Kirovs atgādina par... number one

Šonedēļ uzzinājām, ka LHF ar Kirova Lipmana iniciatīvu ir nolēmusi izcīnīt tiesības, rīkot 2017. gada pasaules čempionātu. Viņš pareizi dara, jo 2006. gada pasākums ar Lipmana gādību un fanātismu izdevās, vēl vairāk – tie, kas apstāvēja šo procesu, zaudētājos nepalika. Ne morālajos, ne finansiālajos. Nu, varbūt tikai valsts un Rīgas pašvaldība, kas visām kaislībām pa vidu gan palielus zemes pleķus paspēlēja (Skanstes ielas rajons), gan noteiktos gadījumos pārmaksāja vai palika pie nenosakāmas formas silēm (tablo, ledus uzliešana Skonto utml.). Ja izliekamies to neredzam – tad viss ir kārtībā. Tomēr kopumā no visām pozīcijām raugoties, Latvija ar Lipmana muti solīja un izdarīja. Vēl vairāk – tā prata sarīkot pasaules čempionātu augstā līmenī, par ko nevienam nebija jāsarkst. Ja vēl ņem vērā, ka no visas šīs ambrāžas ieguva arī mazā un vidējā uzņēmējdarbība un baltā un pelēkā ekonomika – visu cieņu, šo var un vajadzētu atkārtot.

Valsts garantijas nepieciešamas, lai starptautiskajā federācijā uz mums skatītos nopietni. Tas nozīmē – uzrakstīt vēstuli premjera vārdā un apsolīt apmēram 800 000 latu lielu ķīlas naudu. Kad Lipmans pirms diviem gadiem spieda cauri valdības gaiteņiem savu ieceri par 2014. gada čempionātu, premjers bija tas pats (Dombrovskis), taču atsaucība – cita. Nezinu, cik lielā mērā tur gaisu vēl maisīja Tautas partijas kardināli, taču Kirovam tā pa īstam no valsts puses skaidru nostāju hokeja čempionāta rīkošanas sakarā neizdevās izspiest. Sapratis, ka arī konkurence starptautiskajā arēnā par šiem godiem ir nopietna, Kirovs atmeta ar roku un nolēma sagaidīt labākus laikus. Tagad viņš no tā paša Dombrovska ir dabūjis pavisam cita mēroga izpratni, kas saka priekšā – Lipmans ir pratis atrast valdības koridoros gan pareizās pogas, gan izraustījis īstos kloķus. Uz šī fona Rīgas Dinamo akcionāru kopa, kas sevi iezīmēja uz publiskās skatuves ar Saeimas vēlēšanas zaudējušiem spēkiem, izskatās pagalam noplukuši. Izvaidējušies par valsts atbalstu Dinamo projektam, viņi, protams, to nesaņems, jo pašreizējā koalīcija pret Savicka iniciatīvām izturas, maigi izsakoties, rezervēti. Lipmans šajā ziņā tik rausta plecus – sak, nezinu, ko jūs tur nevarat, bet mani Dombrovskis un viņa komanda atbalsta.

Lai čempionāts notiktu, vajadzīga Rīgā vēl viena ledus halle, ar vismaz piecu tūkstošu skatītāju ietilpību. Arī šajā sakarā Kirovs ir radošs un ar vērienu – sak, vieta jau ir zināma, plāns skaidrs. Viņš saka, ka šo projektu noteikti realizēs privātais investors, cita starpā norādot, ka arī Rīgas Dinamo hokeja klubam varētu būt interese. Savickis labi saprot, ka halles celtniecība var līdzēt viņa projektam, jo bez savas arēnas, Dinamo finansiālais pamats ir visai izplūdis. Tomēr, lasiet starp rindām – Kirovs skaidri pasaka, ka „arī Dinamo”. Tas nozīmē, ka – ne tikai Dinamo... Ar Dombrovska izsniegto mandātu un visnotaļ cienījamām pozīcijām starptautiskajā federācijā, Lipmans var tagad mierīgi likt ēst no rokas gan Jurim, gan Guntim, gan Aigaram. Skaidrs, ka viņš labi atceras, kā viņu minētā trijotne rupji izstūma no Dinamo projekta, tāpat kā viņam kremt, ka minētie puikas viņu aizsūtīja pastaigā pa sānu ielām, kad Kirovs ieminējās par kompensāciju, ko klubam vajadzētu maksāt gan par LHF izsniegto atļauju piedalīties KHL čempionātā, gan par izlases spēlētāju izmantošanu savām vajadzībām. Lipmans nav ļaunatminīgs, viņš tikai visu labi atceras. Šī situācija viņu atkal izceļ Latvijas hokeja saimniecības priekšplānā, piezemējot pat Dinamo akcionāru pozīcijas un lielmanību. Kam tas patīk?

Uzliekot uz papīra 2017. gada kampaņu un vēl pēdējo dienu Kirova izteikumus, ko viņš krievu presē visai nesaucīgā formā veltījis Rīgas Dinamo īpašniekiem, nākas atzīt – Lipmans šobrīd spēlē pirmo hokeja vijoli un dara to gan gudri, gan pārliecinoši. Vai atceraties stāstus par atsevišķu Dinamo hokejistu vēlmi, šogad atteikties no dalības izlasē? Šo jautājumu Lipmanam lūdza komentēt Krievijā un, raug, ko viņš teica:
- Acīmredzot, Rīgas Dinamo ir aizmirsuši, ka viņiem atļauju piedalīties KHL čempionātā, izsniedz federācija. Lai viņi to patur prātā. Jo tagad sanāk, ka kluba vadība domā, ka veic izlasei lielu pakalpojumu, atbrīvojot spēlētāju izlases vajadzībām...
Lipmans nevis apelē pie hokejistu sirdsapziņas vai viņus norāj, bet sit saknē – sak, ceru, ka klubs parūpēsies, lai iecerētie demarši izlases sakarā nenotiktu. Viņš to šobrīd var atļauties, jo spēlē gan no spēka, gan varas pozīcijām. Skaidrs, ka Kirovs nav tik aprobežots, lai saliktu Dinamo ratos atriebības spieķus, taču mājieni ir doti. Turklāt, kluba pārstāvjiem patiesībā nav kur sprukt. Lipmana pozīcijas LHF ir stabilas, tik pat nesatricināma ir viņa reputācija un ietekme starptautiskajā apritē. Ja Savickis ar kompāniju domā par apvērsumiem, vai citādiem ķīļiem, Kirovs pret to ir imūns jeb savlaicīgi nodrošinājies. Viņš tieši šobrīd vislabāk atbilst dziesminieku meldiņam – Kirov Lipman, number one... Jo tāds viņš tagad ir – nevar noliegt. Lipmans nekādus agresīvos manevrus neizpildīs, drīzāk to sauksim par viņa vēlmi vienu otru karstgalvi atvēsināt un runa nav par hokejistiem. Turpinājums noteikti sekos...