Starp Lauvu un Jaunavu pagāja sešpadsmit gadu

Salīdzināt tenisu un hokeju nav godīgi, jo viens ir komandu, bet otrs individuālais sports. Runāt par Sanda un Ernesta karjerām līdzībās, arī ir visai mākslīgi, lai gan šādus tādus atskaites punktus piemeklēt var. Piemēram, ko divdesmit divu gadu vecumā bija izdarījis Ozoliņš? Viņš bija kļuvis par Sanhosē Sharks aizsardzības brīnumbērnu, labojot kluba rekordus un kļūstot par vienu no redzamākajiem uzbrūkošā tipa aizsargiem līgā. Pasaules klase! Gulbis savos divdesmit divos ir pasaules tenisa rangā divdesmit piektais, kas patiesībā pēc hokeja mērogiem ir NHL zvaigžņu spēles dalībnieks, ja ne vairāk. Protams, ka pasaules klase! Ak, piemirsu – Sandis taču tajā pašā gadā aizvadīja savu pirmo All Stars nedēļas nogali Ņujorkā. Ozoliņam toreiz viss tikai sākās un nekas neliecina, ka Gulbim tagad būs savādāk. Hmm... Abi dzimuši augustā, tiesa ar nobīdi zvaigznājos: Ozoliņš ir Lauva, bet Gulbis – Jaunava. Svētdien aiz viena nostāsies komanda, kas ies laukumā un sitīs labākos krievus, otram vajadzēs parādīt, ka viņš patiesībā liek pamatus Latvijas tenisa zelta laikmetam. Deviņdesmit ceturtajā puikas sāka atdarināt vai līdzināties Ozoliņam, pēc sešpadsmit gadiem tajās pašās iedvesmas kurpēs var iekāpt Gulbis. Ja iekāps, viņam sekos...

Olimpiskajā centrā vieglatlētikas manēžā šajās dienās ir ieklāta dārga tenisa grīda – tur trīs dienas notiks Deivisa kausa izcīņas spēle starp Latviju un Poliju. Daži saka, ka segums esot par dārgu, citi rāda ar pirkstiem uz tenisa federāciju, ka tie esot saimnieciski nejēgas... Nestrīdos. Tikai padomājiet: vai tiešām 50 000 eiro par segumu nav to vērti, lai klātienē piedzīvotu pasaules klases meistara spēli, turklāt – tāda meistara, kas nēsā pa pasauli Latvijas vārdu? Divdesmit piektais pasaules tenisa rangā – atvainojiet, tas pirms Ernesta un pēc Ernesta uz ilgiem laikiem var izrādīties sapnis vasaras naktī vai kosmoss! Tikai uz mirkli iztēlojoties šo rangu bez viņa un sapratīsiet, ka šobrīd sasniegtais ir daudzu apstākļu sakritība, kurā mums ir paveicies būt par lieciniekiem. Gluži kā gadījumā ar Sandi Ozoliņu. Tādi puikas dzimst reti, bet viņi ir – tādi vēlāk iedvesmo paaudzes un nav ne mazākais iemesls neticēt – ja tas hokejā izdevās Sandim, kāpēc, lai tas tenisā nenotiktu ar Ernestu?

Savā profesionālā tenisista karjerā Gulbis vēl tik augstu nav bijis, lai gan zinoši ļaudis saka, ka pēc talanta viņš ir pirmā desmitnieka vecis. Taču talantu neviens speciāli nemēra un tam nav noteikts atsevišķs rangs vai tabula. „Es gribu kļūt par pasaules pirmo raketi”, saka Ernests 2010. gada augustā. Pirms pāris gadiem viņš runāja par labāko sešinieku, astoņnieku, par eliti, par veiksmi, kas var lietas iegrozīt priekš viņa labāk. Tagad viņš vairs citus mērķus sev apkārt īsti neredz – tikai pirmais! Pārliecība, pieredze, briedums, dzīves krāsainā realitāte – viss kopā! Ja gribi būt pirmais - spēlē kā pirmais, līdzinies pirmajam, esi labāks par pirmo. Trenējies kā pirmais... ATP tūres interneta vietne piedāvā atrakciju – salīdzini spēlētājus. Ierakstu vārdu „Gulbis” un viņam pretī nolieku...Ņemam taču pirmo numuru! Nadālu!

