Duelis: Cik komandām jāspēlē "LMT virslīgā"?

Anatolijs Kreipāns

Trešo sezonu pēc kārtas Latvijas LMT futbola virslīgā ir desmit komandas un tas pašreiz ir optimālais komandu skaits spēcīgākajā līgā. Savulaik virslīgā ir bijušas arī 12 komandas, kas tagad laikam būtu par daudz, taču 8 klubi – jau par maz.

Skaidrs, ka visas komandas necīnīsies ne tikai par titulu, bet arī par medaļām. Tā tas nenotiek nevienā valstī. Atpalicēji jeb pastarīši ir arī Anglijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā un Francijā, tie ir visur. Ieskatieties jebkuras valsts čempionāta virslīgas turnīra tabulā. Vēl vairāk - piemēram, Spānijas Primera līgā jeb virslīgā pašreiz trešā vieta no pirmās atpaliek jau par 27 (!) punktiem. Vai tāpēc Spānijas līgā nav konkurences un 20 klubu tai ir stipri par daudz? Skaidrs, ka nē. Nepielīdzināsim, protams, sevi Spānijai vai kādai citai futbola lielvalstij, paskatīsimies sev tuvākās valstīs. Piemēram – Austrija. Virslīgā spēlē 10 klubi, priekšpēdējais no pirmā atpaliek par 42 punktiem, bet ceturtais no pirmā par 17 punktiem. Slovakijā virslīgā spēlē 12 komandas, priekšpēdējā (pēdējās vietas neskatīsim, tā teikt – sliktāko rezultātu atmetīsim) vieta no pirmā atpaliek par 33 punktiem, ceturtā no pirmās – par 20 punktiem. Līdzīgus piemērus varētu minēt vairākus, taču svarīgāk ir tas, ka nebūt nenāca tiem mūsu grandiem jeb lielajam trio – Liepājas „Metalurgs”, FK „Ventspils” un FC „Skonto” – uzvaras pār turnīra tabulas lejasdaļas komandām. Skontieši, piemēram, pērn Rēzeknē uzvarēja tikai kompensācijas laikā, ventspilnieki trešajā riņķī savā laukumā pārspēja „Olimps/RFS” tikai ar 5:3, „Tranzīts” tajā pašā trešajā riņķī savā laukumā uzvarēja ar 1:0 nākamo čempionu „Metalurgu” u.tt. Skaidrs, ka favorītiem lielākajā daļā spēļu ir pārliecinošas uzvaras un tas ir tikai likumsakarīgi – tāpēc vieni ir favorīti, bet citi ir citi. Tā tas ir visur.

Desmit komandas virslīgā ir devušas iespēju izcelties un apliecināt sevi daudziem jauniem spēlētājiem. Spēlēt 1. līgā vai starp saviem vienaudžiem – tas ir viens, bet virslīgā – tas 17-20 gadu vecumā ir pavisam kas cits, tā ir pavisam cita skola. Skaidrs, ka mākslīgi jeb „ar pantu” virslīgā iecelta komanda vēl nebūt negarantē tās spēlētāju izaugsmi, taču tā dod pavisam citas izaugsmes iespējas. Pēdējais un viens no spilgtākajiem piemēriem – FK „Jelgava”. Nebūtu mums virslīgā desmit komandu, varbūt nebūtu mums jau šosezon virslīgā šīs futbola tradīcijām bagātās pilsētas, tā nebūtu – sakarā ar iekļūšanu virslīgā! – izveidojusies par interesantu un konkurētspējīgu komandu, tajā nebūtu parādījušies vairāki gados jauni un perspektīvi spēlētāji, kuri vēl atrodas tā sauktajā pārejas vecumā no jauniešu un pieaugušo futbolu. Tieši šajā posmā, kā zināms, visos sporta veidos ir vislielākais „atbirums”. To pašu var teikt par jaunajiem spēlētājiem pārējās komandās, kas būs turnīra tabulas otrajā daļā vai pat lejā, jau pirmajās jaunās sezonas spēlēs ir parādījušies jauni vārdi, jauni spēlētāji, kuriem ir vērts sezonas gaitā pasekot. Tieši jauno spēlētāju parādīšanās, tiem dotā lielāka iespēja sevi apliecināt virslīgā ir desmit komandu skaita lielākais ieguvums un devums. Kā iespēju spēlēt virslīgā izmanto klubi un pilsētas futbola pacelšanai jaunā līmenī – tas jau ir cits stāsts. Starp citu, neatceros, lai kāda komanda pēdējā laikā būtu par katru cenu un pa jebkuru iespējamo ceļu būtu centusies iekļūt virslīgā, jo katrs tomēr apzinās savas spējas un iespējas (jeb otrādi) un cerams, ka pienāks laiks, kad mums virslīgā būs 12 komandas ar labu infrastruktūru un to lielākā daļa nebūs no Rīgas.

