Kas kopīgs Taigeram Vudsam un Latvijas basketbola izlasei?

Varbūt tas kādam no jums ir paslīdējis garām, tomēr pēdējā mēneša laikā pasaules sporta ietekmīgākie mediji seko līdzi golfera Taigera Vudsa sāgai – novembrī kļuvis par pirmo atlētu pasaulē, kas ar spēli un tai pieguļošajām aktivitātēm nopelnījis miljardu (miljardu!!!) dolāru, trīsdesmit četrus gadus vecais divu bērnu tēvs šajā pašā mēnesī iekrita ar seju dubļos. Publiski.

Stāsts pavisam vienkāršs, ar ziepju operas elementiem – golfa spēlētājs krāpis savu sievu, tas atklājies, viņa, acīmredzot, par šādu vīra sānsoli nozilina vecim sānus un pie reizes arī seju, šis bēg no kāviena, avarē, atbrauc policija, sāk uzdot jautājumus, rodas vairākas neskaidrības par šo transporta negadījumu, pretrunas, to uzķer žurnālisti. Pēc tam jau Taigera rati nāk lejā no kalna – kāda dāma par 150 000 dolāru pārdod kādai avīzei vairākus simtus SMS ierakstu un vienu automātiskā atbildētāja piezīmi, kas apliecina viņas īpašās attiecības ar golfa slavenību. Seko stāsti par seksu, maukām un sportu... Līdz pagājušajā nedēļā Vudss paziņo, ka viņš uz nenoteiktu laiku aiziet no profesionālā golfa, „lai sakārtotu attiecības ģimenē, kurā viņš neesot bijis priekšzīmīgs”.

Bet stāstu šo ne jau golfa spēles sakarā – runa ir par reputāciju. Pēc tam, kad atklājās visi nesmukumi ap Taigera vārdu, apskatnieki loģiski uzdeva jautājumu – kas notiks ar lielajiem Vudsa sponsorlīgumiem, kuros atrodamas patiešām respektablas pasaules kompānijas? Pirmie atteicās finanšu konsultanti no „Accenture PLC”, kam ar pasaules labāko golfa spēlētāju bija noslēgts vairāku gadu reklāmas līgums par aptuveni 110 miljoniem dolāru. Šobrīd līdzīgs nodoms ir Šveices pulksteņu ražotājam „Tag Heuer”, kas ik gadus Taigeram maksāja vairāk kā desmit miljonus par pulksteņa nēsāšanu un reklamēšanu. Būs vēl...

Varbūt nav salīdzināmi lielumi un stāsti, bet vārds „reputācija” tika rudenī pieminēts arī Latvijas vīriešu basketbola izlases sakarā. Menedžera Edgara Buļa radošās atklāsmes jau ir sagremotas un izspļautas. Arī paši basketbolisti jau pamanījušies nodemonstrēt savu attieksmi pret notikušo – viens agresīvi (Kristaps Valters), cits vērtējoši (Jānis Blūms), vēl kāds – klusējoši (Biedriņš, Kambala). Gan jau – miers viņu darbiem un domām. Kas palicis pēc visa notikušā? Viņdien satikos ar kāda liela uzņēmuma mārketinga direktori (nesaukšu vārdā, bet darba vieta respektabla), kura, uz vaicājumu – kā klājas? – metās klāt ar savu sakāmo. Apmērām tā: „un, tu, iedomājies, atnāk pie mums Šneps un vēl viens no Latvijas basketbola savienības, piedāvā sponsorēt izlasi... Viņiem nepietiek kauna nākt un prasīt, lai uzņēmumi ziedo savus līdzekļus dzērājiem! Mums nauda ir, par to nav runa, bet šitādā pasākumā ieguldīt – tas nav nopietni!” Te, Jums būs, baigās vasaras atskaņas un atraugas. Cits lielas Latvijas kompānijas prezidents (no pirmā piecinieka pēc peļņas rādītājiem), kas basketbolā pirms tam tērējis labu summu un, kura vadītais uzņēmums vienmēr ir bijis atvērts sporta lauciņa finansiālā balstīšanā, ir vēl lakoniskāks: „Naudu basketbolam? Lai viņi aizmirst!” Seko necenzēta tautas valoda, kur visbiežāk atkārtojas vārdi „uzdzīvotāji”, „dzērāji”, „tusētāji”...

Te varbūt arī rodamas atbildes uz jautājumiem, kas pēc vairāku izlases basketbolistu diskvalifikācijas, radās basketbola cienītājiem. Runa nav tikai par viena vai otra slaida puiša laisko vasaru, kas tika pavadīta ar sporta skolas nometnes cienīgiem elementiem – būtība slēpjas reputācijā. Basketbola savienība, kas pirms tam vairākus gadus bija tērējusi lielus līdzekļus un enerģiju, lai piesaistītu sporta veidam sponsoru naudu, šobrīd šīs iniciatīvas var izmest miskastē. Var jau spriest par Kehra un viņam pietuvināto kolēģu apsviedību, prāta spējām vai orientāciju, taču nevar noliegt – iepriekšējos gados basketbolam tika piesaistīta milzu līdzekļi, ja vērtējam Latvijas reklāmas un mārketinga vidi kopumā. Tāpat vien, neko neviens nedāvina. Bija jāparāda, jāapliecina – kāpēc basketbolam, bet nevis – piemēram, volejbolam vai hokejam. Tagad būs dubultgrūti. Kāmēr Taigers Vudss par savām problēmām atskaitās ģimenes priekšā, pie reizes sagraujot savu līdz perfektumam slīpēto publisko tēlu, Latvijas skandalozie basketbolisti ir pilnībā atbildīgi par sava sporta veida tālāko attīstību valstī kopumā. Ceru, ka viņi paši to saprot. Sekas un asociācijas, ko radīja viena vai divas ugunīgas naktis, tagad pārvērtušas Latvijas basketbola sabiedrības (nevis savienības) māju pilsdrupās. Reputāciju un tēlu var būvēt gadu desmitiem, bet sagraut – ar vienu kokteili...