapeštā "draudzīgā vizītē" jau bija iebraukuši padomju tanki (tāpēc arī spēle notika Briselē)... Kopš tā laika un uz ilgu laiku Puškāšs kļuva par "persona non grata" ne tikai Ungārijā, bet visā sociālisma valstu nometnē un tas noteikti ietekmēja balsojuma rezultātus, jo daudzu valstu žurnālisti taču nemaz nedrīkstēja par viņu balsot. Piemēram, kad 1963. gadā Vemblija stadionā notika futbola spēle starp Anglijas un pasaules izlasēm, tad padomju televīzijas slavenais komentētājs Nikolajs Ozerovs ne reizes neminēja Puškāša vārdu, saukdams viņu par "spēlētāju ar 9. numuru".

1968. gada Eiropas čempioni Itālijas izlases rindās pussargs Sandro Macola un aizsargs Džačinto Faketti arī nav bijuši "Zelta bumbas" ieguvēji, kaut bija starp sava laika slavenākajiem futbolistiem pasaulē. Macola 17 sezonas spēlēja Milānas "Inter" rindās, divreiz ieguva Čempionu kausu, bet viņa kluba biedrs Faketti aizvadīja "Inter" rindās 19 sezonas un arī divreiz bija Čempionu kausa ieguvējs, turklāt viņš trīs reizes spēlēja Pasaules kausa finālturnīros (1970. gadā kļuva par vicečempionu). Abi "France Football" aptaujā pa reizei bija otrajā vietā.

1966. gada pasaules čempiones Anglijas izlases kapteinis Roberts Mūrs pēc četriem gadiem tikai par 7 balsīm atpalika no "Nācijas bombardiera" vācieša Gerda Millera (1966. gadā uzvarēja cits angļu "zelta izlases" līderis Roberts Čarltons). Toties 1966. gadā Mūrs tika atzīts par Anglijas gada sportistu.

Daudzi viņu sauca par "Johanu otro", jo viņš atradās Johana Kruifa ēnā gan Amsterdamas "Ajax", gan Nīderlandes izlases rindās - runa ir par Johanu Nēskensu. Divkārtējais pasaules vicečempions un trīskārtējs Čempionu kausa ieguvējs četras reizes tika nominēts starp "Zelta bumbas" kandidātiem, taču ne reizes netika iebalsots kaut vai trijniekā. Pārāk liela bija Kruifa ēna...

Vēl viens pasaulslavens itāļu aizsargs Franko Barezi ir ieguvis visu kalumu medaļas Pasaules kausa finālturnīros, trīs reizes ieguva Čempionu kausu un aizvadīja 21 sezonu AC "Milan" rindās, bet... Aizsargiem patiešām nav viegli iegūt šo trofeju - visā vēsturē tikai trim aizsargiem (Francam Bekenbaueram, Matiasam Zammeram un Fābio Kannavaro) ir izdevies iegūt "Zelta bumbu". Šajā kontekstā nevar nepieminēt Paolo Maldīni, kurš ir pieckārtējs Čempionu kausa ieguvējs, Eiropas un pasaules vicečempions, vecākais spēlētājs, kas ir ieguvis Čempionu kausu un guvis vārtus finālā, kā arī lielgabalsitiena īpašnieku brazīlieti Roberto Karlosu (2002. gadā palika otrais aiz Ronaldu) - pasaules čempionu un vicečempionu, trīskārtēju Čempionu kausa ieguvēju.

Viens no 80. gadu "Dāņu dinamītu" līderiem Mikaels Laudrups (viņa pašreiz vadīto "Swansea City" daudzi sauc par "Velsas Barselonu") nepiedalījās Dānijai triumfālajā 1992. gada Eiropas čempionātā un varbūt tas neļāva viņam kļūt par "Zelta bumbas" ieguvēju. Togad pirmais bija holandietis Marko van Bastens, kura izlasi dāņi pārspēja pusfinālā...

