Vārti? Uzbrucējam tas nav galvenais...

1.Artjoms Rudņevs (25 gadi)
"Hamburger SV", Vācijas bundeslīga
Tas, ka Artjoms netika pie teikšanas spēlē pret bosniešiem, nenozīmē, ka viņš ir sliktāks uzbrucējs nekā tie trīs, kuri spēlēja. Raugi, Edgars Gauračs, Māris Verpakovskis un Valērijs Šabala. Toreiz pēc spēles aprunājos ar valstsvienības galveno treneri Aleksandru Starkovu, un viņš paskaidroja, ka Rudņevu atstājis malā, jo futbolists trīs nedēļas pēc sezonas beigām Vācijas čempionātā nav bijis pietiekami labā formā. Skaidrs, ka tik ilgu laiku, esot bez prakses labā līmenī, nav viegli saglabāt optimālu gatavību. Uzspēlēt pret Vācijas zemāko līgu komandām nav tas pats, kas kaut vai sisties Krievijas 1. līgā, kā to darīja Gauračs. Turklāt Rudņevam, kurš ir soda laukuma spēlētājs, tādās spēlēs kā pret Bosniju parādīt savu labāko spēli ir grūti. Taču par spīti tam, ka šīs spēles sakarā Rudņevs izrādījās vājāks par citiem Latvijas uzbrucējiem, tas nemaina pārliecību, ka tieši Artjoms šobrīd ir labākais Latvijas uzbrucējs. Viņš tomēr spēlē vienā no labākajām līgām pasaulē, un nebūt tai vājākajā bundeslīgas komandā. Turklāt debijas sezonā bundeslīgā spēja gūt 12 vārtus! Artjoms ir lielisks soda laukumā, un šās sezonas laikā redzams arī viņa progress bumbas pārvaldīšanas tehnikā. Viņš šobrīd ir labākais!

2.Edgars Gauračs (25)
Maskavas "Torpedo", Krievijas 1. līga
Ja runājam par līmeni, Gauračs, protams, spēlē vismaz divus stāvus zemāk par Rudņevu, taču, kā redzams, Latvijas valstsvienībā viņš ir ļoti noderīgs. Neesot izteikts soda laukuma spēlētājs, viņš spēj dot lielāku labumu, jo pats sev prot izveidot izdevības, kad saņēmis bumbu vēl patālu no pretinieku soda laukuma. Šī sezona Gauračam nebija tā rezultatīvākā, līdz ar to par veiksmīgu to nenosauksi. Taču, lai arī Krievijas 1. līga nav nekāda elites, arī tur ne visiem ir pa spēkam izdzīvot. Edgaram tas pagaidām ir izdevies, jo kopumā tur spēlē regulāri. Edgars laukumā izceļas ar savu es, mēdz nesmādēt pa kādam trikam driblā ar bumbu, ko noteikti novērtē arī skatītāji. Iespējams, ja tiktu komandā ar labākiem piespēlētājiem, parādītos pavisam citā gaismā. Taču, lai tas notiktu, ir jākļūst rezultatīvākam.

3.Māris Verpakovskis (33)
"Ergotelis", Grieķijas 2. līga
Kad ātrums iet mazumā, vairāk izpaužas citas labas īpašības, ko sniedz pieredze - prasme pieturēt bumbu, laba piespēle. Māris joprojām spēlē solīdā līmenī un nākamajā sezonā spēlēs vēl solīdākā. Gaidām viņu atpakaļ Grieķijas superlīgā! Meistarība Verpakovskim vēl ir azotē. Žēl, ka lielākajai daļai no jums secen iet valstsvienības treniņi, jo tad jūs būtu redzējušie to meistarstiķi, ko es. Vēl pirms spēles ar bosniešiem valstsvienībai bija savstarpējā treniņspēle "Skonto" stadionā. Vienā no izgājieniem Verpakovskis tik eleganti ripojošu, nevis lēkājošu bumbu pārmeta pāri vārtsargam Pāvelam Doroševam, ka tas šķita kā elites līgā redzēts vārtu guvums. Jā, tas bija tikai treniņš, taču nav jau noslēpums, ka tiem, kam nav iekšā, šādus šedevrus nespēj pat treniņos.