Askolds Uldriķis

"LMT virslīgā" vajadzētu atgriezties pie izspēles sistēmas ar astoņām komandām, jo tagad ir skaidrs, ka pirms trim gadiem īstenotā pāriešana uz desmit komandām bija pārāk optimistiska un līdz ar to pārsteidzīga. Ekonomikas sasilšanas laikā "LMT virslīgas" organizatori rīkojās līdzīgi kā daudzi vidēji turīgie Latvijas iedzīvotāji, paņemot uz kredīta vēl divas komandas. Labklājības uzplaukums izrādījās mānīgs, un futbola klubu iespējas strauji saruka. Komandu sastāvus pārpludināja lēti jaunie futbolisti vai virslīgā pat tika izveidotas atsevišķas jauniešu komandas. Komandu novājināšanās atspoguļojās spēles kvalitātē, un skatītāju skaits tribīnēs manāmi kritās. 2007. gada sezonā, kad pēdējo reizi "LMT virslīgā" spēlēja astoņi klubi, vienu spēli apmeklēja vidēji 678 skatītāji. Turpmākajās sezonās, kad komandu skaits tika palielināts, šis rādītājs pazeminājās: 2008. gadā - 530 skatītāju, 2009. gadā vēl mazāk - 448. Līdzjutējus neapmānīsi! Kurš gan ies skatīties spēles, ja katra otrā trešā piespēle ir neprecīza, lai arī to var "norakstīt" uz jaunību un pieredzes trūkumu. Diez vai virslīgā ir vajadzīgas komandas, kuru spēles no tribīnēm skatās vienīgi draugi un radinieki, bet rādīt pa televizoru ir kauns.

Līdzjutēji arī Latvijā grib skatīties kvalitatīvu futbolu, bet mums šobrīd nav tik daudz spēlētāju, ka pietiktu desmit laba līmeņa komandām. Meistarīgi leģionāri daudziem patlaban nav pa kabatai, bet jaunie futbolisti nav izauguši tik strauji kā sēnes pēc lietus. Katrā no tabulas lejasdaļas komandām var atrast kādus perspektīvus puišus, bet, vai šo dažu puišu dēļ ir jāuztur veselas komandas?! Šajā ziņā raksturīgs piemērs bija pērnās sezonas Rīgas "Daugava", - jauniešu komanda, kas vidēji ielaida gandrīz četrus vārtus mačā. Šajā komandā spēlēja tādi puiši Kirils Ševeļovs, Vitālijs Maksimenko un Deniss Tarasovs, taču nevar teikt, ka 19 gadu vecumā viņi aizvadīja pilnvērtīgu sezonu. Noteikti būtu labāk, ja viņi jau pērn trenētos kvalitatīvos apstākļos (nevis mežā!), atrastos kvalificētu treneru un mediķu uzraudzībā, kā tas notiek šogad: pirmie divi pievienojās "Skonto", bet trešais - "Ventspilij".

Kāpēc gan jaunie futbolisti masveidā nevarētu slīpēt savu meistarību pirmajā līgā, lai pēc tam uznāktu uz virslīgas skatuves ar publiku piesaistošu sniegumu? Juris Laizāns 16 gadu vecumā spēlēja zemnieku saimniecības "Beikas" sastāvā pirmajā līgā un vēlāk kļuva par Latvijas gada labāko futbolistu. Tagad daudzi vairās no spēlēšanas pirmajā līgā un par katru cenu cenšas nokļūt virslīgā. Tas ir saprotams, jo pirmās līgas turnīrs lielā komandu skaita dēļ padarīts par viduvējām sacensībām. Bet kāpēc pirmajā līgā nevarētu atstāt tikai astoņus labākos klubus? Izveidotos spēcīga un līdzvērtīga konkurence, kur savus dublierus labprāt redzētu ne tikai "Liepājas metalurgs" un "Jelgava", bet arī "Skonto" un "Ventspils". Starp citu, janvāra beigās SA+ rīkotajā aptaujā vairums lasītāju nobalsoja par to, ka šobrīd optimālais komandu skaits ir astoņas virslīgā un astoņas pirmajā līgā.

Pirmajai līgai vajadzētu izaudzināt spēcīgus klubus virslīgas turnīram - tādus kā šogad spēlējošo "Jelgavu". Ir skumji klausīties "Jaunības" galvenā trenera Sergeja Davidova atziņā, ka viņa vadītā komanda iekļuva virslīgā vienu gadu par agru. Redzot ļoti ierobežotās "Jaunības" sastāva komplektācijas iespējas, jau sākotnēji ir skaidrs, ka spēles ar šādu komandu nepiesaistīs līdzjutēju tūkstošus. Pirmajā līgā klubiem, līdzīgi kā "Jelgavai", ir jānobriest spēlēšanai virslīgā. Ja būs nobriedušas daudzas - arī Valmierā, Kuldīgā, Gulbenē, tad varētu droši veidot "LMT virslīgu" ar 10 vai pat 12 komandām. Tad gan būtu garantēta intriga katrā mačā!