VEF vs Hapoel Migdal: kurš te ir saimnieks?!

Diena dienai nelīdzinās un 16. novembris nav vairs 14. decembris. Tā nu arī ir sena patiesība, par kuru ik reizes jāatgādina tiem „objektīvajiem vērtētājiem”. Katra spēle ir kā jauna dzīve, „kuru jānodzīvo tā, lai vēlāk nebūtu mokoši jākaunas par bezmērķīgi pavadītiem gadiem” (Nik. Ostrovskis). Tikai – pāris stundu laikā...
Rīga nav vis Jeruzāleme, un VEF komanda, kurai „visi atkal atgriezušies ierindā un noskaņojums teicams”(Kurtinaitis) patiesi iziet parādīt „kurš te īsti ir saimnieks”(Janičenoks).
Ja viesos spēles sākums bija mums graujošs, tad mājās Vefs droši atbāž kājas atpakaļ tiem, kas toreiz mums bāza tās priekšā. Šķiet gluži neticami, ka viegli un veikli uzlaižot, pamatsastāvs (pēdējā laikā ierastais: Gadsons, Janičenoks, Bertāns, Bērziņš, Parahovskis) fiksi vien savāc 17:9 un domā par vairāk. Vai patiesi šī spēle starp Rīgu un Jeruzālemi noritēs ar kājām gaisā?
Kas tev deva! Tad nu četri melnādas no Amerikas apliecina, ka viņiem naudu Vidusjūras austrumkrastā par velti vis nemaksā. (Kā, varbūt, dažam VEF dabūtenim.) Pietiek rūdītiem profesionāliem sajust zaudējuma smaku, lai vecie kara zirgi slietos pakaļkājās. Kas nozīmē maksimālu koncentrēšanos aizsardzībā un ātru (un lieliski saskaņotu) rīcību uzbrukumā. Kopš tā brīža un līdz pat spēles beigām Solomons parāda, kas ir īsts komandas līderis un motors. (Nekas, nekas, drīz arī rīdziniekiem tāds atradīsies – krietni jaunāks!)
Vefam tāpat pārlieku ātri aiziet ciet tēmēklis (trejači pavisam sērīgi – un tā būs vēl ilgi), tādēļ pēc pirmās ceturtdaļas jāsamierinās ar 23:23. Salīdzinot ar 12:26 Jeruzālemē – Rīgā sasniegts ievērojams progress. Taču cāļus, gaiļus un punktus skaita pēc ceturtās ceturtdaļas...

Ja Izraēlā mums otrā ceturtdaļa bija gluži veiksmīga – vismaz līdzīga – tad Rīgā tie, kas tic VEF, nobāl un saraujas. Hapoel ir sadarbīgāks, ar savstarpēju sapratni un izjūtu, Solomons (gudrais Zālamans?) uzgriež karuseli uzbrukumā un bloķē mūsu mēģinājumus aizsardzībā, tautas brāļi turas līdzi. VEF piecu minūšu tecējumā iespēj tikai četrus punktus, Bērziņam jau četras piezīmes, ir 27:37. Tā vien šķiet, ka vilciens jau aiziet nesasniedzami projām, vēl pāris grozu Hapoel varējumā, un VEF varēs kravāt parpalas atvadām no jelkādām tālākām cerībām Eirokausā. Taču: galvenais nav nepaklupt, galvenais – paklupušam spēt piecelties! Savukārt melnādaini basketbolisti tāpat ir no miesas un asinīm, nevis no dzelzs! Maksā, cik gribi, kad elpa ir ciet, tad vajag laiku, lai atelstos. Tikmēr rīdzinieki tādu iespēju nedod, sacementē zonas aizsardzību un uzbrūkot grūti, bet neatlaidīgi atkož atpakaļ punktu pēc punkta. Gandrīz piecu minūšu laikā Hapoel nespēj mums iesviest itin neko. 33:37 pāris sekundes pirms pārtraukuma šķiet ļoti cerīgs rādītājs, bet tad – pēdējā pirmā puslaika sekundē! – melnādainais izraēlietis Ričs izmisīgi žvidzina pēdējo bumbu pirms centra līnijas un Arēna Rīga sērīgi noelšas. Bumba neskar stīpu, toties nošvīkst tīkliņā. 33:40. Vienalga – to bija vērts redzēt...

