Sveiciens Artūram Irbem valstssvētkos!

Bet NHL iekarošana divkārtējam pasaules čempionam un 1990. gada pasaules čempionāta labākajam vārtsargam sākās kā ikvienam eiropietim Amerikā - ar fārmklubu. Tad vēl informācija no Amerikas šurp neskrēja pa interneta gaņģiem, redakcijās atkal jau bija "Reuters", kas gan vairāk neko par spēļu rezultātiem no lielās līgas nedeva. Bija AP, bet vai tad nu Amerikas milzis rakstīs par mazo latvieti Irbi, kurš turklāt mokās IHL.

Līdz Rīgai NHL tad atnāca arī ar "USA Today", bet arī tur par Irbi pirmo reizi rakstīja, šķiet, Albērvilas olimpisko spēļu laikā. Vai arī Francijā kāds no kolēģiem bija ticis pie aģentūru informācijas lentas. Un Rīgā uz avīžu kioskiem parādījās "Dienas" reklāmas lapiņa, kur lieliem burtiem bija rakstīts: "Irbe neder NHL!" Plašāk par to lasiet "Dienā"! Ne nu tur bija kaut kas plašāks nekā! Kaut kāds amerikāņu žurnālists jefiņš tā bija izostījis no "Sharks" kāda cita jefiņa, bet mans kolēģis no avīzes izplatīšanas/reklāmas ceha tā gribēja piesaistīt, lai tauta lasa "Dienu". Bet man - tobrīd "Dienas" sporta nodaļas vadītajam - vēlāk tā arī neizdevās pārliecināt Irbi, ka tas nav mans pirksts. Artūrs tikai smaidīja: "Jā, jā, ticu!", bet acis smēja...

Toties es šad tad varēju lielākajam latvju nacionālistam pārjautāt, kāpēc Latvijas izlasē viņš nav nospēlējis nevienu tik spožu maču kā PSRS izlasē. Arī tad atbildē Arča smaidīja, bet šis smaids bija no sērijas - peldi vien tālāk, zaļais s...! Bet skaitļi statistikā PSRS laikos labāki ir tikai viena iemesla dēļ - Latvijas izlase un arī tās aizsardzības līnija nekad nav bijusi tik varena, kā Irbes PSRS laikos, kur pietiek nosaukt tikai divus uzvārdus - Fetisovs, Kasatonovs.

Skaidrs, ka Arčam ir bijušas daudzas spožas/un arī nespožas spēles Latvijas izlasē. Lūk, pirmais desmitnieks hronoloģiskā secība.

1. Latvija un Baltkrievija (1996.) - 4:1
1996. gada pasaules čempionāta B grupā bija trīs uzvaras pretendenti - Šveice, Latvija, Baltkrievija. Pēc Irbes ierašanās Eindhovenā palika divi - baltkrievi jau pirms spēles ar Latviju jutās kā zaudētāji. Jā, pirmās trešdaļas vidū Zankovecs pārsteidza Irbi nesagatavojušos, taču Irbe atbildīgās spēlēs vairāk par vienu reizi nekļūdās. Ignatovičs, divreiz Vītoliņš un Maticins izdarīja pārējo.

2. Latvija un Šveice (1996.) - 1:1
Arī izšķirošajā mačā, lai tiktu uz Turku un Tamperi, Artūrs vienu reizi nebija glābējs, bet mums derīgo 1:1 nokārtoja tas, kurš allaž pirms mačiem Latvijas izlases vārtiem pārmeta krustu - Znaroks.

3. Latvija un Zviedrija 1997.) - 1:1
Šo neizšķirtu Latvijā dažs labs ilgi negribēja ņemt par pilnu. Zviedriem taču neko vairs nevajadzēja... Viņi jau bija finālsešniekā! Taču līdz 58. min zaudēja Latvijai ar 0:1 (Pavlovs).

4. Latvija un Vācija (1997.) - 8:0
Pirms šīs spēles nejauši trāpījos vācu žurnālistiem domātajā preses konferencē. Otrais treneris, bet ne Kīnhakls, stāstīja, kādos tik veidos viņi nedrāzīšot komandu, kurai aizsardzības vispār nav. Vācijas izlasi trenēja Džordžs Kingstons, kuram bija teikšana "Sharks", lai Irbe tik ātri netiktu vārtos. Nu Artūrs atriebās pēc pilnas programmas!

5. Latvija un Krievija (2000.) - 3:2
Emocionāli joprojām spilgtākā Latvijas uzvara. Lai gan doktors Jānis Kvēps labprāt nolaiž visus uz zemes: "Toreiz taču krievus uzvarēja visi, kam nebija slinkums." Jānim, protams, taisnība, jo pirms mums krievus uzvarēja amerikāņi (3:0) un šveicieši (3:2), pēc mums arī baltkrievi (1:0). Pēc zaudējuma Latvijai Krievijas prese rakstīja, ka tādu "murgu Pēterburga nav piedzīvojusi kopš 1917. gada." Un, ja vēl jaunā halle atrodas Boļševiku prospektā! Arī Arčam mēle preses konferencē bija emocionāli un politiski ielocīta - viņš šo uzvaru esot gaidījis 33 gadus, kopš savas dzimšanas un veltot abiem saviem vectēviem. Šā vai tā, bet ir patīkami dzirdēt, kad vairākas minūtes pirms spēles baigām jau skan "Čaif" dziesmas vārdi: "Kakaja boļ, kakaja boļ, Argentina - Jamaika pjat noļ..."
2000. gada 5. maijā ripas Krievijas izlases vārtos iemeta Beļavskis un Semjonovs (divas).

6. Latvija un ASV (2000.) - 1:1
No šīs spēles atmiņā nav palicis nekas. Jo tā nāca uzreiz pēc 3:2 uzvaras pār Krieviju. Gols Laviņam.

7. Latvija un ASV (2001.) - 2:0
Ķelne. Un tribīnēs plakāts - "Monika Levinska nav latviete!" Bez komentāriem. Ar Irbi vārtos piesista jau otrā lielvalsts. 1996. gadā Saeimas apakškomitejā to bija solījis Artūra draugs Ulvis Katlaps - ka hokejs ir vienīgā joma, kur Latvija var sacensties ar pasaules ekonomikas lielajiem milžiem.

8. Latvija un Krievija (2003.) - 2:1
Arī pirms šīs spēles bija neticīgie, kas apšaubīja, ka mēs varam uzvarēt. Pēc spēles krievu taksists Pļuščevs, kurš netīšām bija nonācis pie Krievijas izlases stūres, preses konferencē lamājās kā jau kučieru sabiedrībā pieņemts. Spēle sūdīga un tiesnesis sūds. Un IIHF arī sūdi - ielikuši Krievijas un Latvijas spēli tiesāt vācietim. Viņi taču visi ir... Ripas Tambijevam un Romanovskim.

9. Latvija un Somija (2005.) - 0:0
Eh, iemestu Janka Sprukts pašās spēles beigās!

10. Latvija un ASV (2006.) - 3:3
Nu jau ASV izlasē bija visi monstri, bet Latvija ar Ņiživija, Tribuncova un Vasiļjeva metieniem bija priekšā 3:2 (35:44). Amerikāņi 3:3 panāca trešās trešdaļas sākumā. Irbes pēdējā lielā spēle izlasē. Un 2:9 ar Krieviju līdzsvaram par 2000. gadu.