Jaunais futbola leģions - izceļas tikai daži

Ārzemju spēlētājam savā pozīcijā jābūt spēcīgākam par vietējo, lai viņa pirkšana būtu attaisnojama. Tā tas ir jebkuras līgas jebkurā klubā. Ir cits variants - iegādāties gados jaunu talantīgu ārzemju spēlētāju, lai tas izaug par komandas līderi un kuru vēlāk izdevīgi pārdotu, tādā veidā nopelnot. Tas ir futbola bizness. Tā rīkojas gan Latvijas klubi, gan, piemēram, Anglijas Premjerlīgas, Spānijas La Liga vai Itālijas A sērijas klubi. Tas nav nekas nosodāms. Atšķirība tikai tā, ka mums, salīdzinājumā ne tikai ar Angliju, Spāniju vai Itāliju, bet arī ar vēl daudzām citām valstīm, nekad nebūs tik daudz labu pašmāju spēlētāju. Un ja vēl uz "futbola biznesa" rēķina atvesties leģionāri "nosēdina" (ne bez trenera izvēles, protams, bet izvēle šādā gadījumā ir par labu ārzemniekam, jo kā gan citādi viņu pārdosi tālāk un izdevīgāk, ja tas nespēlēs) tālākā rezervē pašmāju futbolistus, kuri nebūt nav ievērojami sliktāki (dažreiz pat meistarīgāki), tad Latvijas izlašu treneriem spēlētāju izvēle noteikti nekļūs lielāka un Latvijas futbolam no tāda futbola biznesa nav nekāda labuma.

FC "Jūrmala" ienākšana virslīgā ir tikai apsveicama, jo tā ir konkurētspējīga komanda, ar to jārēķinās ikvienam no favorītiem un sezonas laikā tā var kļūt vēl spēcīgāka. Nepatīk tikai dzirdēt runas, ka šī komanda esot veidota tikai ar vienu mērķi - iesaistīt tajā ārzemju spēlētājus, bet tad pārdot tos tālāk. Ja tie ir labi meistari, no kuriem var mācīties pašmāju spēlētāji un kurus pašmāju spēlētājiem jācenšas izkonkurēt, ja tie ir talantīgi jaunie spēlētāji, kurus pēc sezonas vai divām izdosies pārdot tālāk un iegūtos līdzekļus ieguldīt kluba (tātad - arī pašmāju jauno spēlētāju) tālākai attīstībai, tad lai tāds mērķis arī ir un tas attiecas ne tikai uz FC "Jūrmala" (ne par vienu citu virslīgas komandu vienkārši neko tamlīdzīgu nav nācies dzirdēt). Starp citu, tieši virslīgas jaunpienācēju rindās spēlē divi no labākajiem šīs sezonas leģionāriem debitantiem un tie atbilst abām leģionāru kategorijām - 28 gadus vecais ganietis ar Nigērijas pasi Daniels Ola un 21 gadu vecais krievu futbolists Konstantīns Belovs. Ola šosezon ir viens no meistarīgākajiem centra aizsargiem virslīgā un tas nav pārsteigums - spēlējis itāļu klubos "Teramo" un "Cesena", pirms tam bijis Romas "Lazio", tad arī Veronas "Chievo" (abos klubos oficiālās spēlēs gan nav piedalījies), kā arī 2008. gada maijā tika uzaicināts Nigērijas izlasē uz maču ar DĀR (palika rezervē). Tiesa, Olas sniegums čempionāta sākumā bija pārliecinošāks nekā tagad un jācer, ka tas ir tikai neliels sportiskās formas kritums nevis pielāgošanās zemākam līmenim... Negribētos, lai viņš kļutu par otro Āronu Nguimbatu. Savukārt Maskavas "Lokomotīves" audzēknis Belovs bijis FC "Moskva" un FC "Himki" tuvākajā rezervē, kā arī Permas "Amkar" sistēmā un viņam spēlēšana FC "Jūrmala" ir kā iespējamais tramplīns, lai atgrieztos un iekļūtu augstāka līmeņa klubos. Pārējie... Nesteigsimies ar secinājumiem par kamerūniešu uzbrucēju Žanu Bleisu Bolī, kurš ir spēlējis Krievijas kausa 1/2 finālā (Brjanskas "Dinamo"), Groznijas "Terek" un Ņižņijnovgorodas komandās, jo viņa rēķinā līdz šodienai bija tikai viena spēle, turklāt tajā viņš ielēca gluži kā no kuģa uz balli. Pārējie... Ne ar ko nav labāki par mūsu pašu spēlētājiem. Laiks rādīs, cik pamatotas vai pārspīlētas un varbūt nelabvēļu izplatītas ir runas par Jūrmalas komandas pastāvēšanas vienīgo mērķi.

