Nedēļa sporta vēsturē. Bubka un jauna ēra kārtslēkšanā
1985. gada 13. jūlijā Žana Buēna vārdā nosauktajā stadionā Parīzes priekšpilsētā Sergejs Bubka kļuva par pirmo kārtslēcēju pasaulē, kurš pārvarējis sešu metru atzīmi. Deviņu turpmāko gadu laikā Bubka vēl 12 reizes labos pasaules rekordu, līdz sasniegs 6,14 m rezultātu, kas joprojām nav pārspēts.
Ko nozīmēja pārvarēt sešu metru augstumu kārtslēkšanā? Jādomā, ka to var salīdzināt ar desmit sekunžu barjeras pārsniegšanu 100 m skrējienā vai, iespējams, Boba Bīmona lēcienu tālumā XXI gadsimtā. Bīmons savulaik turpināt iesākto nespēja, savukārt Bubka pēc 1985. gada sasnieguma pārvarēja aizvien jaunas virsotnes, un šobrīd tieši viņa 1994. gadā uzrādītais rezultāts 6,14 m joprojām (nu jau 16 gadus!) ir pasaules rekords, tāpat kā 1993. gadā zālē sasniegtie 6,15 m.
Lai saprastu, ko nozīmē šie cipari, jāpasaka, ka līdz šim no sekotājiem vistuvāk Bubkas rezultātam stadionos ticis Maksims Tarasovs un Dmitrijs Markovs, kuri pārvarējuši nieka 6,05 m, bet zālē austrālietis Stīvens Hūkers spējis 6,06 m. Gandrīz desmit centimetru viņus šķir no Bubkas rezultātiem!
1985. gads bija Bubkas gads. "Biju lieliskā sportiskajā formā, taču šīs sacensības neietilpa mūsu plānos," vēlāk stāstīja Bubka. Viņš iegriezies šajā stadionā tikai pa ceļam uz "Grand prix" sacensībām Nicā. Piezvanījis savam trenerim Vitālijam Petrovam, pajautājot, vai ir vērts šeit startēt. Treneris ieteica izlemt pašam.
Nu lūk, Bastīlijas ieņemšanas dienas svinībām pakārtotās sacīkstes pārvērtās par Bubkas šovu. Lai gan sācis viņš (sev netradicionāli augstu) ar 5,70 m, kad sapratis, ka konkurenti augstāk netiks. Kad šis augstums (pēc paša atzinuma - "netīri" veikts) palicis aiz muguras un uzvara nodrošināta, Bubka prātojis, ka nākamais augstums varētu būt pasaules rekorda vērtē - 5,96 m (pietiktu arī ar 5,95 m).
"Lai gan 5,96 m pirms tam trīs reizes neveiksmīgi biju mēģinājis iekarot," vēlāk atzīs nākamais IOC loceklis. "Šis augstums bija kā apburts, tāpēc nolēmu likteni vairāk neizaicināt. Vilku mugurā treniņkostīmu, un te pēkšņi iekšā notiek kaut kāds īssavienojums: apstājies, kam tev 5,96 m? Kāpēc neatvēzēties sešiem metriem? Spēka un vēlēšanās ir kā jūra. Izmanto savu iespēju! Piegāju pie tiesnešiem un ar pirkstiem parādīju, ko vēlos."
Pirmais mēģinājums esot bijis šaušalīgs, gluži kā ikdienas treniņā, otrs - jau labāks, lai gan lidojuma trajektorija izrādījās nepareiza, jo ar vēderu nācās nogāzt latiņu. Pārvēliena augstums gan liecinājis, ka ar spēku viss ir kārtībā.
Visbeidzot, trešais mēģinājums, un latiņa paliek neskarta. Pats Bubka gan atzīst, ka arī šis lēciens nav bijis ideāls (tātad - cik daudz rezervju!). "Tobrīd kā reize bija kāda skrējiena fināls, un stadionā skaļi reaģēja uz notiekošo, un šī trokšņa pavadījumā sāku ieskrējienu. Kā saka, uzvarētājus netiesā. Turklāt seši metri ir seši metri. Un tomēr varu teikt, ka pats lēciens, kas aizsāka jaunu ēru mūsu disciplīnā, man nelikās ievērojams. Ikdienišķs tas bija. Bet no tehniskā izpildījuma viedokļa - pat īsti neizdevies. Ticiet, daudzi citi rekordi to sasniegšanas brīdī man lika justies stipri vien priecīgākam nekā 1985. gada 13. jūlijā pulksten 18.44 pēc Parīzes laika. Visdrīzāk tobrīd pats nesapratu, ko esmu paveicis".
