Hokejs apsteidz treka riteņbraukšanu. Urrā!

Aptaujas sacepums ir tieši tāds, kādi ir paši virēji. Iniciatīva nāk no kādas mazas reklāmas un mārketinga aģentūras, kura, lielākam svaram un kompetencei pieaicinājusi sociologus un, lai varētu pasvītrot šī pasākuma nopietnību, vēl tiek pie galda mudināta par sportu atbildīgā ministrija un olimpiskā komiteja. Pietrūkst tikai Valsts prezidents, kurš mierīgi varējis būt šīs aptaujas krustēvs vai patrons, taču – tam šoreiz nav vairs lielas nozīmes. Galvenais – cilvēki ir mēģinājuši strādāt un radīt kādu atskaites punktu. Kāds tas ir izdevies?

Latvijas sporta veidu TOP 10 (iekavās vietas iepriekšējā gada sarakstā):
1. (1.) Futbols, minifutbols, pludmales futbols
2. (2.) Basketbols
3. (4.) Volejbols, pludmales volejbols
4. (5.) Vieglatlētika, skriešana
5. (3.) Hokejs
6. (7.) Riteņbraukšana, riteņbraukšana trekā, BMX
7. (9.) Motosports
8. (12.) Florbols
9. (13.) Bokss
10. (10.) Daiļslidošana, ātrslidošana, šorttreks