Daugavpils "Daugava" rindās leģionāru netrūkst, bet šosezon jauns nācis tikai viens. Gruzīnu aizsargs Bizina Cincadze. Kārtējais papildinājums no Gruzijas ir arī saprotams - komandas galvenais treneris ir gruzīns Tamazs Pertija. Pagaidām tas attaisnojas (iepriekšējā spēlē Jelgavā, piemēram, visus trīs vārtus guva gruzīni), turklāt Pertija nebūt neņem visus tautiešus, ko viņam piedāvā dzimtenē un turklāt piedāvā slaveni bijušie futbolisti (piemēram, Čivadze un Gucajevs). Ja leģionārs sekmē labu rezultātu, tad tas ir labs leģionārs. Vēl viens ārzemju spēlētāju izvēles un paturēšanas princips, kura striktas ievērošanas piemērs šosezon ir Daugavpils komanda. FB "Gulbene 2005" rindās ir vairāki leģionāri, taču regulāri spēlē tikai daži no tiem, savukārt redzamākais laukumā no viņiem ir 25 gadus vecais japāņu pussargs Jasuhiro Kato, kurš pirms tam spēlēja dzimtenē un Taizemē. Kato veic lielu darba apjomu, ir ļoti centīgs un diezgan tehnisks. Viņam labs piemērs ir tautietis Minori Sato, kurš pēc sekmīgas sezonas Gulbenes komandā 1. līgā ir nokļuvis FK "Ventspils" rindās un aizvadījis veiksmīgas spēles, kad laukumā nevarēja doties nigērietis Maikls Tukura. Ventspils komandā ir vēl viens japānis un viņš ir starp tiem nedaudzajiem jaunajiem leģionāriem, kuri šosezon izceļas - 28 gadus vecais aizsargs Naoja Sibamura (līdz šim spēlējis tikai Japānas futbola līgā). Pagaidām gan Sibamura vairāk ir spēlējis un izcēlies Baltijas futbola līgas spēlēs, taču arī tāpēc viņš ir komandā, ka šājās spēlēs ir apliecinājis savu noderīgumu. Izceļas FK "Ventspils" rindās '20 gadus vecais krievu pussargs Eduards Suhanovs. Iževskas futbola audzēknis pagājušajā sezonā bija Kazaņas "Rubin" otrajā komandā un arī viņam spēlēšana Latvijas virslīgas čempionātā ir tramplīns uz augstāku līmeni (to nevar neredzēt), bet ventspilniekiem - iespēja nopelnīt. Futbola bizness. Turklāt tādi jaunie futbolisti kā Belovs vai Suhanovs tikai rada konkurenci pašmāju jaunajiem un ne tikai jaunajiem spēlētājiem. Cik šī konkurence ir veselīga - tas jau atkarīgs arī no trenera un kluba vadības.

"Liepājas metalurga" rindās no jaunajiem leģionāriem čempionātā izceļas lietuviešu aizsargs Mariuss Činiks. Viņa tautietis pussargs Nerijuss Vaļskis traumas dēļ kādu laiku bija spiests palikt malā un iespējams, ka tieši tas neļauj arī viņam jau tagad būt starp sezonas labākajiem jaunajiem ārzemniekiem. Vēl ir laiks. Vēl ir tikai otrā riņķa sākums.

Čempions "Skonto FC" pirms sezonas iekļāva savās rindās divus jaunus ārzemniekus, taču paspējis izcelties no viņiem ir tikai viens - 28 gadus vecais brazīlietis Fābiu de Matušs Pereira (pēdējās spēles nespēlē traumas dēļ). Savulaik (2003. gadā) viņš bija "Paranaese" komandā kopā ar Klebersonu, Žadsonu un Fernandiņu, taču nav trāpījis tik veiksmīgā apritē kā minētie tautieši. Ja Pereiram būs viss kārtībā ar veselību, tad viņš arī sezonas turpinājumā būs viens no labākajiem leģionāriem šosezon virslīgā.

Vairāk jauno ārzemju futbolistu, kas šosezon Latvijas futbola virslīgā jau ir paspējuši ne tikai "atzīmēties", bet arī kļūt par redzamiem spēlētājiem, manā sarakstā nav. Jācer, ka tikai pagaidām. Ko šeit dara un ar kādu mērķi atvesti pārējie vairāk nekā 20 leģionāri? Laiks rādīs. Iespējams, ka jau drīz (kad atvērsies pārēju logs) daži brauks prom, iespējams, ka daži iespēlēsies sezonas vidū vai tās otrajā daļā. Gandrīz nav šaubu, ka drīz Latvijas virslīgas čempionātā parādīsies jauni ārzemju futbolisti. Galvenais, lai tiktu ievēroti trīs jau minētie ārzemju spēlētāju iegādes principi. Tad viss būs kārtībā un nebūs nekādu baumu. Pretējā gadījumā labāk lai spēlē un sevi pierāda - kaut vai daļēji avansā - pašmāju jaunie futbolisti. Tas laikam tomēr nav īsti normāli, ja tikai nepilna ceturtā daļa no jaunajiem ārzemju spēlētājiem, ir starp virslīgas čempionāta labākajiem spēlētājiem.