Karlsons un citi brālīši zem Dinamo jumta

Ja Sējējs būtu specdienestu aģents, tad saņemts gūstā, viņš būtu pagalam nederīga trofeja. Pieej no vienas puses – nekā. Mēģini no otras – tas pats. Aplinkiem vien, līkumiem vien... Cilpas un slazdi. Taču, ja tā veselīgi padomā – darbu viņš dara. Ja Sējējs saka, ka „ar šo spēlētāju runājis esmu, mums interese ir, taču līgums vēl nav”, tad teksta patiesais atšifrējums patiesībā skan šādi: „Līgums ir noslēgts.” Ja Normunds saka – „mēs viņam izteicām vairākus labus priekšlikumus, nācām pretī, cik vien varējām”, tad atkodētā ziņa patiesībā skan tā: „Viņš pie mums nespēlēs...” Ja atkož Sējēja šifra mašīnu, tad var mierīgi iegūt daudz informācijas par kluba darbībām spēlētāju tirgū. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka Normunds kā jau frontē, savu šifru ik pa brīdim apēd, lai pretiniekam nekā netiktu. Kāpēc komandā valda tāda noslēpumainība? Viņus var saprast – modernajā laikmetā informācijas ātrumam ir izšķiroša nozīme. Tas, kas pirms stundas bija šķietami uz tava galda, pēc divām jau var būt kādas citas komandas ēdienkartē. Tā viņiem ir gadījies un tad ir dusmas gan par veltīto laiku, meklējot pa pasauli nākamos Rīgas varoņus, gan izmisums – ko stāstīt akcionāriem? Šajās dienās Sējējs ir labā garastāvoklī, kas nozīmē – misija paveikta. Bet misija bija skaidra – savākt Dinamo rindas jaunajai sezonai.

Par pēdējo dienu skaļāko ziņu ir kļuvis divdesmit sešus gadus vecais vārtsargs Henriks Karlsons no Zviedrijas. Viņš piekritis spēlēt Rīgā par nepilniem 200 000 latu sezonā, kas noteikti ir viņa lielākais laupījums, kopš puika vispār spēlē hokeju. Tajā pašā laikā atļaušos apgalvot, ka šis darījums varētu būt Sējēja galvas rota visu nākamo sezonu, jo patiesībā tirgū ir pamanīts un pierunāts patiešām labs hokejists. Mēs viņu izcēlām no Sanhosē Sharks sistēmas, kur Karlsons bija pagājušajā sezonā. Noslēdzis ar NHL klubu līgumu (800 000 dolāru viņš saņemtu, ja spēlētu NHL) un sapratis, ka vietu viņam sastāvā ar pirmo piegājienu neizkarot – priekšā Nabokovs un Greiss – slaidais zviedrs vienojās ar Sharks par viņa pakalpojuma izīrēšanu savas dzimtās valsts Farjestad klubam. Tur viņam pieklājīga statistika – 34 spēles, vidēji ielaistas 2,45 ripas spēlē, bet atvairīto metienu procents 91,4% viņu savā līgā (Swedish Elite League) izceļ kā ceturto labāko. Kad rakstīju „slaidais”, tad patiesībā tā arī domāju – ar 1,98 m garo augumu Karlsons varētu uz papīra labi izskatīties arī Latvijas vīriešu basketbola izlasē. Tik gari vārtsargi ar hokeja iemaņām un NHL skautu rekomendācijām apkārt nestaigā. Vismaz nepieskatīti – noteikti nē. Zīmīgi, ka Karlsonu pērnruden gribēja pie sava aploka piesiet arī Dalasas Stars, taču haizivis tirgū uzvedās agresīvāk. Vēl zīmīgāk, ka līdz tam neviens (!) NHL klubs pat nebija paskatījies uz zviedra pusi, ko acīmredzot var skaidrot ar to talantu jūru, kuri no skandināvu gala ik gadus nāk ārā kā jau gatavi hokeja produkti. Patiešām – kāds tur vēl Karlsons, ja viņš nav pat bijis kādā no sava vecuma izlasēm! Bet – tāpēc jau pastāv NHL klubu smalkie sieti un tīkli, kas neļauj nevienam jēdzīgam spēlētājam aizklīst tālāk par šāviena attālumu no lielās līgas virtuves. Starp citu, šopavasar Sharks pēc spēlēm Zviedrijā, palūdza Karlsonam pievienoties komandai Stenlija kausa izcīņā – tas bija vajadzīgs pilnvērtīgam treniņu procesam. Taču ar to šis eksperiments arī beidzās. Pilnīgi iespējams, ka tieši pavasarī redzētais un izbaudītais, piespieda jauno zviedru vārtsargu tagad pieņemt Rīgas piedāvājumu. Lai uzkrātu pieredzi? Noteikti. Lai pēc tam kādreiz atgrieztos NHL, bet jau citā kvalitātē? Iespējams... Pēdējie ieraksti no Sharks sistēmai pietuvinātajiem ļaudīm ir skopi - „serviceable backup with starter potential". Kas tulkojumā nozīmē – pieklājīgs otrais vārtsargs ar pirmā numura potenciālu. Ja Henrikam spēle pie mums veiksies, tad nav šaubu – mēs visai ātri uzzināsim par šī darījuma anatomiju. Ja būs pretējais efekts, tad izvēles pamatojumu visticamāk Sējējs saburzīs un apēdīs. Bet šobrīd – visu cieņu, darījums ar cerību un plusa zīmi, kas pagaidām ļauj apgalvot – hokeja tirgū mēs neesam aklie dunduri.