Francūzis Tjerī Anrī ir pasaules un Eiropas čempions, divreiz viņa tika atzīts par Eiropas labāko futbolistu, četras reizes bija Premjerlīgas čempionāta labākais vārtu guvējs, viņa rēķinā ir neskaitāmas citas trofejas, bet nav "Zelta bumbas". 2003. gadā Anrī palika otrais aiz čeha Pāvela Nedveda. Un Rauls? Spēlētājs, bez kura ilgu laiku nevarēja iedomāties Madrides "Real", kurš piecas reizes bija Spānijas labākais futbolists, divas reizes labākais vārtu guvējs Čempionu līgā, trīs reizes ieguva Čempionu kausu... Tiesa, tā sakrita, ka Raulam nebija lemts piedalīties Spānijas izlases titulu iegūšanā un varbūt tieši tā pietrūka, lai saņemtu balvu, ko Rauls arī būtu pelnījis. 2001. gadā viņš palika otrais aiz Maikla Ovensa. Un "Nelidojošais holandietis" Deniss Bergkamps? Un Deivids Bekhems? Bergkamps 1993. gadā piekāpās tikai itālietim Roberto Badžo, bet Bekhems palika otrais 1999. gadā aiz brazīlieša Rivaldu.

Pasaules čempions un Eiropas vicečempions, Čempionu kausa ieguvējs, 11 no 19 aizvadītajām sezonām Turīnas "Juventus" kapteinis Alesandro Delpjero ne rezies nebija iebalsots pirmajā trijniekā... Un pašreizējais Itālijas izlases "galvenais diriģents" Andrea Pirlo?

Vārtsargs Džanluidži Bufons 9 reizes bija Itālijas labākais vārtsargs, 2006. gada Pasaules kausa finālturnīra labākais vārtsargs (Itālija toreiz uzvarēja!), viņš ir vienīgais vārtsargs, kurš tika atzīts par labāko spēlētāju UEFA klubu sezonā (2003. gadā), bet viņš nekļuva par otro vārtsargu, kurš saņēma "Zelta bumbu".Laikam jau vairs arī nekļūs, jo laiks nestāv uz vietas... Un spānietis Ikers Kasiljass, kurš 6 reizes bija UEFA gada izlasē, kurš ir divkārtējs Eiropas un vienreiz pasaules čempions un kurš piecas reizes bija FIFA gada labākais vārtsargs? Kur nu Bufons vai Kasiljass, ja pat leģendārais itālietis Dino Dzofs nekļuva par "Zelta bumbas" īpašnieku... 1968. gada Eiropas čempions pēc 14 (!) gadiem kļuva par vecāko vēsturē pasaules čempionu (40 gadus un 4 mēnešus vecais Dzofs 1982. gada Pasaules kausa finālturnīrā bija Itālijas izlases kapteinis un lieliski aizvadīja visas spēles, finālu ieskaitot) un tiek uzskatīts par trešo labāko vārtsargu futbola vēsturē aiz Ļeva Jašina un angļa Gordona Benksa. Jā, starp citu, vēl taču bija arī Benkss... Dzofs palika otrais 1973. gadā aiz Kruifa, bet 1982. gadā pirmais bija lielākais finālturnīra varonis Paolo Rossi. Vai tad varēja viņam nedot "Zelta bumbu"?! Nevarēja. Dzofam nepaveicās. Tā ka no vārtsargiem "Zelta bumbu" līdz šim ir ieguvis tikai leģendārais krievu vārtsargs Ļevs Jašins (1963. gadā).

Andress Injesta un Čavi ir nesaraujams pussargu pāris Spānijas izlasē un FC "Barcelona", ar viņiem saistīti visi lielākie Spānijas izlases un visi pēdējie "Barca" panākumi,kā arī šāds joks: ja viņi būtu viens cilvēks, tad jau būtu apsteiguši Mesi "Zelta bumbu" skaita ziņā. Iespējams, ka viņiem arī nebūs lemts iegūt "Zelta bumbu"... Čavi bija trešais 2009., 2010. un 2011. gadā, bet Injesta otrais 2010. un 2011. gadā, kā arī trešais 2012. gadā. Visas četras reizes pirmais bija Mesi.