Bubkas rekordi nav pārspēti nu jau vairāk nekā desmitgadi. Ko pats lielmeistars domā par iemesliem? "Uzskatu, ka pašreizējie kārtslēcēji ir pārāk bikli lielos augstumos. Tam, kas notiek šobrīd, ir divi iemesli. Pirmais - pietrūkst lokomotīves, kas vilktu aiz sevis visus vagonus. Man savulaik tas izdevās. Un otrs iemesls - nenopietnā attieksme pret lēciena tehnisko izpildījumu. Visas rezerves, kas attiecas uz ieskrējiena ātrumu un pašas kārts iespējām, ir izsmeltas. Kas atliek? Tieši tehniskais izpildījums."
Citi zīmīgi notikumi šajā nedēļā
12. jūlijs
1998 Francija pirmo reizi kļūst par pasaules čempionvienību futbolā. Finālmačā "Stade de France" arēnā 80 000 skatītāju klātbūtnē francūži ar 3:0 pieveic Brazīliju. Zinedins Zidāns gūst divus vārtus. Horvāts Davors Šukers ar sešiem precīziem sitieniem ir labākais turnīra vārtu guvējs.
1996 Maikls Džordans paraksta līgumu ar Čikāgas "Bulls" par 25 miljoniem USD sezonā.
1928 Pirmo reizi tenisa spēli rāda TV.
13. jūlijs
2004 Tokijas lidostā tiek arestēts bijušais pasaules čempions šahā Bobijs Fišers, kurš FBI meklēšanā bija kopš 1992. gada un mēģināja aizlidot uz Filipīnām.
1985 Artūrs Ešs kļūst par pirmo tumšādaino tenisistu, ko iekļauj Starptautiskajā Tenisa slavas zālē.
1973 Britu skrējējs Deivids Bredfords labo pasaules rekordu 10 000 m distancē, Londonā to veicot 27:31.
1967 Britu riteņbraucējs Tomijs Simpsons mirst no pārkaršanas "Tour de France" velobrauciena 13. posmā, veicot uzbraucienu Ventū kalna galā. Viņa pēdējie vārdi bija: Uzsēdiniet mani atpakaļ uz divriteņa". Sekcijā tika konstatēts, ka Simpsons lietojis amfetamīnu un alkoholu.
1930 Urugvajā sākas pirmā Pasaules kausa izcīņa futbolā. Ievadmačā Francija ar 4:1 pieveic Meksiku. Lisjēns Lorēns gūst pirmos vārtus Pasaules kausa vēsturē.
14. jūlijs
2001 IOC 2008. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanas tiesības uztic Pekinai.
1998 Marokānis Hikams el Gerūžs Romā uzstāda jaunu pasaules rekordu 1500 m skrējienā, distanci veicot 3:26,00.
1964 Žaks Anketils piekto reizi uzvar "Tour de France" velobraucienā.
1952 Helsinkos atklāj 15. vasaras olimpiskās spēles, kurās piedalās 4407 sportisti un 518 sportistes no 69 valstīm. Pirmo reizi pēckara periodā olimpiādē startē Vācija un PSRS.
1943 Kaujā pie Sanpjetro (Itālija) iet bojā Džesija Ovensa oponents 1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs tāllēkšanas sektorā Lucs Longs, ko par zaudējumu aizsūtīja uz frontes priekšējām līnijām. Pēc daudziem gadiem Ovenss atzinās, ka saņēmis palīdzību no Longa, kurš, redzēdams, ka Ovensam pēc diviem pirmajiem lēcieniem draud diskvalifikācija, nolicis savu dvieli iepretī paša sasniegtajai līnijai.
15. jūlijs
1970 Dānija kļūst par pirmo pasaules čempionvienību sieviešu futbolā. Finālā dānietes ar 2:0 pieveic Itāliju.
1949 Čehu tenisa zvaigznes Jaroslavs Drobnijs un Vladimirs Černiks meklē politisko patvērumu ASV.
1900 Parīzes olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībās amerikāņu sportisti todien atsakās piedalīties reliģisku apsvērumu dēļ, jo tā ir svētdiena.
16. jūlijs
2001 Par jauno IOC prezidentu ievēl 59 gadus veco beļģi Žaku Rogi, kurš stājas Huana Antonio Samaranča vietā. Roge IOC 107 gadu ilgajā vēsturē kļūst par organizācijas astoto prezidentu.
2000 No amata atkāpjas "Manchester United" futbola kluba izpilddirektors Martins Edvardss, kurš mančestriešus padarīja par bagātāko futbola vienību pasaulē. Viņa vietu ieņem Pīters Kenjons.