Kurš būs otrs Rīgas vārtsargs? „Mēs Masaļskim esam izteikuši dažādus piedāvājumus, kategorisks – nē – no viņa puses nav atskanējis.” Tā Sējējs. Bet, ja reiz Normunds savā atbildē ir iepinis šo mazo vārdiņu „nē”, tad visticamāk viņš labi saprot, ka Edgars pie viņa durvīm šajās dienās nestāv, nelūdzas un nediedelē. Šim mazajam vārdam ir arī cita piegarša – Rīga nespēj konkurēt ar citu KHL klubu piedāvājumiem, bet Edgaram šajā vecumā ir, pirmkārt, jāpelna vecumdienu pensija, un tikai tad jāļaujas sentimentam par Dinamo gara spēku un nacionālajām īpatnībām. Jo tāpat kā Sējējam, Savickim un Kalvītim, kam Rīgas profesionālā kluba izveide ir bizness, arī vārtsargam Edgaram Masaļskim hokeja spēlēšana ir naudas pelnīšana ar darbu, ko viņš prot vislabāk. Uz kuru pusi skries Rīgas Dinamo pagājušās sezonas pirmais vārtsargs – tam jau ir otršķirīga loma. Taču – Rīgai izredžu viņa sakarā ir maz, vai nav gandrīz vispār. Ja notikumi sagriežas ar šādu saturu, tad atcerēsimies, ko Sējējs pirms mēneša teica par vārtsargu posteni un tam pietuvinātajiem personāžiem. Tie vārētu nākt no Ziemeļmerikas. Normunds neliedzas, ja viņam pavaicā tieši – vai tas būs kāds no NHL fārmklubu sistēmas? Tas nozīmē, ka Masaļska aizpeldēšana visticamāk tiks piesegta ar kādu kanādieti. Tas varētu nozīmēt, ka arī šim vajadzēs maksāt ne mazāk kā Karlsonam, kas kopumā abu vārtsargu budžetu iezīmē tuvu miljonam dolāru, ieskaitot nodokļus. Ziemeļamerikas pretendents visdrošāk būs ar pirmā numura pieskaņu, bet – kurš no viņiem patiešām pildīs šo lomu, parādīs sezonas sākums.

