Pēc paša iniciatīvas...

Roberta Petrovicka iegāde sezonas vidū bija gaidāma,. Ne tādā nozīmē, ka tieši šis konkrētais cilvēks bija vajadzīgs, bet – līdz janvāra vidum Dinamo bija apņēmušies pastiprināt sastāvu. Kas viņiem trūka, bija redzams pa gabalu, jo kā teica menedžeris Sējējs, „labus centrus tirgū atrast grūti”. Mums ar centriem kopumā ir veidojies kā murgainā pasakā – ja neesam pirms tam redzējuši, dzirdējuši vai pataustījuši konkrēto censoni, var sanākt, ka nopērkam maisu. Bet – kas maisā, tas nav zināms. Tā tas bija ar Iguldenu, tā tas bija ar Troteru, tā tas bija pat ar Mikušu, ko teicās zinām gan Normunds, gan Jūlis. Gluži vai kā apmātība vai arī – aģentu izveicība, iesmērējot vajadzīgo. Tāpēc Sējēju var saprast – ja tirgū ir brīvs tāds, kurš tiešām ir izmērīts ar paša rokām – jāņem ciet. Jo ar svešajiem nesanāk, būsim godīgi. Bet ar zināmajiem vismaz ir prognozējami. Hartigana piemērs to apliecina, tagad to pasvītro arī Petrovickis. 37 gadus vecais slovāku veterāns bija kopā ar komandu pērn, arī ieleca sastāvā sezonas gaitā un savu darbu izdarīja. Protams, var vēlēties vienmēr vairāk, taču izslēgšanas spēlēs Roberts strādāja no sirds.

Šajā laikā tirgū meklēt spēlētāju nav viegli, lai gan – nesalīdzināmi vieglāk kā sezonas sākumā. Pirmkārt, krastā paradās pirmie kucēni, kurus citos dīķos mēģināja slīcināt. Tie ir spēlētāji, kas tomēr nav attaisnojuši komandu cerības. Otrkārt, ne visos gadījumos viņi ir brāķi. Petrovickis sezonu sāka Somijas spēcīgākās līgas klubā „Kaipa”, taču pirms dažām dienām pēc paša iniciatīvas lauza līgumu. Ko nozīmē paša iniciatīva? 13 čempionāta spēlēs viņš guva divus vārtus un izdarīja piecas piespēles. Četras soda minūtes... Normāli. Iztēlosimies publiskāko versiju stāstam par paša iniciatīvu: hokejistu neapmierina vide un komanda, kurā viņš atrodas un viņš palūdz somiem vienoties par attiecību izbeigšanu. Zinot, ka Petrovickis nav lēts prieks, droši vien somi no Kaupio bija ar mieru viņa vēlmi apmierināt. Labi abiem. Tas notika pirms dažām dienām. Ja tagad Roberts ir Rīgā (un šajā brīdī viņš patiešām jau ir ieradies, rīt izies medicīnisko apskati), tad tēlojumam vajag turpinājumu. Visticamāk, ka piedāvājumu no Rīgas viņš saņēma vēl būdams gana aktīvs somu galā un tikai pēc tam sekoja vienošanās par līguma laušanu. Dinamo zināja, ka viņiem vajag tieši Petrovicki. Citādi, nav loģiska viņa zibenīgā pilsētu maiņa, jo – šobrīd viņam tāpat neviens neskrietu pakaļ. Diezgan ticami, ka Šuplers izdīca šo variantu, jo pirms tam līdzīgi bija noticis ar Mikušu. Kad pēdējais eksperiments izgāzās, treneris droši vien godīgi piezvanīja Robertam un painteresējās par viņa iespējām. Divi argumenti: pirmkārt, bija vajadzīgs plāksteris Šuplera pašapziņai – Mikuša gadījums tomēr rīvēja kantis, jo tā bija trenera ideja šādā veidā un ar šādu hokejistu veikt izmaiņas komandas spēlē. Otrkārt, Petrovickis tomēr ir cita klase, ja salīdzinām ar jau mums zināmo kaķīti, kas tomēr noslīka... Tādā versijā arī menedžerim nevajadzētu sevi mocīt ar sirdsapziņas pārmetumiem, ka atkal ir pirkts centrs, bet dabūts kaut kas... Jā, un vēl paturam prātā, ka Jūlis tomēr vēlējās izlīdzināt slovāku diasporas klātbūtni Rīgas Dinamo, jo tā viņam pašam drošāk. Petrovicka autoritāte ir neapšaubāma.

Ko tagad darīt ar jauniegūto? Skaidrs, ka Robertam ir apsolīts līgums, nevis pārbaudes laiks. Tāpēc jau no somiem viņš tik mudīgi aiztinās, jo zināja, ka nākamā pietura būs Rīga. Ja nebūtu garantijas, viņš šādu soli pirms Ziemassvētkiem nespertu. Ar ko viņu liks spēlēt kopā? Viena doma: vajadzētu tomēr atraisīt Troteru pēc pilnas programmas. Tātad – Petrovickis pa vidu, vienā malā Karsums, otrā – Troters. Ja atsakāmies no kanādieša atdzīvināšana, tad viņa vietā nāk iekšā Ankipāns. Hmmm - par lēnu apgriezieni priekš Karsuma, jo arī Petrovickis jau šajā vecumā nav skrējējs. Maz ticams, ka Robertu varētu virzīt uz ceturtās maiņas pusi. Tur paliks Džeriņš pa vidu, ar Bukartu un Meiju (Ankipānu?) pa malām. Jā, un Petrovicki tomēr pilnīgi stabili varēs izmantot vairākumā – ar viņa piespēļi kultūru viss ir kārtībā un arī laukumu viņš redz gana asi un plaši. Vajadzētu sanākt. Ko arī novēlam.