Kurš atzīsies Šupleram mīlestībā?

Znarokam rīdzinieki esot piedāvājuši darbu, taču abas puses neesot vienojušās par algu. Tādā vīzē Šuplers, kas pirms divām nedēļām pats bija locījis teikumu no sērijas – ja nu mani Rīgā nepaturēs... – pēkšņi uzzināja, ka viņu, nevis Znaroku, tomēr kāds šajā pilsētā grib. Nu, ja ne pilsētā – tad klubā noteikti. Oļegs uzreiz pasteidzās šo ziņu precizēt, ka no Rīgas Dinamo viņu neviens nav darba sakarā ne meklējis, ne izvaicājis. Burtiski tajā pašā pēcpusdienā viņš apstiprināja, ka turpina darbu ar Maskavas Dinamo. Savukārt, Šupleram vienkārši nebija laika pateikt savas domas, jo bija sezonas atbildīgākā spēle, turklāt – trenerim, kuru gaida, nekādā gadījumā nepieklājas par šo piedāvājumu publiski no laimes apraudāties, jo runa ir par darba attiecībām, jaunu līgumu, tātad – arī naudu. Loģiski, būs jākaulējas... Mulsums slovāka galvā bija arī tāpēc, ka viņš, tāpat kā jebkurš Rīgas līdzjutējs, pirms izslēgšanas spēlēm saņemot akcionāru uzdevumu – fināls, fināls, fināls! – to uztvēra kā sava veida ieganstu, lai no viņa pakalpojumiem atbrīvotos. Tādā veidā mērķis netika noformulēts, bet Šuplers saprata, ka zem viņa ir parakts vai vismaz kāds rok. Glābšanas riņķi viņam pasniedza...Znaroks, kurš paspēlējis Rīgai pirmajā kārtā, radīja savā izaicinātājā tādu pārliecību, ka viņa izgrieztās krūtis apskaustu visi gaiļi, kas kaut ko saprot no uzpūtības.

Tas, ka klubs ir nolēmis turpināt sadarbību ar slovāku speciālistu- nepārsteidz, lai gan neviens no akcionāriem, vai vēl mazāk – kluba menedžmenta – šo ziņu nav nedz apstiprinājis, nedz noliedzis. Kamēr galvenais akciju turētājs Savickis to pats nepateiks – neko arī neuzzināsim, bet kulisēs Lielais Juris jau ir izmuldējies, ka Šuplers viņu apmierinot. Kāpēc nē? Nav jēga mainīt, mainīšanas pēc. Turklāt, ja komanda zinātu un spētu atbildēt uz nākamo jautājumu – ko viņiem vajag? Bet, to viņi pagaidām nespēj. Tie, kas no hokeja pie Dinamo vadības kaut ko saprot, paši neuzprasīsies, jo taktiski tā būtu spēlēšanās ar atbildību, bet to, kā zināms, pēc tam var pagriezt pret pašu iniciatoru. Lai pieņemtu lēmumu par trenera nomaiņu, jāsaprot – kurš šajā tirgū spēs pie komandas strādāt labāk par Šupleru, vai vismaz – kas dos lielāku labumu, ja runājam par sportisko pusi? Sējējs zina un saprot, taču no viņa nekādas versijas nedzirdēsiet, jo tad tas būs Normunda lēmums un priekš kam viņam bāsties virsū katrai pudelei par korķi? Turklāt – jauns treneris būtu neprognozējams vai vismaz ambiciozāks savās prasībās, kas attiecīgi ietekmētu naudas plūsmu, uz kuras sēž komandas saimnieki. Priekš kam viņiem liekus tēriņus? Ar esošo budžetu var mierīgi novākt tieši tādu sastāvu, kas šajā līgā play off mērķi sasniegs neatkarīgi no galvas, kas uz soliņa regulē satiksmi. Arī Sējējs to zina.