Par citiem leģionāriem Sējējs arī varot būt drošs, sakot to pašu, ko vēl nesen dziedāja par Karlsonu – esam vienojušies, bet līgumi vēl nav. Tātad – līgumi ir. Varbūt viens no ārzemniekiem ir palicis gaisā, taču tas drīzāk ir saistīts ar Mārtiņa Karsuma izvēli – ja Latvijas izlases uzbrucējs šajās dienās teiks „jā” Rīgas pēdējam piedāvājumam (Sējēja citāts), tad par vienu svešinieku Dinamo sastāvā būs mazāk. Ja tas nenotiks, tad sūci aizlāpīšot kāds zviedrs... Vārds, uzvārds? Atvaino, Normund, ka pavaicāju.... Miķeļa Rēdliha faniem vajadzētu priecāties, jo abas puses esot atradušas kompromisu, taču Herberts Vasiļjevs gan šajā iesaukumā ir ticis nolikts sāņus: „Diemžēl... Herberts teica, ka viņam ir arī citi piedāvājumi. Mēs viņam nosaucām daudz lielāku skaitli, nekā viņš saņēma Krēfeldē – tas nelīdzēja. Neko vairāk nevaram atļauties.” Šis gan vairāk norāda uz to, ka tas mazliet augstāk minētais zviedrs, tomēr jau sēž mūsu ierakumos ar līgumu, neskatoties uz peripetijām ap Karsumu. Pilnīgi noteikti Dinamo faniem nevajadzētu šosezon rēķināties ar abiem nule kā nodraftētajiem – zviedru un somu – jo abiem hokejistiem ir līgumi ar saviem līdzšinējiem klubiem. Taču abu aģenti tikšot uzrunāti ar domu – par nākotni. Eh, te nu atkal Normunds mētā smalkus tīklus, kas visticamāk velk uz citu pusi – nav izslēgts, ka sezonas laikā ar vienu no viņiem tomēr izdosies vienoties... Interesanti, ka KHL drafta ceremonijā arī citi krievu klubi snaikstījušies ap minētajiem Rīgas nākotnes klientiem, taču Sējējs bijis manīgāks. Neesot bijis grūti, jo šajā pavasarī uz izķeršanu esot čehu un slovaku jaunatnes apcirkņi. Interesants varētu būt jau daudzkārt aprakstītā latviešu izcelsmes krieva Aināra Podziņa mēģinājums iekļauties Dinamo sistēmā. Formāli kluba menedžeris saka, ka viņam vieta sastāvā būs jāizcīna. Ja Sējējs apgalvo, ka viņš nav Podziņu redzējis Kriļja Sovetov sastāvā un nezina, kā „tas puika spēlē”, tad drīzāk mēs varam domāt, ka ar šo jaunieti viss ir kārtībā. Ja nezini kā spēlē – ko dodi tādam iespēju? Skaidrs, ka Normunds mēģina prātīgi blefot ar domu par iespējamajām sarunām ar Podziņa līdzšinējo komandu, jo formāli – viņiem ir jālūdz piekrišana. Turklāt – ne jau par skaistām acīm un ausīm...

Jūlija pirmajā datumā savu darba cēlienu uzsāks Rīgas Dinamo jauniešu komanda, kas šogad kopā ar krievu līdzaudžiem spēlēs MHL līgā. Budžets šim projektam būs ap vienu miljonu dolāru, kas pamatā tiks aizskalots daudzajos izbraukumos. Projekta galvenais treneris vēl nav apstiprināts, taču drošākais un jēdzīgākais no kandidātiem būtu Leonīds Tambijevs, ko visticamāk arī ierakstīs Dinamo algu sarakstos. Citas izmaiņas gaidāmas tā sauktajā Rīgas Dinamo fārmklubā, kas jaunajā sezonā tādā formā kā redzējām to pērn – nepastāvēs. Tā vietā esot panākta vienošanās ar Liepājas Metalurgu, kam sezonas laikā tikšot nodoti kādi trīs četri censoņi ar Dinamo līgumiem, bet neesot izslēgts, ka arī kāds no liepājniekiem ielec dinamiešu formas kreklā. Vismaz pagaidām starp abiem klubiem valdot saskaņa un harmonija, kas ir laba ziņa. Un visbeidzot – Rīgas Dinamo akcionāri Guntis Ulmanis un Juris Savickis tagad metušies būvēt „labu Latviju”. No vienas puses – jauki, ka lielas galvas grib likt lietā savu pieredzi arī politiskajā vidē, no otras – vai tas neatgādina kaut ko no sērijas par izmisumu? Ja nu labās Latvijas cēlājus vēlētājs atstāj ar zelta zivtiņas asaku rokā, vai nesanāks tā, ka puikām nepietiks dūšas un iespējas arī turpināt „labā hokeja projektu”? Nekādu mājienu – tikai retorika...