Ļoti pretrunīgs gadījums...
Vakar tikos ar vienu no pretrunīgāk vērtētajiem Latvijas basketbolistiem. Savos nepilnajos trīsdesmit viņš gan uz, gan ap laukumu ir sadarījis visādus brīnumus. „Man ir smags raksturs...”, viņš atzīst.
Patiesībā, ilgu laiku šaubījos, vai vispār ar šo cilvēku runāt. Pārāk jau neprognozējams, lai viņam noticētu, uzticētos vai vienkārši – saprastu. Bija iekrājušies vaicājumi, bija nosēdušās pārdomas. Bet, ja nerunāsi – kā uzzināsi? Iespējams, ka viņa talantu savos grožos paņēmusi emociju māte – būtu vīrs ar maķenīt vēsāku galvu, raug – iespējams, šodien viņš spēlētu ļoti lielā līgā. Raksturs ekspansīvs, var apvainoties un tā nopietni, var pasūtīt treneri, var likt ieskrieties arī līdzjutējiem... „Patiesībā, es neizturēju pārbaudījumu ar naudu... Te man maksāja 500 latu mēnesī, bet tad uzreiz tieku pie 15 000 un – arī mēnesī... Mašīnas, meitenes, bāri... Izdauzījos kā muļķis, bet – neko jau vairs nevar mainīt. Tā bija. Būtu tēvs toreiz stingrāk paņēmis mani pie rokas... Bet es jau viņam vairs neklausīju, pašam bija liela galva. Ja man blakus nav treneris autoritāte, tad patiesībā tur nekas labs nevar sanākt. Es tādus nerespektēju. Man tāds raksturs – ja redzu, ka džeku var nokost, tad metos krāgā... Patiesībā, esmu liels azartists un man nepatīk zaudēt. Tagad esmu aizrāvies ar pokeru – gribētos uzspēlēt lielajā Lasvegasas turnīrā... Vasara bija laba, daudz biju kopā ar bērniem... Patiesībā, man tas bija ļoti vajadzīgs, jo es vēlos viņiem dot visu to labāko... Bet laika maz, tagad lecu mašīnā un braucu uz darbu... Eiropas basketbolā krīzi jūt, redz – man arī klubs četrus mēnešus nemaksāja algu, bet - beidzot esam vienojušies, izlīguši. Vienubrīd nopietni apsvēru tiesāties... Latvijas izlase? Ja man vaicā tagad, es saku...”
Vai atpazināt šo putnu? Sarunu nodosim vērtēšanai šodien pievakarē. Būs labi!
+10 [+] [-]
+5 [+] [-]
+14 [+] [-]
-2 [+] [-]
+4 [+] [-]
lai man piedod ādolfs bet es uzskatu ka viņš ir dumš un pilnīgi bez rakstura, rakstura cilvēks vilks aiz sevīm visus un komandēs parādi, nekad neapvainosies un veidos dzīvi tikai tā lai NEKAD NEKO NENOŽĒLOTU.
bet tādi cilvēki ir vairumā - tā ir norma un līz ar to pārmest nav jēgas, bet tāpat teikt ka smags raksturs ar nav jēgas, ja cilvēkam prāta spējas ir mazas tad arī "raksturs" būs smags, jo cilveks lēkās turpu šurpu un nespēs nekad neko sakarīgi izdarīt līdz galam.
-1 [+] [-]
Bet nu redzēsim, kas sakāms, varētu būt interesanti.
[+] [-]
Bet viņi protams tajā vaino federāciju, nevis paskatās uz sevi
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
Skaidrojums manuprāt ir ļoti vienkāršs. Laikā, kad viens no grēkāžiem atzina savu vainu, cits atvainojās basketbola līdzjutējiem, K.V. sāka vainot visus pēc kārtas, bet pats uzmetās par apbižoto balto jēriņu. Savos 28 gados Kristaps izskatījās pēc nenobrieduša, izlutināta puišeļa, kurš nemāk atbildēt par saviem darbiem/nedarbiem. Loģiski, ka cieņā tādi cilvēki nekad nav bijuši un nebūs.
Redzēs, kas tajā intervijā būs - varbūt cilvēks radikāli izmainījies. Būs beidzot uzņēmies atbildību par visiem tiem savārītajiem sūdiem?
+1 [+] [-]
[+] [-]
Esmu pieredzējis vairākus gadījumus, kad dzīve piespiež cilvēku krasi mainīties. Vai Valterēna gadījumā tas notiks? Laiks rādīs.
+1 [+] [-]