Jau otro gadu pēc kārtas populārākais esot futbols: vai tāpēc, ka šīs sporta veida federācija un atsevišķi klubi ir ierauti totalizatoru skandālā, kas pārsniedz jau Latvijas robežas, vai – tāpēc, ka uz Latvijas čempionāta spēlēm nāk nemainīgi noturīgs līdzjutēju skaits – mazliet vairāk par simtu? Aptaujas veidotāji saka – pamats meklējams aktīvajā atpūtā, jo ar futbolu šajā valstī nodarbojas visvairāk. Tātad – tomēr, aptauja ir nevis par popularitāti, bet gan par pielietojumu.
Lasām tālāk – otrais basketbols. Prātīgi – katrā skolā ir basketbola grozi, šis ir arī vienīgais sporta veids, kura vadošie stāvi regulāri veido bulvārpreses izdevumu saturu. Ja ņem vērā, ka šie žurnāli Latvijā ir ar lielāko tirāžu, loģiski, ka basketbolistus pazīst labāk nekā šautriņu metējus. Neticu, ka kādu šautriņmetēju atskaitīs no Latvijas izlases par viesnīcas dedzināšanu, bet basketbolistus liek uz žurnāla vākiem, ja vien viņi ir redzēti ar kokteiļa salmiņu rokās...
Salīdzinot ar pērno gadu, par vienu vietu augstāk ticis volejbols un pludmales volejbols. Ranga veidotāji šīs divas lietas nešķiro, bet vajadzētu gan. Turklāt, nevar vēl droši pateikt, kurš no abiem būtu ticis priekšplānā, jo pludmales karaļi kliedz skaļāk par saviem veikumiem, bet skaita ziņā viņi stabili ir mazākumā... Populāra varētu būt pludmales lauvas Samoilova frizūra – tiesa. Bet tad ir jāmeklē frizētavu rangs.
Par vienu vietu augstāk tikusi arī vieglatlētika un skriešana. Te atkal dīvainība, jo vieglatlētika ir arī lodes grūšana, vesera mešana, kārtslēkšana, ko laikam, kurš katrs nepilda. Piekritīsiet, ka skriešana tomēr pāri visam un - vismaz reizi gadā to var just visās Rīgas ielās un parkos. Uz vienu pasākumu skrējēji sarodas kā narkomāni, vienīgi – neko vairāk par šo vienu nav nācies dzirdēt. Tad jau nūjotāji knosās pa grāvjiem vairāk, bet tas, protams – redzes un gaumes jautājums.
Piektais rangā hokejs – tā var būt, ja pieņemam, ka viss mūsu hokejs ir redzams Arēnā Rīga. Aptaujas veidotāji taču gudri norāda, ka vajag skaitīt nevis līdzjutējus, bet gan tos – kas ar šo sporta veidu nodarbojas. Dārgs prieks, bet latviešiem hokejā ir sava amatieru līga... Jāpiebilst, ka rangā šie ir novēlušies par divām vietām: nevar saprast, vai gada laikā pēkšņi spēlētāji palikuši mazāk, vai tā jau tiek gatavotas Ozoliņa atvadas no aktīvajām hokeja gaitām?
Aiz hokeja – riteņbraukšana. Arī nav lētais prieciņš, taču vasarās nedēļas nogalēs savi pāris tūkstoši uz laukiem ar saviem ripuļiem izbrauc – lai sacenstos! Ja vēl pie riteņbraukšanas pieskaita tos, kas griež velo trenažierus fitnesa klubos, saku – vajadzēja šiem būt augstāk... Taču uzjautrina, kas tiek patiesībā saskaitīti: riteņbraucēji, BMX un riteņbraukšana trekā. Kur mums Latvijā treks? Tas konkursa jautājums aptaujas rīkotājiem. Otrais jautājums – nosauciet vismaz vienu aktīvu treka riteņbraucēju?
Septītā vieta popularitātes listē – motokrosam. Tātad – stāsts par krīzi valstī tomēr nav patiess? Vai esat kādreiz bijuši motokrosā? Ar to biju domājis piedalīšanos, nevis sēdēšanu kalna galā vai šašlika rindu forsēšanu pasākuma laikā. Ja es pazīstu Serģi, vai esmu jau motokrosists? Un – kāpēc šajā iedaļā nav minēti baikeri, čoperi un citi vilki? Viņus tak’ redz vairāk un viņu patiešām ir daudz. Tas nav sports, bet vizināšanās? Tad jau arī skriešana reizi gadā nav sports...
Florbolam pa ranga kāpnēm baiss kāpiens uz augšu – par četrām vietām! Domāju, ka šis viņiem pašiem ir smags pārsteigums un trieciens... Boksam tāpat – četras vietas labāk, ja salīdzinām ar pagājušo gadu. Cilvēkiem laikam patīk nodarboties ar šo sporta veidu: dauzīt bumbieri taču var gan tiešā un pārnestā nozīmē. Ak, atvainojos tiem, kas nezina, ko boksā nozīmē bumbieris... Bet boksa cimdus taču Latvijā pārmanto no dzimtas dzimtā. Arī skatītāju ir daudz, kas gribētu boksu noskatīties klātienē, tikai – kur? Tā, protams, jau vairs nav aptaujas veidotāju darīšana.
Bet labāko desmitnieku noslēdz trijjūgs – daiļslidošana, ātrslidošana un šorttreks. Kopīgs visiem viens – ledus. Atšķirīgais – sākot ar slidām un beidzot ar noteikumiem. Kā viņi sanākuši visi kopā, kad tika veidota aptauja? Uz kuras ielas var satikt daiļslidotāju, ātrslidotāju un šorttrekistu kā vienu bariņu? Turklāt, ja ņem vērā, ka mums oficiāli ir tikai viens ātrslidotājs – Haralds Silovs, tad, kas tie par sporta veidiem, kas palikuši aiz labāko desmitnieka?

Tiktāl ar vieglu ironiju. Bet aptaujas mums ir vajadzīgas. Pirmkārt, tas kādam uzlabo garastāvokli, bet citiem, gluži pretēji – liek meklēt ārējo ienaidnieku. Tas organizē domāšanu, bet galvenais, kā saka šī ranga apstāvētāji – palīdz iespējamajiem sponsoriem. Kā man patika šis citāts, kas pievienots pētījumam: „Kopējā tabulā sporta veidi vai to grupas apvienotas pēc iedzīvotāju aptaujas par aktīvo un pasīvo līdzdalību sportā, sporta interneta un TV auditoriju datiem, citu statistisko informāciju par sporta izglītības iestādēm, sporta federāciju aktivitātēm, biedriem un to rīkotajiem pasākumiem.” Lasām vēlreiz - „Kopējā tabulā sporta veidi vai to grupas (tātad – tomēr grupas. Ja mums ir treks pie riteņbraukšanas, kāpēc nevar būt lauku hokejs pie hokeja?) apvienotas pēc iedzīvotāju aptaujas par aktīvo un pasīvo līdzdalību sportā (zolīti var likt pie jebkura no sporta veidiem – pasīva vērošana kā spēle), sporta interneta un TV auditoriju datiem (ja ņemtu šos datus, tad pirmajā desmitniekā būt septiņi citi sporta veidi), citu statistisko informāciju par sporta izglītības iestādēm (ārstu zīmju statistika, kas atbrīvo skolēnus no sporta nodarbībām), sporta federāciju aktivitātēm (lai pirmais federāciju desmitnieks katrs nosauc sava veida populārāko sportistu un tad aptaujā cilvēkus pie maizes veikala), biedriem un to rīkotajiem pasākumiem (makšķerēšanā arī ir pasaules čempionāts, bet specializētos žurnālus par šo hobiju vai aktīvā laika pavadīšanu lasa vairāk nekā žurnāla tipa speciālizlaidumu par futbolu jeb basketbolu)”. Netieku vaļā no sarkasma...