1989 Brazīlijas izlase izcīna Amerikas kausu futbolā, finālā ar 1:0 pieveicot Urugvaju. Brazīlijai šis ir pirmais tituls kopš 1970. gadā iegūtā Pasaules kausa.
1988 Veins Greckis Edmontonā salaulājas ar Dženetu Džonsu.
1988 Sacensībās Indianapolisā Florensa Grifita Džoinere uzstāda pasaules rekordu 100 m skrējienā, finišējot pēc 10,49 s. Tajā pašā dienā viņas māsa Džekija Džoinere Kīrsija sasniedz pasaules rekordu septiņcīņā - 7215 punkti.
1961 Rumāniete Jolanda Balaša sacensībās Sofijā uzstāda pasaules rekordu augstlēkšanā, pārvarot 1,91 m augstumā novietoto latiņu. Balaša piecos gados spēja rekorda latiņu pacelt par 15 cm. Viņas jaunais sasniegums noturēsies 10 gadus. Laika posmā no 1956. līdz 1967. gadam Balaša pamanījās izcīnīt 150 uzvaras pēc kārtas (!) Edvīnam Mozesam tādas bija tikai 122.
1961 Amerikānis Ralfs Bostons Maskavā uzstāda pasaules rekordu tāllēkšanā - 8,28 m.
1951 "Tour de France" velobraucienā uzvar pirmais holandietis - Vims van Ests.
1950 IV Pasaules kausa izcīņas finālspēlē futbolā Riodežaneiro Urugvaja ar 2:1 pieveic Brazīliju. Spēli "Maracana" arēnā vēro 199 854 līdzjutēji, kas ir augstākais rādītājs sporta vēsturē.
17. jūlijs
2005 Ar piecu sitienu pārsvaru uzvarot Britu atklātajā čempionātā golfā, Taigers Vudss izcīna 10. "Major" turnīru titulu. Vudss kļūst par otro golferi pēc Džeka Niklausa, kurš vismaz divreiz uzvarējis visos "Major" turnīros.
1995 84 gadu vecumā Buenosairesā mirst leģendārais F1 pilots Huans Manuels Fanhio. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados viņš izcīnīja 24 uzvaras 51 "Grand prix" un kļuva par pieckārtēju pasaules čempionu. 1957. gadā Fanhio 46 gadu un 41 dienas vecumā kļuva par vecāko F1 pilotu, kam ticis tituls.
1994 Brazīlija ceturto reizi kļūst par pasaules čempioni futbolā. Finālā brazīlieši pēcspēles 11 m sitienu sērijā ar 3:2 pieveic Itāliju. Šo uzvaru Brazīlija velta savam tautietim, pirms dažiem mēnešiem bojā gājušajam F1 pilotam Airtonam Sennam.
1993 Grems Obrī labo pasaules rekordu riteņbraukšanā, stundā veicot 51,596 km.
1979 Sebastjans Ko par 0,4 sekundēm labo Džona Vokera pasaules rekordu jūdzes skrējienā. Ko distanci veic 3:48,95.
1976 Monreālā atklāj XXI vasaras olimpiskās spēles.
1912 Stokholmā 17 valstu pārstāvji nodibina Starptautisko Vieglatlētikas federāciju (IAAF).
18. jūlijs
1996 51 gada vecumā no nieru mazspējas mirst slavenais riteņbraucējs Hosē Manuels Fuente. Viņš bija viens no pasaulē labākajiem sava sporta veida pārstāvjiem līdzās Luisam Osanai un Edijam Merksam pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Fuente bija kalnu posmu speciālists un tika pie tādas pašas iesaukas kā viņa tēvs un vectēvs, proti, - "El Tarangu", kas nozīmē "cilvēks, kurš izceļas ar savu spēku un raksturu".
1976 Nadja Komaneči kļūst par pirmo vingrotāju olimpisko spēļu vēsturē, kura saņēmusi 10 punktu atzīmi par savu priekšnesumu.
1971 Pele aizvada pēdējo spēli Brazīlijas futbola izlasē (pret Dienvidslāviju).
1971 Edijs Merkss trešo reizi uzvar " Tour de France" velobraucienā.
1969 Pēc savstarpējās futbola spēles par tiesībām doties uz Pasaules kausa izcīņu Meksikā sākas karš starp Hondurasu un Salvadoru. Spēle notika "Azteca" stadionā Mehiko. Salvadora uzvarēja papaildlaikā ar 3:2, un tajā pašā laikā salvadoriešu karaspēks pārgāja Hondurasas robežu. Karadarbība tika apturēta pēc dažām dienām, taču tajā bojā gāja vairāk nekā 1000 cilvēku.
[+] [-]
Plaģiātisms
[+] [-]