Šajā sezonā Šupleram ir bijis gana daudz āža kāju, lai tieši viņš... būtu galvenais pretendents uz trenera amatu. Jo tas akcionāriem atvieglo budžeta plānošanu, tāpat – slovāks daudz nekaulēsies par savu atalgojumu. Tagad, kad vēl Znaroks ir atklājis, ka viņš Rīgā gribētu strādāt par tādu pašu, vai vēl mazāku ciparu, kā saņem Šuplers, akcionāriem tas ir kā saldais ēdiens. Jūlis kausies par savu naudu kā katru gadu – nekā pārdabiska. Interesanti būtu, ja viņa galva treneru tirgū būtu pieprasīta – tad treneris spētu savus darba devējus mazliet pakacināt. Taču tā diemžēl nav un arī to ļoti labi saprot Rīgas Dinamo akcionāri. Pērn viņi noklausījās hītus, ka „es varu iet arī citur” vai „ man ir vairāki piedāvājumi”, taču realitātē redzēja, ka Šuplers vismaz KHL apritē neko vairāk par mūsu Dinamo nedabūja. Maz ticams, ka šogad šīs lietas pēkšņi būtu mainījušās. Tiesa, ja Savickis&Co sitīs trenera cenu līdz nepieklājīgam dempingam, var sanākt, ka par tiem pašiem nosacītajiem grašiem kāds cits klubs patiešām viņu vēl var paņemt. Tomēr paturam prātā, ka KHL saimniecība ir maza – menedžeri un hokejisti pārspriež lietas, vēro, redz, saprot, apmainās ar domām. Tajā vidē Šuplera autoritāte ir iezīmēta un aprakstīta, arī tas viņa vērtību tomēr piezemē. Ne jau žurnālistu spriedumus, izvēloties trenerus, ņem vērā komandu saimnieki. Viņi smeļas iedvesmu no tiem pašiem, kas ikdienā ar Šupleru strādā plecu pie pleca...

Ja Rīgas Dinamo saglabā komandas kodolu vai pamatsastāva pamatus, kas izskatās, tā arī notiks – Šuplera palikšana ir tikai loģiska. Jo abas puses ir pratušas pierīvēties. Arī tādā ziņā – ja treneris jūt, ka spēles plāna lēmums izriet no hokejistiem, viņš nemaisās... Ja spēlētāji redz, ka treneris brauc auzās – viņi arī ļauj viņam sadzīvot ar šo izpratni, bet laukumā dara, kā pašiem sanāk labāk. Savu mazo Gagarina kausu – uzvaru pirmajā kārtā – viņi izcīnīja, tauta bija atkal ekstāzē, bet kaut kam lielākam ar vai bez Šupleru viņi tāpat nebija gatavi. Komandas komplektācija jau ir sākusies. Sējējs jau ir izskrējis vienu apli un jau atzīmējis uzvārdus blociņā. Runā, ka slovāku tur būs mazāk nekā citus gadus (pasmaidīsim), ļoti iespējams, ka Trotera spēles iedvesmots (izņemot viņa pēdējo piespēli), Dinamo menedžeris tagad ir izurbies cauri Ziemeļamerikas zemāko līgu tirgus piedāvājumam. Uzvārdi? Ļausim Normundam izdarīt darbu līdz galam, bez liekas publicitātes, jo kā rāda pieredze, uzrunātie pretendenti diezgan veikli pamanās pēc pirmā piedāvājuma nonākt citu – dāsnāku – priekšlikumu pavadā. Arī par esošajiem Rīgas Dinamo hokejistiem interese bija vēl sezonas laikā – piemēram, viens lielais krievu klubs pirms sezonas maiņu robežas par lielām varītēm gribēja izspiest no mums Dārziņu. Un spiež joprojām... Pie Ozoliņa kājām tagad guļ vismaz divi līgumi ar divreiz lielāku summu, nekā viņš saņem Rīgā... Un tā tālāk. Bet par sastāva aprisēm – jau citā rakstā. Sezona kopumā bija izdevusies – ar to arī sveicam hokejistus un viņu atbalstītājus!