4.Deniss Rakels (20)
GKS "Katowice", Polijas 1. līga
Pēc ilgāka pārtraukuma šosezon beidzot noķēra vārtu gūšanas garšu, izsaucot pietiekami lielu Polijas ekstraklases klubu interesi. Rakela meistarība ļauj ne tikai pašam būt diezgan rezultatīvam, bet ar lieliskām piespēlēm arī apgādāt partnerus. Neviens vien komandas biedrs šādi Polijas 1. līgā guva vārtus. Simpatizē arī viņa centība epizodēs nostrādāt līdz galam. Pat tad, kad šķiet - bumba neizbēgami ir zaudēta, dažkārt izdodas to atgūt un dot komandai būtisku labumu. Piemēram, nopelnīt "pendeli". Polijas 1. līgā iekrājis vērtīgu pieredzi un ieguvis briedumu. Laiks nākamajam pakāpienam!

5.Valērijs Šabala (18)
Rīgas "Skonto"
Šobrīd nešaubāmi "karstākais" uzbrucējs. Veiksmīgi spēlē klubā, labi sevi pieteicis Latvijas valstsvienībā un ir nozīmīgs palīgs U-21 izlasē. Prasmīgs divcīņās par bumbu otrajā stāvā, labi prot ieņemt pozīciju cīņā par to. Ir labs sitiens ar galvu. Valērijs ir komandas spēlētājs. Lai arī Šabalam ir tikai 18 gadu, jau šobrīd ir viens no spilgtākajiem uzbrucējiem Latvijas čempionātā. Jāstrādā gan vēl ir daudz - jāslīpē tehnika, arī izgājieni viens pret vienu ar vārtsargu.

6.Gatis Kalniņš (31)
FS "Metta/Latvijas Universitāte"
Ceru, ka neviens nenokrita no krēsla, ieraugot šī uzbrucēja uzvārdu labāko sešiniekā, jo visi taču labi zina, ka viņš šosezon virslīgā vēl nav guvis nevienus vārtus. Taču neba tamdēļ Kalniņam atradusies vieta manā topā. Viņš to izpelnījies ar lielisko sniegumu komandas labā. Bez Gata prasmes "aizķerties" bumbā, atspēlēt, piespēlēt, pieturēt bumbu, baidos, ka "studentiem" šobrīd tabulā varētu nebūt to pašu divu punktu un četru gūto vārtu. FS "Metta/Latvijas Universitāte" šobrīd ir vājākā komanda virslīgā, tāpēc pieprasīt no Kalniņa rezultativitāti ir diezgan panaivi. Viņš laukumā ir vairāk tādēļ, lai saturētu kopā komandu, lai palīdzētu gūt vārtus citiem, un arī - lai palīdzētu sekmīgāk aizsargāties. Īpaši pēc stūra sitieniem, kad bumba lido otrajā stāvā. To, ka ne jau vārtu gūšana ir galvenais iemesls, kāpēc treneris Andris Riherts uzbrucēju Kalniņu laiž laukumā, apliecina valmierieša nospēlētās minūtes - līdz šim visos desmit virslīgas mačos viņš spēlējis no zvana līdz zvanam, izņemot spēli, kurā tika noraidīts 59. minūtē. Tas, ka rangā šoreiz jāliek futbolists, kurš nav rezultatīvs, ir arī sveiciens visiem pārējiem, kuri sevi sauc par uzbrucējiem...

P.S. Raksta virsraksts, protams, attiecas uz ranga sestās vietas īpašnieku Kalniņu, jo viņš ir spilgts piemērs, ka pat nerezultatīvs uzbrucējs var būt ļoti noderīgs laukumā. Gatis tāds noteikti ir. Taču visādi citādi ne mirkli nešaubos, ka uzbrucēja labākā mēraukla ir viņa gūto vārtu skaits, un tikai tad - viss pārējais!