Repše šodien varēja nomainīt LHF vadību...

...pateica frāzi, ko jau gadiem gaida daudzi Latvijas hokeja līdzjutēji. „Ja tas notiks, es aiziešu no hokeja...” Tā teica Lipmans. Līdzjutējiem saprotams vienalga par ko – galvenais, lai Kirovs taisās ar savu pauniņu. Taču visiem lēmumiem parasti apakšā ir kāds pamats, kas nosaka tālāko notikumu gaitu. Repše kā Finanšu ministrs un Nacionālās sporta padomes loceklis ir tiesīgs izteikties par jautājumiem, kas skar ministrijas kompetenci. Arī par Vankūveras olimpiešu prēmijām. Raug, ministrs bija ieņēmis galvā vairākas domas, kas viņu ne uz mirkli nenovirzīja no ceļa: runa bija par to prēmiju sadaļu, kas attiecas uz hokeja un bobsleja federācijām. Priekšlikums bija: piešķirt 100 000 latu Latvijas Hokeja federācijai par nacionālās izlases piedalīšanos XXI Ziemas Olimpisko spēļu finālturnīrā hokejā. Mērķis – hokeja un jaunatnes sporta programmu attīstībai. Tie, kas nesaprot, ko nozīmē XXI – tās ir Vankūveras olimpiskās spēles. Bobsleja federācijai par tādu pašu veikumu – 50 000 latu.

Repše uzskata, ka šāds dāsnums no valsts puses abām federācijām ir par krietnu. Ministrs savu pārliecību arī pamatojis un lūdzis to piefiksēt sanāksmes protokolā – proti, kā vieni, tā otri esot Vankūverā nostartējuši nepārliecinoši, tāpēc labākajā gadījumā šiem atvēlēt varot vien pusi no pieprasītā. Ministru kabineta noteikumi patiešām paredz minētās summas noteikt ar pievārdiņu „līdz”, taču pie galda sēdēja arī citi ministri, kas nebija gatavi atbalstīt odiozā ministra domu gājienu. Bobsleja sakarā nevajadzēja diskutēt, jo minētos 50 000 viņi nopelnījuši skeletona sakarā – abi sporta veidi ir zem vienas federācijas jumta. Tur patiešām iederas formulējums – par „sportistu sasniegumiem”. Savukārt, par hokeja olimpiskajām kvalitātēm Repše bijis ļoti kritisks:
- Ja jūs nobalsosiet pret, tad es aizeju no hokeja! – tik emocionāls pēc Finanšu ministra replikas bija LHF prezidents Kirovs Lipmans. Taču klātesošie nenobalsoja un Kirovs palika savā krēslā. Cita starpā gan liekas dīvaini, ka, lai saņemtu atbalstu vai valsts dotāciju bērnu hokeja programmām, vajag nezin kāpēc iepīt lemjošajā sadaļā izlases startu olimpiādē. Bet, ja savādāk neesam šajā valstī ieraduši veicināt jaunatnes sporta attīstību, tad laikam jau nav jābrīnās, ka daļai sabiedrībai šādi priekšlikumi ar minēto pamatojumu, izsauc riebumu. Uz šī fona varu tikai noņemt Lipmana priekšā cepuri ar nadziņu, jo LHF prezidents ar vienkārši apskaužamu precizitāti un skrupulozumu pamanās ik gadus no valsts dotāciju galda paņemt maksimālo. Te vajagot gandarījumu par dalību pasaules čempionātā (37 500 LVL), te – par gatavošanos olimpiskajām spēlēm (147 351 LVL), tagad – vēl 100 000 jaunatnes programmām. Nu, sakiet vēl, ka Lipmans nedomā par hokeju! Tās minētās summas visas sakrīt federācijas makā nepilna gada laikā. Vispār, vajadzēs šoreiz tā principiāli pasekot līdzi – lai tas pēdējais simtnieks patiešām iebirst bērniem un jauniešiem. Savādāk neatstāj sajūta, ka hokejs dabū no valsts ar uzviju, bet pati federācija kalpo vien par šīs naudas čubinātāju... Tā, protams, ka var būt, bet tad ir jāvaicā – vai federācijas naudas plūsma ir atkarīga no Kirova kliedzieniem ministru kabinetā par demisiju? Ja vienu dienu viņš patiešām aizies no hokeja, vai valsts nauda šim sporta veidam paliks mazāk? Ja paliks, tad atkal cits jautājums – kas tā, velns, par valsti?
-
P.S. Nacionālās sporta padomes lēmumu vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.