Tikai replika – basketbola sakarā...

Viņsestdien Minhenē notika Starptautiskās basketbola federācija Eiropas nodaļas (FIBA Europe) ģenerālā asambleja. Tika pārvēlēts prezidents un valde. Par galveno Eiropas groza bumbas dīdītāju tagad ticis ievēlēts islandietis (otrs pretendents bija no Turcijas), bet valdē ir pārbalsoti vēl 23 valstu pārstāvji. Atgādināsim, ka FIBA Europe kopskaitā pulcē 51 valsti, tai skaitā arī Latviju. Ja pašķirstām uzziņu krājumus, tad FIBA tiek uzskatīta par galveno par basketbolu atbildīgo organizāciju pasaulē. Attiecīgi – FIBA Europe uz šādu statusu varētu mērķēt kontinenta ietvaros. Tāpat šajā brīdī vēlos atgādināt, ka tieši Latvija bija starp tām astoņām valstīm, kas tālajā 1932. gadā Ženevā dibināja šo starptautisko basketbola organizāciju un, ja kāds vēl ir aizmirsis, tad mēs 1935. gadā kļuvām par pirmajiem Eiropas čempioniem. Vārdu sakot – vēsturē esam ieminuši konkrētu pēdu. Kas notiek tagadnē?

SA+ jau rakstīja, ka pašreizējais Latvijas basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris bija nolēmis izvirzīt savu kandidatūru uz FIBA Europe prezidenta amatu. Tam esot bijuši priekšnoteikumi, jo par Kehri esot varējuši nobalsot vairākums no dalībvalstīm. Vienīgā nelaime – brīdī, kad vajadzēja aizsūtīt līdz Minhenei dokumentus par Latvijas kandidātu, tie esot palikuši kaut kur pašu mājās starp LBS un tuvāko pasta nodaļu. Proti, latviešu basketbola funkcionāri izpildīja gulbja deju no sērijas – oi, aizmirsām... Kehris droši vien savienības ģenerālsekretāram Edgaram Šnepam ir paspējis jau ierīvēt degunā šo nedarbu, jo atzīsim – tā tomēr ir nolaidība. Pats LBS prezidents vēl līdz asamblejai pamanījās optimistiski nostostīties, ka „gan jau viss būs beigu beigās labi un nekas vēl nav zaudēts”, taču realitāte ir cita. Pēc prezidenta un valdes iebalsošanas, var pamanīt, ka notikusi visai būtiska FIBA Europe iekšējās virtuves pārkārtošana. Fonā ir nobīdīti krievi un serbi, ebrejiem arī nav iedalīti krēsli valdē starp 23 dalībniekiem. Mēs arī tur neesam... Varētu domāt, liela muiža – visos amatos jau nevar tikt! Jā, taču, ja vēl pirms brīža kulisēs jūsu valsts pārstāvja vārdu loka starp galvenajiem kandidātiem uz galveno krēslu, bet pēc tam Latvijas pārstāvis nav atrodams lēmējvarā, tad pārdomas rodas.

Šo rindu autoram nav kompleksi attiecībā pret Latvijas vietu Eiropas basketbola struktūrā, taču pēc manas saprašanas – ja mums ir iespēja ietekmēt procesus šajā sporta veidā, tad tos tomēr vislabāk izdarīt klātienē. Proti, tiešā veidā piedaloties organizācijas darbībā. Protams, ja vēlamies to darīt un mums ir ambīcijas. Ja pašu neizdarības dēļ tur neesam (Lietuva tur ir!), tad – vai nu mēs esam tikai bekvokālisti šajā organizācijā, vai sēžam kaut kādos mistiskos ierakumos. No vienas puses tā ir formalitāte, jo vēl jau paliek darbs FIBA Europe komisijās, taču no otras – tas tomēr liecina par Latvijas spēku un ietekmi šajā sporta veidā kopumā. Ja reiz vienu dokumentu mapīti nepratām nogādāt pēc adresēta laikā, ko brīnīties, ka vēl līdz pat šai dienai tā arī neesam sapratuši – cik tad īsti punktus mums vajadzēja uzvarai pār Vāciju pēdējā Eiropas čempionātā? Nemaz nerunājot par to, ka šo starpību nezinājām arī turnīra laikā, kad laukumā izšķīrās mūsu komandas sportiskais liktenis. Ja FIBA Europe jaunajā valdes sastāvā ir Gibraltārs un Luksemburga, bet nav Latvija – man tas liekas stulbi. Jo – ko mēs tur Eiropā darām? Bet - varbūt mēs esam tur, kur mums jābūt. Kaktā, stūrītī... Vienalga - nav labi.