Spānis ir par diviem gadiem un diviem mēnešiem vecāks. Augumā Ernests ir slaidāks par pieciem centimetriem (Rafas 1,85m pret Ērnija 1,90m), bet svarā viņš ir par astoņiem kilogramiem vieglāks. Tātad – spēka rezervi pati daba ir pasniegusi. Te gan šajā līmenī mammas kotlete nepalīdzēs, jāņem talkā profesionālo sportistu diēta un vēl atceramies – latviešiem tie kauli ar gaļu un muskuļiem apaug lēnāk un vēlāk. Nadāls ir kreilis, taču – vai tāpēc viņam kāds kaut ko vairāk dāvina? Turklāt – kreiļi ir mazākumā, tā kā, Ernest, par rokām neiespringsti. Nadāls profesionāļa statusu ieguva 2001. gadā, Gulbis – 2004. Ja ielāgojāt vecuma starpību un pieredzi visaugstākajā līmenī, tad gluži loģiski, ka latvietis savu sviedru kreklu nav pa īstam vēl izgriezis. Šosezon Ernestam 26 uzvaras kortos, Rafaelam – 59. Zaudējumi attiecīgi – 15 pret 7. Šogad spānis uzvarējis sešos turnīros, latvietis – vienā. Karjeras bilance sekojoša: Gulbim 84/81 (uzvaras/zaudējumi), Nadālam 460/98. Kas ir labā ziņa? Nadāls šobrīd ir zaudējis vairāk reižu... (ar smaidu, bet kāpēc šo ciparu nevaram izcelt?) Paņemam nopelnīto naudu un saprotam: $1,821,229 pret $34,605,902. Nav jāsaka, kam pieder lielākais kumoss. Taču, kad izdalām šos skaitļus ar izcīnītajām uzvarām, tad sanāk, ka par katru savu vinnēto tenisa maču Nadāls ir nopelnījis 75 230 $, bet Gulbim vidēji katra uzvara atnesusi 21 681 $. Te jau tā starpība vairs nav neaptverama. Pielienam tuvāk kortam, kur statistikā ir rodams Nadāla paskaidrojums visiem tiem, kas meklē atbildi uz jautājumu – kā viņam tas sanāk? Nu ir, ir viņš par mūsējo labāks gandrīz visos elementos. Taču ievērojāt, ka iepriekšējā teikumā uzrakstījās vārds „gandrīz”? Par dubultkļūdām – paklusēsim, bet eisos (aces) jeb punktos, kas gūti ar servi, šosezon spānim pret letiņu nav bijuši varianti. Nadāls mūsējam var pārstīgot tikai raketes – 368 naglas pret 236... Tātad – pasaules galvenais tronis būs jāsāk ieņemt ar servi, kas tenisā ir gaužām dabiska kārtība.

Tieši pirms gada Gulbis pasaules rangā bija 101, kad tika pieņemts lēmums sadarboties ar treneri Hernanu Gumī no Argentīnas. Bija simtu pirmais rangā, tas nozīmē – Gulbis bija noslīdējis uz šo vietu, nevis pacēlies. No malas izskatījās, ka kaut kas notiek šķērsām vai gluži vienkārši nesanāk, bet – kā būtu pareizi, arī neviens par labotāju nepieteicās. „Agrāk es daudzas lietas nemaz nedarīju – varēju nedēļu trenēties, nedēļu atpūsties. Tagad tas viss ir mainījies. Jā, noteikti esmu palicis profesionālāks”, savu atgriešanos pasaules simtniekā un pēc tam visos tālākajos (–kā), raksturo Ernests. Ar gēniem viņam viss kārtībā, ar galvu – paša darbs. Muskuļus var uztrenēt, bet talantu – noslīpēt. Ja to visu saliek kopā, tad pagaidām tā ir divdesmit piektā rakete pasaulē. Vai mēs saprotam, ka tenisa kortā neviens latvietis tur nav pirms viņa bijis un tas, ko redzēsim klātienē, patiesībā ir dzīvs un īsts kā latviešu rupjmaize? Ja saprotam, tad - svētdienu iesāks Ernests, bet, pārskrienot pāri ielai - pabeigs Sandis... Vai nav jauki viņus abus redzēt darbībā? Kā mums veicas!

P.S. Pārlasīju uzrakstīto. Tā kā par daudz sīrupa, tā kā par daudz rīvēju degunā "vai mēs saprotam", "vai mēs iztēlojamies"... Par daudz? Nē, par daudz savējos lielīt nekad nav grēks. Lai tiek!