Varbūt aptaujas veidotāji ir vienkāršāki par ceļmallapu un mēs tikai naivi iztēlojamies kaut kādus iedomātus atbildētājus, anketas un prasīšanas? Vai esat dzirdējuši par tādu reputācijas topu, kuru organizēja viens dienas laikraksts sadarbībā ar vienu palielu reklāmas aģentūru? Kad šīs aptaujas datus salīdzināja ar laikraksta reklāmas devēju apjomu, tad zīmīgi – kas vairāk reklāmas bija izvietojuši šajā produktā, tiem bija labāka reputācija. Bet – tie, kas bija nolēmuši pamainīt savas kompānijas reklāmas nesēju un samazināja savas pašreklāmas aktivitātes, pēkšņi tika pie sliktas reputācijas. Vēl jautrāk bija, kad atklājās – gandrīz visi (visus jau nevarēja bāzt zem vienas cepures, tad rastos aizdomas), kam labā reputācija, kaut kādā mērā sadarbojās ar vārdā nenosaukto palielo reklāmas aģentūru, kas bija iniciators šai aptaujai... Ar sporta rangu varētu būt līdzīgi. Aizdomājieties par šādu sazvērestības teoriju: viena reklāmas aģentūra apkalpo kādu banku un vēl vairākas kompānijas, kas tērē naudu noteiktiem sporta pasākumiem vai federācijām. Aģentūrai labi – viņi ir starpnieki, viņi arī pelna. Līdz brīdim, kad banka vai kompānija, kam ir nauda, sāk prātot – sak, varbūt mums savus sponsorēšanas tēriņus samazināt. Kādi argumenti? Aizejiet uz stadionu uz apskatieties – tribīnes tukšas! Paņemiet TV un interneta reitingus un sapratīsiet – švaki ar to interesi... Aģentūrai svilst, jo tā ir dzīva nauda. Un tad viņi atnes un noliek uz galda pētījumu par populārākajiem sporta veidiem. Jā, tā ir cita lieta! Redziet, jūsu nauda tiek tērēta pareizi, jo nekā populārāka par šo nav! Ko padomā banka? Viņi saka – arguments spēcīgs, jo aptaujas taču nemelo... Jums liekas, ka rangs nav objektīvs? Ja runa ir par naudu un cīņu ap to, tad šim sarakstam tādam nemaz nav jābūt. Pētot rangu, paturam prātā, ka ar to kāds sportam ir piesaistījis vai mēģinās piesaistīt naudu. Tas nav sliktākais, kas var ar naudu notikt. Ja šī aģentūra gribēs pārdot kādam sponsoram suņu pajūgu skriešanās sacīkstes, ticiet – rangā parādīsies arī viņi... Elementāri. Nekā personīga un tomēr – kurš mums dod naudu kāju bumbai, vairākiem basketbola klubiem un vienu reizi uzrīko vienu garu skrējienu par galvaspilsētas ielām? Ja vēl pieliek klāt, ka šajā vasarā pludmales bumbu dauzīšanā dažus naudas devējus aprūpēja tie paši, kas tagad veido sporta veidu topu – vai nav jauka kompānija! Ja sporta veidu rangu veidos aģentūra, kas apkalpo Aldari, tad viņiem hokejs noteikti būs augstāk par minifutbolu... Vēl elementārāk.

P.S. Starp citu, tikko noklausījos raidījumu par suņu pajūgu čempionātu – tajā šogad piedalīšoties ap 80 sportistu...