Diezgan bieži – arī novembrī Jeruzālemē – VEF otro puslaiku iesācis ar lielu brāķi un mazu varēšanu. Šoreiz pašu mājās tā lieta ir gluži cita. Līdera lomu un nastu uzņemas Dairis Bertāns – un spēj to noturēt bez citkārt redzētām sāpīgām kļūdām. Pāris minūšu laikā panākta 42:40 vadība, un septiņi no tiem deviņiem punktiem pierakstāmi Bertānam. Ne tikai grozu gūšanā, arī komandas uzkurināšanā jaunajam puisim ir saskatāma vērtība. Ne velti pēc spēles tāds basketbolzinis kā izlases (izlases!) vadītājs Ainārs Bagatskis nosauks Dairi par šis sacensības zvaigzni. Tālākie secinājumi – jūsu ziņā...
Solomons savukārt velk savējos, taču nu jau spēles noteikumus diktē un scenāriju raksta VEF. Kaut nedaudz, tomēr ir jūtama arī rīdzinieku labāka fiziskā kondīcija, spēja saglabāt darbības ātruma un veiklības pārākumu. Vienīgi metienu bloķēšanā Hapoel algotņi turpina rādīt paraugstundu – taču nu jau ne vienmēr jālaužas zem groza, mums krīt arī no tālienes. Kopumā pieņemas prieks par to, ka mūsu komanda spēj ne tikai uzliesmot ar raksturiņu, bet to rādīt un saglabāt jau ilgākam spēles laikaposmam. Trešā ceturtdaļa vinnēta pārliecinoši iepriecinoši – 27:14. Taču kopsummu tablo rāda kā 60:54, un sešu punktu pārākums mūsdienu basketbolā nav pat šķaudiena vērts. Ja to grib tikai saglabāt, nevis attīstīt...

Pēdējā ceturtdaļa ir vispilnīgākā abu komandu nervu pārbaude un apliecinājums, ka VEF vēl nav sasniedzis to kondīciju, kad var droši paļauties uz visas komandas meistarību. Diemžēl atkal jārunā par to, ka mūsu melnādainie algotņi ir neprognozējami: var kādreiz izvilkt komandu, bet biežāk liek vilties. Arī šoreiz...
Pirmajās trijās minūtēs tiek gūti tikai divi grozi – un abi Hapoel labā. Bet tad Parahovskis iebliež no augšas un Bertāns atgādina, kas viņš šodien ir. Vēl Vefam iegadījusies laime nelaimē – jau iepriekš ar savainotu kāju malā noklibojis leģionārs Keins, un Kurtinaitim nekas cits neatliek, kā sūtīt jauno Šeļakovu. Andrejs parāda, ka pelnījis ko vairāk par vietu LBL sastāvā, ir līdzvērtīgs un saskatāms cīnītājs. Ar izcili skaistiem grozu guvumiem apmainās Solomons un Bertāns, bet kad Dairis mazliet vairāk par minūti pirms beigām dara 71:67, tad šķiet: nu ir aste rokā, tikai jātur ciet! Bet... Vēl 53 sekundes, un pēc VEF kļūdas (ak un vai un atkal – kad visvairāk nevajag!) Hapoel sāpīgi uzmin uz varžacīm – paliek nieka 71:70. Tomēr punktu uz izraēļiem šovakar ir nolemts uzlikt Bērziņam, kuru komanda izspēlē brīvam trīnītim no laukuma stūra: viņš ieliek tālbumbu grozā tik rūpīgi, kā ar apzeltītu tējkaroti. Pie 74:71 visvairāk gan iekrājuši Bertāns (20) un Janičenoks (13), taču savu artavu protokolā ierakstījis ikviens laukumā nākušais vefietis. Hapoel Solomons iespējis visvairāk – 24 punktus. Īsti līdzvērtīgu līdzspēlētāju viņam šai reizē gan neatradās – jeb varbūt līdera autoritāte un darbība reizēm nomāca kolēģus?

VEF šajā spēlē rādījās apņēmīgāks – un līdz ar to arī veiksmīgāks. Komanda šķiet atradusi virzienu, kurš beidzot sāk attaisnot, piepildīt ap VEF cītīgi būvēto publicitāti. Kā jau agrāk runājām: neviena slavas dziesma nespēj aizstāt tīkamas uzvaras. Vai šī bija tikai skaista epizode – jeb tomēr cerētā likumsakarība – par to pārliecināsimies jau nākamās otrdienas vakarā...